Atzinums

Par noteikumiem kopumā: dokumentā vispār trūkst jebkādas norādes par sertificēta bezmugurkaulnieku eksperta piesaistes nepieciešamību un par īpašnieka rīcību gadījumos, ja nocērtot koku tam tiek konstatēts iekšējs dobums un dobuma materiālā – bezmugurkaulnieki vai to veidojumi (piem., pūznis īpaši aizsargājamas sugas spožās skudras Lasius fuliginosus gadījumā, vai specifiski ekskrementi praulgraužu gadījumā) vai bezmugurkaulnieku indivīdi (piem., C-veida baltie, liela izmēra kāpuri, kas potenciāli varētu būt īpaši aizsargājamās sugas – marmora rožvabole, lapkoku praulgrauzis, blāvais praulgrauzis vai spīdīgais praulgrauzis). 
 

Būtu vēlams noteikumos iekļaut īpašnieka atbildību, ja tiek konstatēti aizsargājamie bezmugurkaulnieki (spožo skudru pūznis vai  vaboļu kāpuri, pieauguši ĪA sugu bezmugurkaulnieki), kas paredz to ātru un saudzīgu  pārvietošanu citā piemērotā kokā, iesaistot Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistus vai sertificētus bezmugurkaulnieku ekspertus. 

Punkts nevar tikt atbalstīts no dabas resursu labās pārvaldības vai klimata neitralitātes skatupunktiem. Koku izciršana pēc saviem ieskatiem neveicina ilgtermiņa domāšanu un labvēlīgu attieksmi pret dabu un tās vērtībām.

-

Papildus LEB aicina ieviest kompensējošos mehānismus, t.sk. apsekošanu pirms nociršanas, lai aprēķinātu videi nodarītos zaudējumus, sagatavotu ES prasībām atbilstošas atskaites par īpaši aizsargājamo sugu populāciju skaitliskajām izmaiņām utml., ja paredzēts nocirst koku, kurā konstatēta kāda aizsargājama bezmugurkaulnieku suga. Jāparedz mehānismi īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu īpatņu pārvietošanai uz citām vietām, ja gadījumā to apdzīvotais koks tomēr jānocērt. Nokaltušiem kokiem ir augsta vērtība no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, t.sk. ES līmenī (ES Habitat Directive), jo tā ir dzīves vieta aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām (piemēram, Šneidera mizmīlim Boros schneideri). Nokaltušos kokus nedrīkstētu izzāģēt bez speciālista - entomologa piekrišanas, ja tiek lemts par šādu koka sugu ciršanu: parastā priede, parastais ozols, parastais osis, parastā kļava, un šo koku vecums ir vismaz 60 gadi vai stumbra apkārtmērs - vismaz 1.5 m.

-

No īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu atradņu saglabāšanas perspektīvas, aizsargājamo koku un koku, kuros konstatētas īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu atradnes, ciršanu nedrīkst veikt laikposmā no 01. novembra līdz 30. aprīlim, jo ziemas periodā bezmugurkaulnieki (gan pieaugušā, gan kāpuru stadijā) nav aktīvi un pārziemo kokā vai pie koka zemsedzē. Šajā periodā nav iespējama aizsargājamo bezmugurkaulnieku pārvietošana uz citiem, dzīvošanai piemērotiem kokiem. 

Priekšlikums – izvērtēt koka/u ciršanas nepieciešamību augstākminētajā periodā.