Atzinums

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā Noteikumu projekta 12. punkta redakciju, ir secināms, ka par finansējuma saņēmēju var būt jebkura pašvaldības vai publiski privāta kapitālsabiedrība, kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet Noteikumu projekta 16. punkts ierobežo finansējuma saņēmēju – kapitālsabiedrību loku, kā rezultātā faktiski par finansējuma saņēmēju var būt tikai tās pašvaldības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kuras sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, pārpratumu novēršanai un finansējuma saņēmēju loka paplašināšanai, papildinot to ar pašvaldības vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
 

12. Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts apmaksāto veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
 

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākumā "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" noteikto rādītāju sasniegšanu, kā arī sniegtu ieguldījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 noteikto mērķu izpildē (publisko ēku sektoram ik gadu atjaunot 3 procentus to īpašumā esošās ēkas, tās atjaunojot līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim), lūdzam paredzēt, ka 2.1.1.6.pasākumā viens finansējuma saņēmējs var iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka pašvaldību kā publisku personu īpašumā ir ievērojams skaits ēku, kurās būtu veicami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un veiktie ieguldījumi ilgtermiņā atslogotu pašvaldību budžetu par, piemēram, komunālo maksājumu apmēru, tādējādi sniedzot iespēju ietaupītos līdzekļus novirzīt citu pašvaldību autonomo funkciju izpildei.

13. Atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus par dažādām ēkām. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās (kopējā ēku grupa), ja tām ir kopīga siltumenerģijas vai elektroenerģijas uzskaite.

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā Noteikumu projekta 12. punkta redakciju, ir secināms, ka par finansējuma saņēmēju var būt jebkura pašvaldības vai publiski privāta kapitālsabiedrība, kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet Noteikumu projekta 16. punkts ierobežo finansējuma saņēmēju – kapitālsabiedrību loku, kā rezultātā faktiski par finansējuma saņēmēju var būt tikai tās pašvaldības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kuras sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, pārpratumu novēršanai un finansējuma saņēmēju loka paplašināšanai, papildinot to ar pašvaldības vai publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

16. Projektu īsteno finansējuma saņēmēja piekritībā esošajā ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja ēkā vai ēkas daļā sniedz sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad projektu iesniedz un īsteno sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram valsts vai pašvaldība ir noteikusi pienākumu sniegt šo sabiedrisko pakalpojumu.

Noteikumu projekta 23.punktā minētā prasība, ka ēku energoefektivitāte un siltumnoturība jāpanāk līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim daudzos gadījumos faktiski nav izpildāma. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi primāri nepieciešami ēkām ar lielu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. Pašvaldībā tās ir pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un citas sabiedriskās ēkas.
Šīs ēkas būvētas ap 1960.-1990.gadu, tām ir lieli logi un nepateicīgs plānojums. Lai panāktu šo ēku atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim, nāktos veikt nesamērīgi lielas un ekonomiski nepamatotas investīcijas.
Jāņem vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, saskaņā ar normatīviem, uzturama augstāka iekštelpu temperatūra, kas arī liedz padomju laiku ēkās sasniegt tādu energoefektivitātes līmeni, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkai.
Turklāt, pašvaldības, lai varētu projektu pieteikumu atlasē piedalīties ar augstas gatavības projektiem, jau ir īstenojušas projektēšanas darbus vai uzsākušas to veikšanu, ēku pārbūves prasības nosakot saskaņā ar SAM 2.1.1.6. un AF iepriekšējo kārtu nosacījumiem, kas nosaka, ka sasniedzams vismaz 30% enerģijas ietaupījums, bet nepieprasot risinājumus, kas nodrošinātu gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeņa sasniegšanu.
Projektēti tiek visi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ko var uzskatīt par ekonomiski pamatotiem.
Saredzam, ka šis Ministru kabineta noteikumu projekta 23.punkta nosacījums varētu būt kā vērtēšanas kritērijs, par kuru tiek piešķirti papildu punkti, bet tas nedrīkst būt izslēdzošs.

-

Nav saprotams kādēļ novadu pašvaldībām nav ļauts piemērot šādu izņēmumu. Visām pašvaldībām jāļauj piemērot šādu izņēmumu analoģiskā situācijā.
 

25.6.2. projektam, kuru plāno īstenot, nav tehniski vai ekonomiski iespējams prioritāri īstenot:

Metodikai mūsu ieskatā būtu jābūt jau uz atlases izsludināšanas brīdi, lai ir skaidri visi nosacījumi finansējuma saņēmējiem.

-

Pretrunīgi formulēts, jo projektēšana, kas arī ir iespējama kā atsevišķa projekta darbība, var būt pabeigta uz projekta sagatavošanas brīdi un ir attiecināmas izmaksas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 26.1.1 punktu.

-

Izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektā iekļautos nosacījumus un līdzšinējo pieredzi līdzvērtīgu projektu iesniegumu sagatavošanā, secināms, ka projekta iesnieguma sagatavošanas process būs komplicēts, tostarp saistībā ar atbilstošas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Līdz ar to lūdzam izvērtēt iespēju noteikt samērīgu un pietiekami ilgu termiņu projekta iesnieguma sagatavošanai.

-

Pamatojoties uz pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi, vienlaikus nodrošinot iespēju ēku pieslēgšanai efektīvai centralizētajai siltumapgādei, kas saskaņā ar energosertifikātu ir atzīta par optimālāko tehnisko risinājumu, tiek piedāvāts precizēt 25.4. punktu, nosakot skaidru ietvaru atbalstāmām darbībām, kā arī paredzot izmaksu līdzsvarojumu, lai finansējums primāri tiktu novirzīts pašas ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.
Priekšlikums uzlabot noteikumu redakciju.
25.4. punktu izteikt šādā redakcijā:
„25.4. pieslēguma efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, tai skaitā būvdarbi, kas saistīti ar centralizētās siltumapgādes sistēmas ārējo tīklu izbūvi, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā.“
Tajā pašā laikā, lai izslēgtu risku, ka finansējums tiek pārmērīgi novirzīts ārējās infrastruktūras attīstībai ārpus projekta ēkas vai tās tiešās funkcionāli saistītās teritorijas, tiek ierosināts papildināt noteikumu projektu ar nosacījumu par izmaksu proporcionalitāti un pieslēguma izmantošanas ierobežojumu:
Papildinājuma priekšlikums noteikumos:
Izmaksas, kas saistītas ar centralizētās siltumapgādes ārējo tīklu izbūvi, ir attiecināmas līdz 20% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Ārējais pieslēguma tīkls tiek izbūvēts izmantošanai tikai attiecīgās pašvaldības ēkas nodrošināšanai ar siltumapgādi, neparedzot privāto dzīvojamo māju pieslēgšanu projektā izbūvētajai infrastruktūrai.
Šāds risinājums nodrošina juridiski skaidru un finansiāli pamatotu ietvaru, kas vienlaikus ļauj efektīvi īstenot energosertifikātā noteiktos pasākumus, saglabājot pasākuma mērķi – energoefektivitātes uzlabošanu pašvaldību ēkās un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

25.4. pieslēguma efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, tai skaitā būvdarbi, kas saistīti ar centralizētās siltumapgādes sistēmas ārējo tīklu izbūvi, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;

Lūdzam anotācijā skaidrot, kas domāts ar saistīto funkcionālo teritoriju? Vai tas ir viena zemes gabala kadastra robežās?
Situācijā kad pašvaldībai ēka ir uz viena zemesgabala, bet blakus ir cits pašvaldībai piederošs zemesgabals - vai būtu pieļaujama, piemēram, saules paneļu uzstādīšana blakus esošajā zemes vienībā?
Vai šī saistītā funkcionālā teritorija tiek noteikta uz projekta uzsākšanas brīdi vai šo saistīto funkcionālo teritoriju var paplašināt projekta īstenošanas laikā?

-