Atzinums

Projektā tiek paredzēta administratīvā atbildība par pārvadātāju sniegto, atteikto un veikto pasažieru komercpārvadājumu, autovadītāju un autotransporta līdzekļu datu apstrādes, uzglabāšanas  pienākumu nepildīšanu. Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka lai iestātos tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas, ir jāiestājas visām tiesību normā noteiktajām pazīmēm jeb priekšnoteikumiem, līdz ar to norma kopumā ir uzrakstīta pretrunīga un neloģiska (vajadzētu rūpīgi izvērtēt saikļa "un" lietojama nepieciešamību).

Otrkārt, Tieslietu ministrija iepriekš saskaņojot projektu ir vairākkārtīgi norādījusi, ka administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktās informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.

Ievērojot minēto, lai gan "informācijas sniegšana" projektā tiek aizstāta ar "datu apstrādi" pēc būtības administratīvā atbildība tiek paredzēta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Minēto pamato arī anotācijā norādītais skaidrojums: "Analizējot nodokļu maksātāju tiešsaistes režīmā iesniegtos datus, konstatēts, ka daļa no nodokļu maksātājiem sniedz nekorektus un neatbilstošus datus (nav ievadīti korekti personas kodi, vadītāju vārdi, uzvārdi, nobraukums, summa u.t.t.), kas nav izmantojami analīzei, lai noteiktu patiesos ienākumus un nodokļu nomaksas apmēru. Turklāt pēc VID Nodokļu pārvaldes vairākkārtīgi nosūtītās informācijas par kļūdu konstatēšanu daļa nodokļu maksātāju turpina sniegt nekorektus datus. Tātad formāli tiek izpildītas prasības datus iesniegt tiešsaistē, bet tie sniegti nepilnīgi, vai arī tiek sniegta nepatiesa informācija, kas neatspoguļo patieso situāciju [..]." Ievērojot minēto, lūdzam projektā nedublēt administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu, kas jau ir noteikta Administratīvo sodu likumā. 
 

-

Ar projektu tiek paredzēta administratīvā atbildība par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam noteiktā aizlieguma lietotnē reģistrēt un piedāvāt prasībām neatbilstošu pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekli neievērošanu un administratīvā atbildība par nepamatotu piekļuves liegšanu pasažierim pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Autopārvadājuma likuma 35.² panta otrā daļa nosaka, ka reģistrāciju anulē, ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja darbībā konstatē būtiskus šo komercdarbību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs nepamatoti liedz piekļuvi pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili pakalpojumam. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrēt un piedāvāt pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekli, kas neatbilst šā likuma 35. panta pirmās, piektās un astotās daļas prasībām. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts nepamatoti liegt piekļuvi pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam, kā arī dzēst vai labot informāciju par Latvijas teritorijā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē pieņemtajiem, atteiktajiem un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumiem, autovadītājiem un autotransporta līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, paredzot projektā jaunus administratīvos pārkāpumus un atbildību par tiem, nav izvērtēts administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Nevērtējot spēkā esošā regulējuma raksturu un tā atbilstību administratīvā procesa būtībai, norādām, ka, ja ir paredzēta iespēja administratīvajā procesā piemērot dažādus tiesību ierobežojošus līdzekļus, tad administratīvā atbildība nebūtu paredzama. Ja nepieciešams, pastāv iespēja attīstīt nesodoša rakstura administratīvos ietekmēšanas līdzekļus. Nav jāparedz represīvi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par katru iespējamo pārkāpumu.

Likumdevējam ir pienākums nodrošināt tiesību sistēmas iekšējo saskaņotību un harmoniju. Likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 12. punktu, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.2. punktu). Arī administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šāda pieeja vienlaikus ļauj izvairīties no neapzinātām vērtējuma pretrunām, proti, pārkāpuma vērtējuma likumdevēja skatījumā atšķirības no pārkāpuma sabiedriskā novērtējuma (sal. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 161. lpp.). Citstarp vērtējuma pretrunas var radīt dažādu tiesisko līdzekļu izmantošana, lai aizsargātu līdzvērtīga svarīguma tiesiskās intereses (piemēram, vienā gadījumā izmantoti civiltiesiskie vai vispārīgie administratīvi tiesiskie aizsardzības līdzekļi, citā – paredzēta administratīvā atbildība). Ievērojot minēto, izvērtējama projektā paredzētā regulējuma atbilstība tiesību sistēmai un administratīvās atbildības kritērijiem. Tieslietu ministrija neatbalsta regulējumu, ka par vienām un tām pašām darbībām ir iespējami dažādi tiesiskie procesi, proti, administratīvais process un administratīvā pārkāpuma process. Vēršam uzmanību, ka arī administratīvajā procesā cita starpā ir pieejami efektīvi līdzekļi, kas varētu motivētu personu pildīt likumā noteiktos pienākumus (skatīt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 42. nodaļu).
 

-

Tāpat projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.
 

-

Saistībā ar katru projektā paredzēto administratīvo pārkāpumu projekta anotācijā ietverams pilnvērtīgs un argumentēts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, soda veida un apmēra izvēles pamatojums, kā arī pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp norādot korespondējošās normas.

Atkārtoti skaidrojam, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, projekta anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Šajā gadījumā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam un pārkāpuma attiecināmībai uz publiski tiesiskām attiecībām.
 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā tiesiskās skaidrības noteikšanai projekta anotācijā iekļaujams arī subjektu, kuriem piemēros administratīvo atbildību, izvēles skaidrojums. Proti, nepieciešams sniegt skaidrojumu, kādēļ administratīvā atbildība tiek paredzēta tieši tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam (vai, piemēram, piekļuvi komercpārvadājuma pakalpojumam nepamatoti nevarētu liegt arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš izmanto lietotni).
 

-