Projekta ID
22-TA-1151Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
13.06.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai”” (turpmāk – noteikumu projekts), kas ievietots Tiesību aktu projektu publiskais portālā ar saskaņošanas termiņu 2022.gada 10.jūnijs. Lūdzam, virzot noteikumu projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā, ņemt vērā papildus nepieciešamos grozījumus noteikumu projektā.
Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) 14.1.2.punkts nosaka, ka gadījumā, ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu).
Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) 14.1.2.punkts nosaka, ka gadījumā, ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums (ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu).
Piedāvātā redakcija
Vēlamies uzsvērt, ka ar MK noteikumiem Nr.503 apstiprinātā atbalsta programma ir būtisks atbalsta instruments Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu investīciju projektu īstenošanai, kas radīs nepieciešamos priekšnoteikumus straujākai ekonomikas izaugsmei, jaunu, labi apmaksātu darba vietu izveidei nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību un eksportspēju. Tāpat šobrīd tiek izstrādātas vairākas citas atbalsta programmas uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai, industriālo teritoriju attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kuru radītās iespējas papildina uzņēmumiem pieejamo atbalsta instrumentu klāstu. Lai arī no vienas puses tiek radītas iespējas izmantot vairāku, savstarpēji papildinošu atbalsta programmu piedāvātās iespējas, tomēr būtiski norādīt, ka MK noteikumu Nr.503 14.1.2.punktā noteiktais ierobežojums uzsākt projektu īstenošanu, kamēr nav pieņemti lēmumi visās atbalsta sniegšanas iestādēs, kurās ir iesniegts projekta pieteikums, būtiski aizkavēs lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu. Tas īpaši svarīgi ir esošās ģeopolitiskās situācijas radītajos ekonomiskajos apstākļos.Lai novērstu minētos investīciju piesaistes šķēršļus, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar regulējumu, kas atļauj uzsākt investīciju projektu īstenošanu pēc projekta pieteikumu iesniegšanas visās atbalsta sniegšanas iestādēs, kurām tas ir pieteicies, negaidot minēto iestāžu lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vēršam uzmanību, ka saistošais Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valsts atbalsta regulējums[1] atļauj uzsākt projekta īstenošanu uzreiz pēc projekta pieteikumu iesniegšanas atbalsta sniegšanas iestādēs, kas veiksmīgi tiek piemērots arī citās Latvijā īstenotajās atbalsta programmās. Tā, piemēram, 2022.gada 7.maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 16.janvāra noteikumos Nr. 38 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kuru 51.punkts paredz, ka gadījumā, ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, projekta iesniedzējs projektu var uzsākt tikai pēc projekta pieteikuma iesniegšanas visās valsts atbalsta sniedzēju iestādēs, kurās šim pašam projektam projekta iesniedzējs ir pieteicies.Ievērojot augstāk minēto, aicinām nenoteikt stingrākas prasības, kā to paredz ES regulējums, un izteikt MK noteikumu Nr.503 14.1.2. punktu šādā redakcijā:“14.1.2. ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kur pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums. Uzsāktais projekts šo noteikumu 14.1.1. apakšpunkta un šī apakšpunkta izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2. panta 23. punktam, tas ir tāds projekts, kura īstenošanas darbi ir sākti, par ko liecina ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu darbu sākums ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu”.[1] Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, 6. un 8.pants.