Atzinums

Kriminālprocesa likuma 12. panta piektā daļa nosaka, ka fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu, kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (turpmāk — tuvinieki) privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.
Likumprojekta 1. pants paredz precizēt minēto normu, pēc vārdiem "kopīga (nedalīta) saimniecība)" papildinot ar vārdiem "un personas, par kuru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar attiecīgo fizisko personu (turpmāk - partneris)".
Norādāms, ka Fizisko personu reģistrā tiek iekļautas ziņas ne tikai par partneri, bet arī par citām normā minētajām personām - laulāto, bērniem un vecākiem, taču attiecībā uz minētajām personām normā nav ietverta norāde par šo ziņu avotu - Fizisko personu reģistru.
Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lūdzam aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdus "un personas, par kuru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību ar attiecīgo fizisko personu (turpmāk – partneris)" ar vārdiem "un partneri, ar kuru ir reģistrēta partnerība (turpmāk – partneris)".

-

Valsts robežsardze izvērtēja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (25-TA- 2484) (turpmāk – likumprojekts) un informē, ka nesaskaņo minētā likumprojekta 16. pantu, izsakot iebildumu, turpmāk minēto argumentu dēļ.
No minētā likumprojekta panta izriet, ka Valsts drošības dienesta pilnvarotas amatpersonas turpmāk izmeklēs ne tikai jau līdz šim izmeklēšanas kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus, bet arī Iekšējās drošības biroja pilnvarotu amatpersonu un Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus, noņemot šo funkciju attiecīgi no Iekšējās drošības biroja un Militārās policijas. Valsts robežsardzes līdz šim noteikto izmeklēšanas funkciju attiecībā uz robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību, plānots nodot Iekšējās drošības birojam. No minētā izriet, ka Iekšējās drošības birojs un Militārā policija turpmāk nevarēs veikt izmeklēšanu tikai par to amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuras veic izmeklēšanu pirmstiesas procesā, bet pret citiem savas iestādes nodarbināto veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem šīs iestādes izmeklēšanu veikt varēs. Turklāt, likumprojekts nerisina jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas kompetenci attiecībā uz savu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, tādējādi saglabājot šajā iestādē “iekšējo” izmeklēšanu, proti, tiesības veikt izmeklēšanu par savu amatpersonu, tajā skaitā arī izmeklēšanas veikšanu pilnvaroto amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Valsts robežsardzei nav izprotama situācija, kāpēc šim izmeklēšanas subjektam “iekšējā” izmeklēšana tiek saglabāta, bet Valsts robežsardzei šo funkciju plānots noņemt.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šāda “Grozījumu nepieciešamība izriet no Valsts kontroles 2022. gada 9. novembrī noslēgtās revīzijas “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” (turpmāk – Revīzija) rezultātiem. Viens no Revīzijas ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem ir par nepieciešamību veikt darbības, lai novērstu potenciālo interešu konfliktu un nodrošinātu izmeklēšanas iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas objektīvu norisi.”. Tāpat anotācijā norādīts, ka ir jānovērš Kriminālprocesa likumā pastāvošo institucionālās piekritības pārklāšanos attiecībā uz “iekšējo” jeb savu iestāžu amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu un koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, jo “iekšējā” noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana ar lielu varbūtību var radīt interešu konfliktu. Bez tam, anotācijā norādīts, ka “Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir paudusi, ka, lai izmeklēšanas norise būtu uzskatāma par objektīvu, izmeklētājam ir jābūt neatkarīgam no personām, kuru izdarītie noziedzīgie nodarījumi tiek izmeklēti. Neatkarības trūkums ietver ne tikai hierarhisko vai institucionālo saikni, bet arī praktisku neatkarību. Ja izmeklēšanu īsteno tiešie kolēģi vai vienas iestādes pārstāvji un starp viņiem pastāv neformālas saites, kas izmeklēšanas laikā netiek apzinātas, tas var būt pamats apšaubīt objektīvu izmeklēšanas norisi.”.
            Vērtējot likumprojekta 16. pantu kopsakarā ar šī likumprojekta anotācijā iepriekš minēto pamatojumu grozījumu izdarīšanai, Valsts robežsardze saskata pretrunu faktā, ka no vienas puses anotācijā minēts, ka objektīvu izmeklēšanu ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja izmeklēšanu nodrošina tāds izmeklētājs, kurš ir praktiski neatkarīgs no personas, par kuras noziedzīgajām darbībām tiek veikta izmeklēšana, bet no otras puses Iekšējās drošības birojam un Militārajai policijai tiek saglabāta izmeklēšanas funkcija par savu nodarbināto (izņemot izmeklēšanas pirmstiesas procesā funkciju veicošo) izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Rodas aktuāls jautājums, vai šādā gadījumā Iekšējās drošības biroja un Militārās policijas veiktās šādas izmeklēšanas būs objektīvas anotācijā minētā kontekstā.
Valsts robežsardzei nav izprotams, kāpēc šiem diviem izmeklēšanas subjektiem tiek saglabāta izmeklēšanas funkcija par savu nodarbināto (izņemot izmeklēšanas pirmstiesas veicošajām amatpersonām) izdarītajiem  noziedzīgajiem nodarījumiem, bet Valsts robežsardzei izmeklēšanas kompetence par robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību, pilnībā tiek noņemta. Šāda nevienlīdzīga attieksme Valsts robežsardzes ieskatā nav pieļaujama, ņemot vērā faktu, ka Valsts robežsardze pilnībā spēj nodrošināt amatnoziegumu un koruptīvu noziegumu objektīvas izmeklēšanas veikšanu.
Proti, likumdevējs jau vairākkārtīgi, nosakot vairākām izmeklēšanas iestādēm amatnoziegumu izmeklēšanas kompetenci par savas institūcijas amatpersonu izdarītajiem amatnoziegumiem, ir atzinis, ka neatkarīgas un objektīvas izmeklēšanas kritērijs ir uzskatāms par ievērotu, ja iestāde, kas īsteno izmeklēšanu, nav pilnībā neatkarīga, bet nodrošina pietiekamu neatkarību no tās personas, kuras darbība ir pakļauta izmeklēšanai – piemēram, amatpersonas iecelšanas kārtība un hierarhiskā pakļautība, iespēja sniegt saistošus norādījumus. Vērtējot Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību organizatorisko struktūru, konstatējams, ka Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienības attiecībā pret personām, kuru darbības tiek izmeklētas, neatrodas hierarhiskā pakļautībā (nepastāv horizontālie vai vertikālie ietekmēšanas aspekti), kā arī nav iespējas sniegt saistošus norādījumus vai ietekmēt amatpersonu iecelšanas kārtību. Tādēļ visi nepieciešamie kritēriji, lai Valsts robežsardzes veikto izmeklēšanu pirmstiesas procesā atzītu par neatkarīgu un objektīvu, ir ievēroti.
Viens no efektīvas izmeklēšanas kritērijiem ir izmeklēšanas iestāžu organizatoriskā struktūra. Ne Iekšējās drošības birojam, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav reģionālās struktūrvienības. Valsts robežsardzei tādas ir. Proti, reģionālo struktūrvienību esība nodrošina regulāru tiešu informācijas saņemšanu par iespējamiem koruptīviem gadījumiem, kā arī korupcijas risku regulāru analīzi. Šī nepastarpinātā saikne (netiek iesaistīta cita tiesību aizsardzības iestāde) starp iespējamo koruptīvo gadījumu un Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonu iespēju nekavējoties reaģēt, nodrošina nepieciešamo kriminālprocesuālo darbību vai operatīvās darbības pasākumu veikšanu maksimāli īsā laikā. Tas, savukārt, nodrošina maksimālu pierādījumu iegūšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu negodprātīgā robežsarga saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Starp šiem pierādījumiem bieži ir arī tādi, kas pierāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo, piekukuļojot negodprātīgus robežsargus, tiek radīti apstākļi citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai. Piemēram, nelegālās migrācijas organizētāji var veikt negodprātīgu robežsargu piekukuļošanu, lai nodrošinātu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, to tālākai nogādāšanai uz kādu citu Eiropas Savienības valsti; akcīzes preču nelikumīgā apritē iesaistītās personas var veikt negodprātīgu robežsargu piekukuļošanu, lai šīs preces kā kontrabanda tiktu atļauta nogādāt pāri valsts robežai. Bez tam, Valsts robežsardzes reģionālo struktūrvienību esība ļauj veikt operatīvās darbības pasākumus tiešā kontaktā ar Valsts robežsardzes amatpersonu vai konkrētā vietā, kurā citām personām pieeja ir liegta vai ierobežota. Tādējādi Valsts robežsardzes amatpersonas var sekmīgi veikt ne tikai tādu koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kuros pierādījumus var iegūt Kriminālprocesa likuma ietvaros, bet veikt arī tādus operatīvās darbības pasākumus, kas veicami pārbaudāmās (izstrādājamās) personas amata pienākumu pildīšanas vietā (piemēram, robežkontroles punktā, uz valsts robežas), neatklājot operatīvā darbinieka patieso ierašanās (atrašanās) mērķi. Tieši operatīvo darbību pasākumu veikšana amatpersonas amata pienākumu izpildes vietā ir būtisks faktors sekmīgai amatnozieguma atklāšanai, jo vairumā gadījumu amatnoziegumos iesaistītās personas savas noziedzīgās darbības veic slēptā veidā. Tādēļ primārais nosacījums amatnoziegumu atklāšanai ir operatīvās darbības veikšanas iespējamība amatpersonu amata pienākumu izpildes vietās (robežkontroles punktā, uz valsts robežas), kas ir iespējama tikai tad, ja šajās vietās ierodas tās pašas iestādes amatpersonas, neradot liekas aizdomas par ierašanās patieso mērķi. Ja attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā ierastos, piemēram, Iekšējās drošības biroja amatpersonas, tas, neapšaubāmi, radītu pamatotas aizdomas negodīgajam robežsargam un operatīvās darbības pasākumu mērķis netiktu sasniegts. Tādējādi neatklāti paliktu tie robežsargu izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kuru atklāšanā nepieciešams veikt operatīvās darbības pasākumus tiešā kontaktā ar Valsts robežsardzes amatpersonu vai konkrētā vietā, kurā citām personām pieeja ir liegta vai ierobežota. Šis fakts liecina par to, ka izmeklētāja un operatīvā darbinieka maksimālo rezultātu var sasniegt tikai tad, ja šī amatpersona pārstāv to pašu iestādi, kurā savus amata pienākumus veic negodprātīgā amatpersona. Bez tam, Valsts robežsardzes amatnoziegumu apkarošanas struktūrvienību klātesamība mazina nesodāmības sajūtu, kam ir būtiska preventīva nozīme amatnoziegumu samazināšanā.
Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes ieskatā tās izveidotā organizatoriskā struktūra un kriminālizmeklēšanas struktūrvienību darba organizācija sekmē koruptīvo noziedzīgo nodarījumu efektīvu apkarošanu Valsts robežsardzē, tiešā veidā pozitīvi ietekmē latentās noziedzības mazināšanos, kā arī tiešā veidā sniedz būtisku ieguldījumu citu ministriju atbildības jomā esošo jautājumu risināšanā, proti, ēnu ekonomikas mazināšanā. Faktu, ka Valsts robežsardzes izveidotā organizatoriskā struktūra un darba organizācija amatnoziegumu apkarošanā ir atzīstama par efektīvu, apliecina statistiskā informācija par atklātajiem robežsargu kā valsts amatpersonas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Proti, saskaņā ar Revīzijā minētajiem faktiem, laika posmā no 01.01.2018. līdz 31.08.2021. Valsts robežsardzē tika uzsākti 33 kriminālprocesi par robežsargu kā valsts amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet, piemēram, 2024. un 2025. gadā papildus tika uzsākti vēl 10 šādi kriminālprocesi.
Tādējādi gadījumā, ja Valsts robežsardzei nebūs tiesības veikt “iekšējo” izmeklēšanu, pieaugs Valsts robežsardzes amatpersonu izdarīto un ar tiem saistīto nekonstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kas būtiski ietekmēs valsts robežas drošību un valsts drošību kopumā. Minētais tiek pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
No Operatīvās darbības likuma 26. panta pirmās daļas izriet, ka operatīvās darbības subjekta kompetence operatīvās darbības veikšanā tiek atvasināta no izmeklēšanas un noziedzīgu nodarījumu apkarošanas kompetences. Tādējādi gadījumā, ja Valsts robežsardze nebūs tiesīga veikt “iekšējo” izmeklēšanu, tā nebūs tiesīga orientēt un veikt operatīvo darbību Valsts robežsardzes amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un pierādījumu iegūšanai. Tā kā Iekšējās drošības birojs līdz šim nav spējis atklāt tos robežsargu izdarītos amatnoziegumus, ko ir atklājusi Valsts robežsardze, būtiski palielināsies latentais amatnoziegumu skaits. Bez tam, tiks apgrūtināta iespēja atklāt citus Valsts robežsardzes apkarošanai piekritīgos noziedzīgos nodarījumus, kuriem varētu būt tieša vai netieša saistība ar amatpersonas noziedzīgo rīcību.
Citi izmeklēšanas subjekti dziļi nepārzina Valsts robežsardzes darbības tiesisko un praktisko pusi, tādējādi viņu spējas identificēt koruptīvos noziegumus un citus Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītos amatnoziegumus būtu ierobežotas.
Citiem subjektiem būs apgrūtināta iespēja veikt operatīvo darbību vai kriminālprocesuālās darbības, kuras nepieciešams veikt slēptā veidā amatpersonas amata pienākumu izpildes vietā, jo citu iestāžu amatpersonu klātbūtne brīdinās negodīgās amatpersonas, ka notiek procesuālo darbību veikšana noziedzīgo darbību atklāšanai, tādēļ to veikšana tiks pārtraukta, tādējādi paliks neatklāta.
Valsts robežsardzes organizatoriskā struktūra un kriminālizmeklēšanas struktūrvienību darba organizācija sekmē amatnoziegumu efektīvu apkarošanu Valsts roebžsardzē, tiešā veidā pozitīvi ietekmē latentās noziedzības mazināšanos, kā arī tiešā veidā sniedz būtisku ieguldījumu citu ministriju atbildības jomā esošo jautājumu risināšanā, proti, ēnu ekonomikas mazināšanā. Veicot operatīvās darbības procesu un kriminālprocesu akcīzes preču nelikumīgas aprites apkarošanas jomā, Valsts robežsardze laika posmā no 2020. – 2024. gadam (ieskaitot) kopumā ir izņēmusi 205 957 004 cigaretes (2020.g. – 39 505 300 gab.; 2021.g. – 17 149 066 gab.; 2022.g. – 18 486 558 gab.; 2023.g. – 552 760 gab., 2024. g.– 130 263 320 gab., kā arī 44,927 tonnas tabakas), atklājusi 4 nelegālo cigarešu ražotnes un par akcizēto preču nelikumīgu apriti uzsākusi 113 kriminālprocesus (2020.g. – 25; 2021.g. – 34; 2022.g. – 30; 2023.g. – 12; 2024. g. - 12). Īstenojot mērķtiecīgus operatīvās darbības pasākumus un kriminālprocesuālās darbības, 2025. gadā (līdz 16.12.2025.) Valsts robežsardze uzsāka 13 kriminālprocesus un izņēma 1 640 700 cigaretes. Papildus norādāms, ka 2025. gada decembrī, pamatojoties uz Valsts robežsardzes veiktās operatīvās darbības laikā iegūto informāciju par nelegālo cigarešu ražotni, Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi veica kriminālprocesuālās un operatīvās darbības, kuru rezultātā tika pārtraukta nelegālās cigarešu ražotnes darbība. Kopumā tika izņemtas 38 424 134  cigaretes, 21 tonna tabakas un 933 kg brāķēto cigarešu, 4 gab. cigarešu ražošanas iekārtas un liels daudzums cigarešu ražošanas izejvielu (filtri, iepakojums u.c.).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma tiesisko regulējumu, vēl divām izmeklēšanas iestādēm šobrīd ir kompetence apkarot robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, proti, Iekšējās drošības birojam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pienākumus apkarot Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītus amatnoziegumus. Taču statistiskā informācija par šajās iestādēs uzsāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītajiem amatnoziegumiem, kas saistīti ar Valsts robežsardzes pamatfunkcijas izpildi, rāda, ka šīs iestādes nav atklājušas tos noziedzīgos nodarījumus, ko ir atklājusi Valsts robežsardze. Ja Valsts robežsardzei nebūs kompetence izmeklēt robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, šie Valsts robežsardzes atklātie noziedzīgie nodarījumi būtu palikuši latenti. No minētā izriet, ka izmeklēšanas efektivitāte augstāka ir tad, ja izmeklētājs (arī operatīvais darbinieks operatīvajā procesā) pārstāv to pašu iestādi, kurā savus amata pienākumus veic negodprātīgā amatpersona. Papildus minams, ka Revīzijas ietvaros netika konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes veiktā izmeklēšana par robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būtu veikta neobjektīvi vai interešu konflikta situācijā. Tādējādi secināms, ka Valsts robežsardze nodrošina objektīvu amatnoziegumu izmeklēšanu.
Papildus minams, ka ar izmeklēšanas jomu saistītajām valsts iestādēm bija zināma situācija saistībā ar Valsts robežsardzes izmeklēšanas funkcijas amatnoziegumu un koruptīvu noziegumu jomā pārklāšanos ar Iekšējās drošības biroja funkcijām un ar to saistītais Revīzijā konstatētais potenciālais interešu konflikts Valsts robežsardzes veiktajā amatnoziegumu izmeklēšanā. Taču attiecībā uz potenciālo interešu konfliktu amatnoziegumu izmeklēšanā un amatnoziegumu, kā arī koruptīvu noziegumu izmeklēšanas kompetences pārklāšanos ar Iekšējās drošības biroja izmeklēšanas funkciju, šī revīzijā identificētā aktualitāte praksē netika uzskatīta par problēmu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums jau nodrošināja pietiekamu mehānismu interešu konflikta novēršanai, bet izmeklēšanas funkcijas pārklāšanās tikai sekmēja šo noziegumu apkarošanu. Turklāt, gan 2014. gadā Iekšējās drošības biroja reorganizācijas, gan 2018. gada Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 80. plenārsēdē pieņemtā GRECO izstrādātā piektās novērtēšanas kārtas ziņojuma par korupcijas novēršanu un integritātes veicināšanu centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs Latvijā 198.punktā noteiktā ieteikuma, gan 2018. gada likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (VSS-1307)[1] izvērtēšanas procesā interešu konflikta ietekme uz Valsts robežsardzes veiktās izmeklēšanas objektivitāti tika vērtēta rūpīgi, tajā skaitā izvērtēšanas procesā tika aktualizēti un vērtēti tiesiskie un praktiskie aspekti, kā rezultātā tika pieņemts lēmums saglabāt Valsts robežsardzes amatnoziegumu izmeklēšanas funkciju, uzskatot, ka potenciālais interešu konflikts ir novēršams ar Kriminālprocesa likumā ieviesto interešu konflikta nepieļaušanas mehānismu (atstatīšana; izmeklētāja tiešā priekšnieka kontrole ar visiem kriminālprocesuālajiem pienākumiem (piemēram, četru acu princips); prokurora uzraudzība; sūdzību institūts), kā arī izmeklēšanas iestādēs izveidotajiem šo lietu izmeklēšanas praktiskajiem aspektiem (izmeklē persona, kura nav no vienas struktūrvienības un viņu starpā nepastāv horizontālie vai vertikālie ietekmēšanas aspekti). To, ka Kriminālprocesa likumā noteiktais interešu konflikta nepieļaušanas mehānisms praksē ir efektīvs, apliecina fakts, ka Valsts kontroles veiktās revīzijas laikā nevienā izmeklēšanas iestādē, kas veic “iekšējo” izmeklēšanu, netika konstatēta neviena izmeklēšanas veikšana interešu konflikta situācijā. Tādējādi Revīzijas ziņojumā attiecībā par interešu konfliktu runā tikai par potenciālo interešu konfliktu, kas pastāv teorētiskā līmenī, taču, kā jau minēts, Valsts robežsardzes organizatoriskā struktūra un Kriminālprocesa likumā noteiktais interešu konflikta nepieļaušanas mehānisms ir pietiekams interešu konflikta novēršanai Valsts robežsardzes amatnoziegumu izmeklēšanā.
Revīzijas laikā objektīvas izmeklēšanas nodrošināšanas jautājumu Valsts robežsardzes amatnoziegumu izmeklēšanā vērtēja no teorētiskās puses, veidojot teorētiski pareizāko modeli interešu konflikta novēršanai, taču revīzijas laikā netika vērtēta amatnoziegumu izmeklēšanas funkcijas nodošanas vienai izmeklēšanas iestādei praktiskā ietekme uz šo noziedzīgo nodarījumu atklāšanu, proti, vai šādas funkcijas nodošana vienam izmeklēšanas subjektam tiešām sekmēs šo noziegumu kategoriju apkarošanu. Valsts kontroles ieteikumu ieviešana, kas saistīti ar koruptīvu noziegumu un Valsts robežsardzes amatpersonu amatnoziegumu izmeklēšanas funkcijas noņemšanu un potenciālā interešu konflikta novēršanu Valsts robežsardzes veiktajās izmeklēšanās, Valsts robežsardzes ieskatā nesekmēs noziedzīgo nodarījumu apkarošanas efektivitāti. Valsts robežsardzes ieskatā iepriekš minēto argumentu dēļ noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas spējas augstākas ir tad, ja Valsts robežsardzei tieši ir piešķirtas tiesības veikt “iekšējo” izmeklēšanu un šādu izmeklēšanas iestāžu loks ir plašāks. Ja Valsts robežsardzei nebūs tiesības veikt “iekšējo” izmeklēšanu, pieaugs Valsts robežsardzes amatpersonu izdarīto un ar tiem saistīto nekonstatēto noziedzīgo nodarījumu skaits, jo:
- Valsts robežsardze nebūs tiesīga veikt operatīvo darbību par Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītajiem noziegumiem, jo Valsts robežsardzes operatīvās darbības kompetence atvasināma no izmeklēšanas un noziedzīgu nodarījumu apkarošanas kompetences. Tā kā Iekšējais drošības birojs  līdz šim nav spējis atklāt tos robežsargu izdarītos amatnoziegumus, ko ir atklājusi Valsts robežsardze, būtiski palielināsies latentais amatnoziegumu skaits. Bez tam, tiks apgrūtināta iespēja atklāt citus Valsts robežsardzei apkarošanai piekritīgos noziedzīgos nodarījumus, kuriem varētu būt tieša vai netieša saistība;
- citi izmeklēšanas subjekti dziļi nepārzina Valsts robežsardzes darbības tiesisko un praktisko pusi, tādējādi viņu spējas identificēt koruptīvos noziegumus un Valsts robežsardzes amatpersonu izdarītos amatnoziegumus būtu ierobežotas;
- citiem subjektiem būs apgrūtināta iespēja veikt operatīvo darbību vai kriminālprocesuālās darbības, kuras nepieciešams veikt slēptā veidā amatpersonas amata pienākumu izpildes vietā, jo citu iestāžu amatpersonu klātbūtne brīdinās negodīgās amatpersonas, ka notiek procesuālo darbību veikšana noziedzīgo darbību atklāšanai, tādēļ to veikšana tiks pārtraukta, tādējādi paliks neatklāta.
Anotācijā norādīts, ka likumprojektam nav ietekmes uz valsts budžetu, kam nevar piekrist. Valsts robežsardzes ieskatā šīs funkcijas nodošana Iekšējās drošības birojam negatīvi ietekmēs valsts budžetu, palielinot tā izdevumus. Proti, kā tika minēts, Iekšējās drošības birojam nav reģionālo struktūrvienību. Gan operatīvās, gan izmeklēšanas darbības veikšanai būs nepieciešami papildus finansiālie līdzekļi. Intensīvas operatīvās darbības veikšanas gadījumā nepieciešamība atrasties operatīvo darbību veikšanas vietā var būt bieža, tādējādi radīsies nepieciešamība bieži veikt lielus attālumus (piemēram, līdz Latvijas Republikas austrumu robežai), kas neizbēgami ir saistīti ar papildus finansējuma izlietošanu (piemēram, ceļā no Rīgas uz Daugavpili un atpakaļ vien tiek patērētas apmēram 7 stundas, kas sastāda lielāko daļu no amatpersonas 8 stundu darba dienas laika, papildus degvielas izmaksas, transportlīdzekļa amortizācijas izdevumi, virsstundu un nakts stundu apmaksa). Neatliekamo kriminālprocesuālo darbību veikšanas gadījumā bieži rodas nepieciešamība iesaistīties lielam skaitamam amatpersonu, kuras pilnvarotos veikt izmeklēšanu, tādēļ šādi braucieni uz notikuma vietām sastādīs lielus papildus valsts budžeta līdzekļu izdevumus. Ņemot vērā faktu, ka Valsts robežsardze spēj nodrošināt amatnoziegumu un koruptīvo noziegumu objektīvu izmeklēšanas veikšanu, valsts budžetam papildus izdevumi netiks radīti, ja Valsts robežsardzei saglabās minēto izmeklēšanas funkciju.
Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardze neredz objektīvu nepieciešamību noņemt Valsts robežsardzei amatnoziegumu izmeklēšanas funkciju. Turklāt, saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju, Latvijas robežu drošība ir nozīmīgs Krievijas un Baltkrievijas specdienestu izlūkošanas mērķis. Līdz ar to pieaug apdraudējums no šo valstu specdienestu puses vervēt robežas drošības nodrošināšanā iesaistītās Valsts robežsardzes amatpersonas. Svarīgi akcentēt, ka jau ilgstoši ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība saskaras ar būtisku Baltkrievijas Republikas realizēto imigrācijas spiedienu. Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, kas, Valsts robežsardzes ieskatā, palielinās robežsarga kā valsts amatpersonas izdarīto un ar tiem saistīto latento  noziedzīgo nodarījumu skaitu, ja Valsts robežsardzei tiks noņemta amatnoziegumu izmeklēšanas kompetence, būtiski samazināsies iespējamība atklāt negodprātīgus robežsargus, palielinot  robežsargu izdarīto amatnoziegumu latentumu, kā rezultātā būtiski tiks apdraudēta valsts robežas neaizskaramība un drošība. Šāds apdraudējums rezultēsies ar drošības mazināšanos ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet kopumā visā Eiropas Savienībā.
Papildus minams fakts, ka arī citās valstīs ir izmeklēšanas iestādes, kas izmeklē savu amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus, piemēram, 2019. gadā Valsts robežsardze apkopoja informāciju, ka Spānijā, Nīderlandē, Grieķijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē robežapsardzības funkcijas veicošās iestādes ir tiesīgas izmeklēt ar korupciju saistītus gadījumus savas iestādes ietvaros.
            Turklāt, ieviešot Revīzijas ieteikumu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu tikai izmeklēšanas iestādēs, Valsts robežsardzes ieskatā veidosies situācija, ka identisks interešu konflikts saglabāsies prokuratūras iestādēs un tiesās. Proti, Valsts robežsardze secina, ka revidentu ieskatā Kriminālprocesa likumā esošie kriminālprocesuālie institūti potenciālā interešu konflikta novēršanai nav pietiekami. Šāds revidentu viedoklis, Valsts robežsardzes ieskatā, liecina par to, ka revidenti tiecas uz absolūto objektivitātes principa sasniegšanu, nevērtējot to, vai kriminālprocesuālajās tiesībās absolūtu potenciālā interešu konflikta nepieļaušanu vispār ir iespējams un nepieciešams panākt. Mēģinot rast risinājumu potenciālā interešu konflikta nepieļaušanai izmeklēšanas iestādēs, tas tomēr netiek absolūti izslēgts no kriminālprocesa kopumā, tas ir, prokuroram veicot kriminālprocesuālās pilnvaras pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušo prokuroru vai tiesnesim – pret noziedzīgu nodarījumu izdarījušo tiesnesi, – potenciālā interešu konflikta risks pēc būtības ir identisks tam, kāds pastāv izmeklēšanas iestādē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valsts robežsardze secina, ka izvērtējamais jautājums tika vērtēts atrauti no interešu konflikta institūta noregulējuma kriminālprocesa sistēmā kopumā.
            No minētā izriet, ka Valsts robežsardze spēj nodrošināt amatnoziegumu un koruptīvo noziegumu izmeklēšanas objektivitāti, tādējādi tās ieskatā robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija Valsts robežsardzei būtu saglabājama. Vienlaicīgi norādāms, lai novērstu nevienlīdzīgu tiesisko regulējumu, Valsts robežsardzes ieskatā Valsts robežsardzes izmeklēšanas kompetence būtu nosakāma pēc līdzības ar Iekšējās drošības biroja un Militārās policijas izmeklēšanas kompetenci. Valsts robežsardze ierosina izteikt likumprojekta 16. pantu šādā redakcijā:

387. pantā:
papildināt otrajā daļā pēc vārdiem “vai valsts drošības iestādēs” ar vārdiem “kā arī Iekšējās drošības biroja pilnvarotu amatpersonu un Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem “izņemot Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus”;

papildināt astoto daļu ar vārdiem “izņemot Valsts robežsardzes pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus.”.
           
            Rezumējot minēto, jebkurai valstij ir iespēja izvēlēties, vai nu izveidot sistēmu, kas formāli atbilst pieņēmumam par pareizo – “ideālo” – modeli, bet praksē šis modelis nebūs efektīvs amatnoziegumu apkarošanā, vai izveidot sistēmu, kas maksimāli praktiski nodrošina sabiedrības un valsts drošību, sekmīgi apkarojot amatnoziegumus, tajā skaitā arī koruptīvos, vienlaicīgi nodrošinot objektīvu izmeklēšanas veikšanu. Tātad ir jāizdara izvēle vai nu par labu “ideālajam”, bet neefektīvajam modelim, vai modelim, kas vienlaicīgi nodrošina gan Latvijas un visas Eiropas Savienības drošību, gan objektīvu robežsargu amatnoziegumu izmeklēšanu. Valsts robežsardze sabiedrības drošības intereses vienmēr ir noteikusi kā primārās.



[1] Skatīt Valsts sekretāru 20.12.2018. sanāksmes protokolu Nr.50, 20.§
 

387. pantā:
papildināt otrajā daļā pēc vārdiem “vai valsts drošības iestādēs” ar vārdiem “kā arī Iekšējās drošības biroja pilnvarotu amatpersonu un Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem “izņemot Militārās policijas pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus”;

papildināt astoto daļu ar vārdiem “izņemot Valsts robežsardzes pilnvarotu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas, izdarītos noziedzīgos nodarījumus.”
 

Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 387. panta 10.¹ daļa jau pašlaik aptver visas (izņemot Valsts drošības dienestu un daļēji Valsts robežsardzi) Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbiniekus un jebkurus to izdarītos noziedzīgos nodarījumus, neatbalstām likumprojektā ietverto grozījumu Kriminālprocesa likuma 387. panta 10.¹ daļā, papildinot to ar norādi par robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību.
Ņemot vērā minēto, attiecīgi precizēt likumprojekta 16. pantu.

-

Iekšējās drošības birojs praksē ir novērojis, ka lielai sabiedrības un institūciju daļai joprojām nav skaidra Iekšējās drošības biroja kompetence tās specifikas dēļ. Tāpat arī vispārzināms, ka pašvaldības policija ikdienā cieši sadarbojas ar Valsts policiju – šis faktors var negatīvi ietekmēt izmeklēšanas neatkarību un objektivitāti. Attiecīgi Iekšējās drošības biroja ieskatā ir pārskatāma Iekšējās drošības biroja kompetence, to paplašinot attiecībā uz pašvaldības policiju. Ņemot vērā minēto, precizēt likumprojekta 16. pantu.

387.pants. Institucionālā piekritība
(10¹) Iekšējās drošības biroja pilnvarotas amatpersonas izmeklē Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Valsts drošības dienestu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu un darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, pašvaldības policijas darbinieku izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā arī ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījuši ostas policijas darbinieki.

          Valsts drošības dienesta (turpmāk - VDD) priekšlikums.      
          Atbilstoši likumprojekta 11. pantam Kriminālprocesa likumu ir paredzēts papildināt ar 153.¹ pantu, kurā noteikta valsts drošības iestāžu amatpersonu pratināšanas kārtība.
          VDD ieskatā minētā panta pirmajā daļā būtu ietverama norāde uz pratināšanas saistību ar valsts drošības iestādes amatpersonas dienesta pienākumu izpildi, lai nepārprotami būtu saprotams, ka šī kārtība attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad valsts drošības iestādes amatpersona sniedz liecību par faktiem, kuri tai kļuvuši zināmi, izpildot savus dienesta pienākumus. Savukārt minētā panta ceturtajā daļā būtu izdarāma atsauce uz Kriminālprocesa likuma 140. pantu, lai nepārprotami norādītu uz kārtību, kādā pratināšanai šādos apstākļos ir jānotiek. Lai sasniegtu grozījumu mērķi, valsts drošības iestāžu amatpersonu pratināšanas gadījumā ievērojama Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.¹ daļa.
          Vienlaikus, ja par pilnveidotā tiesiskā regulējuma paraugu netiek izmantots Kriminālprocesa likuma 308., 309. pants, uz ko sākotnēji bija aicinājis VDD, tad VDD ieskatā faktiski lieka kļūst 153.¹ panta sestā un septītā daļa,  jo minētā panta ceturtā daļa visu sestajā un septītajā daļā paredzēto jau aptver. VDD ieskatā minētā panta ceturtā daļa attiecas gan uz pirmstiesas, gan tiesas procesu.
          Vienlaikus, attiecīgā norma precizējama, lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka tā nosaka vienīgi pratināšanas īpatnības.
          Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt likumprojekta 11. pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 153.¹ pantu šādā redakcijā:
“153.¹ Valsts drošības iestādes amatpersonas pratināšanas īpatnības
(1) Valsts drošības iestādes amatpersonu uz nopratināšanu saistībā ar tās dienesta pienākumu izpildi aicina ar attiecīgās valsts drošības iestādes starpniecību, norādot amatpersonas identifikācijas numuru. Amatpersonas identitāti pārbauda procesa virzītājs personīgi.
(2) Fiksējot dokumentos pratināšanu, kā nopratināmās amatpersonas sūtījumu saņemšanas adresi norāda attiecīgās valsts drošības iestādes adresi.
(3) Nopratināmā amatpersona neatbild uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.
(4) Ja pastāv nopratināmās amatpersonas identificēšanas risks, pratināšanā izmanto tehniskos līdzekļus šā likuma 140. pantā noteiktajā kārtībā, vienlaikus radot vizuālus un akustiskus traucējumus un nodrošinot procesa virzītājam iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem.
(5) Krimināllietu, kurā tiek nopratināta valsts drošības iestādes amatpersona, izskata slēgtā tiesas sēdē.".
 

-

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stājas spēkā Nodokļu un muitas policijas likums, papildināt likumprojekta 16. pantu ar attiecīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 387. panta septītajā daļā.

-

Valsts drošības dienesta priekšlikums.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lūdzam likumprojekta 17. pantā ietverto Kriminālprocesa likuma 413. panta otrās daļas trešo teikumu izteikt šādā redakcijā:
“Ja tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā ir iekļautas valsts drošības iestādes amatpersonas liecības, tad sarakstā norāda šīs amatpersonas identifikācijas numuru un attiecīgās valsts drošības iestādes nosaukumu.”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši pašreizējai likumprojekta redakcijai pārejas noteikumu par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 12.panta piektajā daļā, 14.panta trešajā daļā, 51.pantā, 52.pantā, 87.panta pirmajā daļā, 91.pantā, 96.¹pantā par reģistrētas partnerības institūtu ir paredzēts ietvert tieši likumprojektā, nevis ar likumprojektu ir paredzēts papildināt spēkā esošo Kriminālprocesa likumu ar jaunu pārejas noteikumu punktu. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt likumprojektu, paredzot, ka ar attiecīgo pārejas noteikumu punktu ir papildināms Kriminālprocesa likums.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši pašreizējai likumprojekta redakcijai informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 13.jūnija direktīvu (ES) 2024/1712, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ir paredzēts ietvert tieši likumprojektā, nevis ar likumprojektu ir paredzēts papildināt spēkā esošo Kriminālprocesa likumu. Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt likumprojektu, paredzot, ka ar attiecīgo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ir papildināms Kriminālprocesa likums.
 

-

Anotācijas 1.3. sadaļā norādīts: "Turklāt likumā nav konkrēti noteikts, vai persona zaudē savu speciālista statusu pēc pratināšanas, kā tas paredzēts KPL 156. panta otrajā daļā attiecībā par ekspertu un revidentu.".
Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 156. panta otro daļu, ierosinām precizēt minēto teikumu, aizstājot vārdu "zaudē" ar vārdu "nezaudē".

-

Valsts drošības dienesta (turpmāk - VDD) priekšlikums par drošības līdzekļu piemērošanas kārtības pilnveidi.
          Kaut arī likumprojekts ir vērsts uz to, lai sekmētu drošības līdzekļu piemērošanu, kad tam pastāv tiesisks pamats, ar šo likumprojektu netiek atrisināta praktiski nozīmīga problēma, kam VDD vērsa uzmanību Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgās darba grupas 2024. gada 24. oktobra sēdē.
          Ja izmeklēšanas tiesnesis atsakās piemērot apcietinājumu vai atsakās turpināt apcietinājuma piemērošanu, tad aizdomās turētais vai apsūdzētais ir nekavējoties atbrīvojams, jo nav tiesiska pamata viņa brīvības turpmākai ierobežošanai.[1] Vienlaikus šāds izmeklēšanas tiesneša lēmums ne visos gadījumos nozīme to, ka vispār nav nekāda pamata ierobežojumu noteikšanai personai. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nozīme to, ka nav konstatējams tieši apcietinājuma pamats, ņemot vērā, ka apcietinājums ir smagākais drošības līdzeklis, kura piemērošanai ir noteikts īpaši augsts standarts.
          Līdz ar izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanu aizdomās turētajam vai apcietinātajam nav pienākuma uzkavēties tiesas zālē, lai procesa virzītājs nepieciešamības gadījumā varētu viņam izsniegt lēmumu par cita, mazāk ierobežojoša drošības līdzekļa piemērošanu. Attiecīgi, ja persona nevēlas labprātīgi sadarboties ar procesa virzītāju, tad šī persona vispārējā kārtībā ar pavēsti ir jāaicina uz izmeklēšanas vai prokuratūras iestādi, kas objektīvi patērē papildu laiku. Tikmēr personai ir dota faktiska iespēja apdraudēt kriminālprocesa turpmāko virzību vai izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.
          Šobrīd atbilstoši Kriminālprocesa likuma 274. panta 4.¹ daļai izmeklēšanas tiesnesis pats var lemt par cita drošības līdzekļa piemērošanu tikai šā likuma 41. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Iespējams, šīs pilnvaras, ievērojot Kriminālprocesa likuma 17. pantā nostiprināto procesuālo funkciju nodalīšanas principu, izmeklēšanas tiesnesim ir piešķirtas, ņemot vērā, ka prokurors kā procesa virzītājs kriminālvajāšanu ir pabeidzis, bet pirmās instances tiesa kā procesa virzītāja faktiski kriminālprocesu vēl nav pārņēmusi.
           Tajā pašā laikā atteikšanās piemērot vai turpināt piemērot apcietinājumu bez iespējas personai uzreiz piemērot citu drošības līdzekli, ja tam ir tiesisks pamats, acīmredzami kavē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu bez objektīvi pamatotas kavēšanās. VDD ieskatā viens no šīs specifiskās procesuālās situācijas risinājumiem būtu pilnvaru piešķiršana izmeklēšanas tiesnesim piemērot citu drošības līdzekli. Turklāt, ņemot vērā, ka par apcietinājuma piemērošanu lemj tiesas sēdē, kurā piedalās gan personas, kuras īsteno aizstāvību, gan procesa virzītājs, tad izmeklēšanas tiesnesim būtu iespējams laikus uzklausīt to viedokļus un noskaidrot visus apstākļus, kas būtu nepieciešami cita vieglāka drošības līdzekļa piemērošanai.
           Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt minēto jautājumu un attiecīgi precizēt likumprojektu.

[1] Piemēram, Kriminālprocesa likuma 269. panta pirmās daļas 5. punktā ir tieši noteikts, ka aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

 

-

Ņemot vērā likumprojektā ietvertos grozījumus  attiecībā uz partnerības institūtu, attiecīgi ir papildināma anotācijas 4. sadaļa, jo ir identificējama nepieciešamība izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi". Minētie noteikumi cita starpā nosaka, ka Kriminālprocesa informācijas sistēmā iekļauj ziņas par personas ģimenes stāvokli (11.5.1. un 11.7.7.1. apakšpunkts), kā arī cietušās personas vai personas, kuras nāvi izraisījis noziedzīgs nodarījums, un noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas savstarpējo attiecību raksturojumu (11.7.9. apakšpunkts).

-

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stājas spēkā Nodokļu un muitas policijas likums, aizstāt vārdus "Valsts ieņēmumu dienests" ar vārdiem "Nodokļu un muitas policija".

-