Atzinums

Privatizācijas likuma 84.panta pirmajā daļā noteikta kārtība, kādā apbūves¹ īpašnieks var iegūt īpašumā valstij vai pašvaldībai piederošu zemi pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas, kas bija spēkā būves privatizācijas uzsākšanas brīdī, nosakot, ka minētais zemes gabals, nododams īpašumā bez atlīdzības, slēdzot par to attiecīgu vienošanos.
Nosakot privatizācijas objekta vērtību, tiek ņemta vērā arī tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja². Vienlaikus noteikts arī, ka maksa par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem ir ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai, iegādājoties to īpašumā.
No tā izriet, ka samaksu par zemi apbūves īpašnieks jau ir veicis (vai nu par īpašuma tiesībām, vai arī par nomas tiesībām uz 99 gadiem).
Tomēr Privatizācijas likuma 84.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, apbūves īpašnieku, kas nenoslēdz vienošanos par zemesgabala iegūšanu īpašumā bez atlīdzības un izvēlas palikt dalītā īpašuma attiecībās ar zemes īpašnieku (valsti vai pašvaldību) brīvprātīgi, nav vērtējams vienlīdzīgā statusā ar tiem apbūves īpašniekiem, kuriem nav iespējas izbeigt dalītā īpašuma attiecības, jo tādējādi tiek radīts vienlīdzības principa pārkāpums.
Ar Likumprojektu paredzot vienādot likumiskās lietošanas tiesības visiem subjektiem, netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, proti, ja pastāvošie šķēršļi zemes iekļaušanai privatizācijas objekta sastāvā nevar tikt novērsti, bet apbūves īpašnieks ir veicis samaksu par privatizācijas objektu, tostarp par zemi, viņam ir tiesības paļauties, ka atlīdzība, kas jāmaksā zemes īpašniekam (valstij) ir noteikta samazinātā apmērā, salīdzinoši ar citiem dalītā īpašuma tiesisko attiecību subjektiem.
Tiesiskās paļāvības princips netiek ievērots arī, ja tiek atbalstīts Finanšu Ministrijas iebildums par Privatizācijas likuma 53.panta trešajā daļā esošā tiesiskā regulējuma vienādošanu ar likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredzēto, proti, Privatizācijas likuma 53.panta trešā daļā noteiktais, ka gadījumos, ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības, ir iekļauts pamatojoties uz iepriekš minēto, ka privatizācijas objekta īpašnieks samaksu par zemi ir veicis.


¹ gan viendzīvokļa mājas īpašnieks, gan dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

² Privatizācijas likuma 27.panta otrā daļa
 

-

Likumprojektā piedāvātais Pārejas noteikumu 55.punkta regulējums attiecināms uz Privatizācijas likuma 7.panta pirmajā, trešajā un septītajā daļā noteiktajiem gadījumiem, t.i., ja valsts vai pašvaldības zemes privatizācijai pastāv normatīvajos aktos noteikti ierobežojumi, tā nodota nomā uz 99 gadiem. Likumprojektā paredzēts, ka attiecīgā privatizētā objekta īpašnieks nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā nostiprinājuma lūgumu.
Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācijas kārtību pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas jau regulē Privatizācijas likuma 84.panta pirmā daļa. Līdz ar to nav saprotams, kādos gadījumos minētais punkts piemērojams.
Likumprojekta Pārejas noteikumu 55.punktā minēts, ka rajona (pilsētas) tiesā iesniedzams nostiprinājuma lūgums, kas saprotams kā vienīgais īpašuma tiesību apliecinošs dokuments. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 1.punktu, nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības. No minētā izriet, ka nostiprinājuma lūgums viens pats nav dokuments, kas būt par pamatu īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanai zemesgrāmatā.
 

-