Projekta ID
22-TA-1623Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
25.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
18.10.2022. LLPA iesniedza priekšlikumu Noteikumu projektā apvienot 10. un 16.punktus, izsakot 16.punktu šādā redakcijā:
“16. Sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, izņemot šo izņemot šo noteikumu 17. un 18. punktā minēto gadījumu.”
Priekšlikums bija pamatots ar to, ka, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, augsto inflāciju (šobrīd ap 20%) un ierobežotos pašvaldībām pieejamos līdzekļus apjomīgu (un ne tikai) infrastruktūras un citu ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kas bez aizņēmumu iespējām ir apgrūtinoši. Avansa samazināšanas gadījumā pašvaldībām būs jāuzņemas papildus saistības (t.i., par samazinātā avansa apmēru), lai nodrošinātu ES fondu projektu priekšfinansēšanu un finansējuma nepārtrauktību. Tādējādi pieaugtu administratīvais un finansiālais slogs pašvaldībām aizņēmumu pieprasīšanai un finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai, kas potenciāli paaugstinātu riska līmeni ES fondu projektu savlaicīgai, sekmīgai un pilnā apjomā ieviešanai.
LLPA ierosināja nenoteikt 30% ierobežojumu avansa apjomam ES projektiem, kurus īsteno pašvaldības. Ne vienmēr projekta īstenošanas gaitā izdodas nodrošināt nepārtrauktu naudas plūsmu ar starpmaksājumiem. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāņem lielāks aizņēmums. Ņemot vērā pieaugošās aizņēmumu procentu likmes, tas radīs papildus slogu uz budžetu.
Anotācijā minētais risks par neatbilstošu avansa izlietojumu un atgūšanas problēmām attiecas uz komercsabiedrībām, bet ne uz pašvaldībām.
FM neņēma vērā iebildumu, pamatojoties uz to, ka viņuprāt, horizontālajos noteikumos būtu jānosaka ierobežojums izmaksājamajam avansa apmēram, lai visas iesaistītās institūcijas vienādi izprot kopējo nostāju un iespējamos riskus normatīva akta par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādes posmā. FM skaidroja, ka avanss 30% apmērā tika ierosināts ar mērķi, lai nodrošinātu vienotu pieeju ar AF investīciju avansu apjomiem, ņemot vērā iespējamos riskus un slogu valsts budžetam. Turklāt vēršam uzmanību, ka 10.punkts paredz iespēju, ka normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu var paredzēt citu maksimālā avansa apjomu, vairāk par 30%, ņemot vērā konkrēto specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Tādējādi, nepieaugtu administratīvais un finansiālais slogs pašvaldībām, jo pašvaldību gadījumā būtu iespēja, izvērtējot konkrēto specifiku un pamatojumu, noteikt citu, atbilstošāku maksimālo avansa apmēru.
Papildus FM vērsa uzmanību, ka netiek mainīts nosacījums par pieļaujamo avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmēru (līdz 90 %), līdz ar to finansējuma saņēmējam, līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ir iespējas nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu kārtējo maksājumu veikšanai bez papildu aizņēmumiem, iesniedzot atmaksai maksājuma pieprasījumus par veiktajiem izdevumiem.
Atkārtoti vēršamies ar priekšlikumu mainīt Noteikumu projekta redakciju, jau tajā atrunājot iespēju pašvaldībām saglabāt iespēju avansa saņemšanai 90% apmērā.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldību nepieciešamība pēc lielāka avansa nav saistīta ar konkrēto specifisko atbalsta mērķu specifiku, bet gan to, lai nebūtu jāuzņemas papildus saistības aizņemoties jebkurā no projektiem, tātad vislabāk to atrunāt tieši horizontālajos noteikumos.
Tāpat arī praksē nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu kārtējo maksājumu veikšanai bez papildu aizņēmumiem, iesniedzot atmaksai maksājuma pieprasījumus par veiktajiem izdevumiem, ne vienmēr var nodrošināt.
Kā arī vēlreiz norādām, ka minētais risks par neatbilstošu avansa izlietojumu un atgūšanas problēmām attiecas uz komercsabiedrībām, bet ne uz pašvaldībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto piedāvājam mainīt 10.punkta redakciju:
10.Sadarbības iestāde, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 30% un gadījumos, kad finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 90% no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav paredzēts citādāk.
“16. Sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, izņemot šo izņemot šo noteikumu 17. un 18. punktā minēto gadījumu.”
Priekšlikums bija pamatots ar to, ka, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, augsto inflāciju (šobrīd ap 20%) un ierobežotos pašvaldībām pieejamos līdzekļus apjomīgu (un ne tikai) infrastruktūras un citu ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kas bez aizņēmumu iespējām ir apgrūtinoši. Avansa samazināšanas gadījumā pašvaldībām būs jāuzņemas papildus saistības (t.i., par samazinātā avansa apmēru), lai nodrošinātu ES fondu projektu priekšfinansēšanu un finansējuma nepārtrauktību. Tādējādi pieaugtu administratīvais un finansiālais slogs pašvaldībām aizņēmumu pieprasīšanai un finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai, kas potenciāli paaugstinātu riska līmeni ES fondu projektu savlaicīgai, sekmīgai un pilnā apjomā ieviešanai.
LLPA ierosināja nenoteikt 30% ierobežojumu avansa apjomam ES projektiem, kurus īsteno pašvaldības. Ne vienmēr projekta īstenošanas gaitā izdodas nodrošināt nepārtrauktu naudas plūsmu ar starpmaksājumiem. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāņem lielāks aizņēmums. Ņemot vērā pieaugošās aizņēmumu procentu likmes, tas radīs papildus slogu uz budžetu.
Anotācijā minētais risks par neatbilstošu avansa izlietojumu un atgūšanas problēmām attiecas uz komercsabiedrībām, bet ne uz pašvaldībām.
FM neņēma vērā iebildumu, pamatojoties uz to, ka viņuprāt, horizontālajos noteikumos būtu jānosaka ierobežojums izmaksājamajam avansa apmēram, lai visas iesaistītās institūcijas vienādi izprot kopējo nostāju un iespējamos riskus normatīva akta par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādes posmā. FM skaidroja, ka avanss 30% apmērā tika ierosināts ar mērķi, lai nodrošinātu vienotu pieeju ar AF investīciju avansu apjomiem, ņemot vērā iespējamos riskus un slogu valsts budžetam. Turklāt vēršam uzmanību, ka 10.punkts paredz iespēju, ka normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu var paredzēt citu maksimālā avansa apjomu, vairāk par 30%, ņemot vērā konkrēto specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Tādējādi, nepieaugtu administratīvais un finansiālais slogs pašvaldībām, jo pašvaldību gadījumā būtu iespēja, izvērtējot konkrēto specifiku un pamatojumu, noteikt citu, atbilstošāku maksimālo avansa apmēru.
Papildus FM vērsa uzmanību, ka netiek mainīts nosacījums par pieļaujamo avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmēru (līdz 90 %), līdz ar to finansējuma saņēmējam, līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ir iespējas nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu kārtējo maksājumu veikšanai bez papildu aizņēmumiem, iesniedzot atmaksai maksājuma pieprasījumus par veiktajiem izdevumiem.
Atkārtoti vēršamies ar priekšlikumu mainīt Noteikumu projekta redakciju, jau tajā atrunājot iespēju pašvaldībām saglabāt iespēju avansa saņemšanai 90% apmērā.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldību nepieciešamība pēc lielāka avansa nav saistīta ar konkrēto specifisko atbalsta mērķu specifiku, bet gan to, lai nebūtu jāuzņemas papildus saistības aizņemoties jebkurā no projektiem, tātad vislabāk to atrunāt tieši horizontālajos noteikumos.
Tāpat arī praksē nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu kārtējo maksājumu veikšanai bez papildu aizņēmumiem, iesniedzot atmaksai maksājuma pieprasījumus par veiktajiem izdevumiem, ne vienmēr var nodrošināt.
Kā arī vēlreiz norādām, ka minētais risks par neatbilstošu avansa izlietojumu un atgūšanas problēmām attiecas uz komercsabiedrībām, bet ne uz pašvaldībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto piedāvājam mainīt 10.punkta redakciju:
10.Sadarbības iestāde, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 30% un gadījumos, kad finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 90% no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav paredzēts citādāk.
Piedāvātā redakcija
-