Atzinums

Vēršam uzmanību, ka LPS sākotnējā iebilde, izziņas 19.punkts, jo sevišķi  sadaļā par sadarbības rīku, ir ņemta vērā tikai  ļoti daļēji. Skaidrojošās informācijas par to ir ļoti maz.Rosinām vēl precizēt un papildināt atbilstoši LPS sākotnēji sniegtajam viedoklim.
Tai skaitā rosinām skaidrāk formulēt un papildināt informāciju par iespējamā sadarbības rīka izmantošanu vai izmantošanas apmēru neatliekamās situācijās, piemēram, kad aizbildnis/ audžuģimene atsakās no bērna, vai jāpieņem vienpersoniskais lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes, ņemot vērā, ka bāriņtiesas  sniedz atbalsta centriem un audžuģimenēm visu tobrīd viņu rīcībā esošo informāciju.
Situācijā, kad bērns ir jānošķir no aprūpes sniedzēja, lai pārtrauktu vai nepieļautu bērna turpmāko apdraudējumu, arī aprūpes maiņas plāna izstrādāšana nebūs iespējama, bet tieši šādos gadījumos visbiežāk arī notiek bērna aprūpes formas maiņa. Bāriņtiesu ieskatā, lai mazinātu bērnu traumatizāciju aprūpes formas maiņas gadījumā, lai ārpusģimenes aprūpes sniedzējs būtu gatavs un spējīgs sniegt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un neatteiktos no savu pienākumu pildīšanas pēc kāda laika neatbilstošās kompetences dēl, ļoti svarīgs ir atbalsta centra darbs potenciālās audžuģimenes apmācot un novērojot, laikā, kamēr ģimenei vai personai audžuģimenes statusa piešķiršana ir procesā, iespējams, pilnveidojot apmācības, paredzot vairāk praktisko nodarbību, padziļinātu psiholoģisku vērtēšanu, apmācību beigās padziļinātu zināšanu pārbaudi. Tādejādi bāriņtiesām, vērtējot audžuģimenes statusa piešķiršanu, būtu pilnīga pārliecība, ka kandidāti tiešām ir ar atbilstošām kompetencēm, zināšanām, spējām, kuri spēs kritiski izvērtēt savas spējas, pirms uzņemties konkrētā bērna aprūpi, un pildīt audžuģimenes pienākumus atbilstošā veidā.
Izziņas 22-TA-2277 Apstrādes informācijas ailē gan norādīts: “5. Ja nepieciešama tūlītēja rīcība, lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu un drošību, tad šī plāna sadaļa nebūs aizbildama uzreiz,” bet risinājumos to grūti nolasīt.

2.sadaļas “Ārpusģimenes aprūpes statistika” 1.risinājumā: “Lai veicinātu sadarbību starp atbalsta centriem un bāriņtiesām, lai nodrošinātu ātrāku bērnu ievietošanu ģimeniskā vidē, nepieciešams izstrādāt rīku bāriņtiesām, kurā iekļauta pilna informācija par bērna veselības stāvokli, izglītības jautājumiem, saskarsmi ar bērna tuvām personām, bērna stiprajām un vājajām pusēm, resursiem, talantiem un cita būtiska informācija (..), vai krīzes situācijā, kad nepieciešams tūlītējs risinājums, bāriņtiesas rīcībā esošā informācija par apstākļiem, kādos atradies bērns un cita būtiska informācija. Rīks ļautu mazināt bērnu aprūpes formu maiņu un atkārtotu traumatizāciju.”
2. sadaļas “Ārpusģimenes aprūpes statistika” 4.risinājumā: “Lai mazinātu bērnam atkārtotu traumatizāciju, gadījumos, kad bērnam tiek mainīta aprūpes forma, bāriņtiesai, atbalsta centram un audžuģimenei, nepieciešamas pilnveidot metodiku, izstrādājot sadaļu par bērna aprūpes formas maiņas plānu un aktualizēt metodiku plāna sagatavošanai.”

 

-

Precizēt iespējamo  2.sadaļas “Ārpusģimenes aprūpes statistika” 1.risinājumā nosaukto bāriņtiesas un atbalsta centra sadarbības rīku, potenciāli kādas darbības vai kādi mehānismi būs izmantojami, kā šis rīks iekļausies vai mijiedarbosies ar 14.sadaļā “Audžuģimeņu informācijas sistēma un Bāriņtiesu informācijas sistēma” aprakstītajām jau esošajām sistēmām, lai izvairītos no informācijas dublēšanas riskiem vai liela apjoma informācijas ievadīšanas dažādās informācijas sistēmās.
 

-

Rosinām labot tabulā nr.9 norādītos vecuma posmus atbilstoši latviešu valodas gramatikai ( līdz 2 gadiem; 2 – 4 gadiem; 5 – 6 gadiem utt.)

-

1.)Rosinām pārskatīt esošo rindkopas formulējumu gan no satura uzsvaru, gan gramatikas viedokļa, akcentējot, ka pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai esošu krīzes audžuģimeņu skaita trūkums ir galvenā problēma jautājumā par bērnu nonākšanu krīzes centrā vai krīzes audžuģimenē, jo īpaši, ja runājam par galvaspilsētu, nevis starpinstitūciju sadarbības aspekti.
2.sadaļas “Ārpusģimenes aprūpes statistika” priekšpēdējā rindkopā šobrīd: “Atbilstoši statistikas datiem, joprojām redzams, ka, neskatoties uz to, ka ir izveidots krīzes audžuģimeņu institūts, joprojām liels bērnu skaits tiek ievietots krīzes centros, neskatoties uz to, ka ir pieejamas krīzes audžuģimenes, kuras varētu uzņemt bērnus savā aprūpē. Tādejādi nepieciešams pilnveidot starpinsittūciju sadarbību, nodrošinot, ka bērni primāri tiktu ievietot krīzes audžuģimenēs, nevis krīzes centros, un bērnu ievietošana krīzes centros būtu pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad nav pieejamas krīzes centros. Tāpat nepieciešamas turpināt veicināt krīzes audžuģimeņu skaita pieaugumu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.”
 

-