Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta otro daļu, jo Aizsardzības ministrija nav autonoms publisko tiesību subjekts, kas varētu izdot ārējos normatīvos aktus. Ierosinām, piemēram, vārdu "noteikumiem" aizstāt ar vārdiem "iekšējiem noteikumiem".

-

Lūdzam skaidrot anotācijā un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 7. panta pirmo daļu, jo no šī brīža redakcijas nav skaidrs, kā tiek plānots, ka tiks īstenots pantā noteiktais par medību tiesību nomas līgumu pārjaunošanu un papildināšanu, jo saskaņā ar vispārīgiem civiltiesību principiem līgumu pārjaunošana un grozīšana ir pušu gribas izpaudums, un viena līguma puse bez otras piekrišanas nevar vienpersoniski grozīt līguma noteikumus. 

-

No likumprojekta 9. panta šī brīža redakcijas izriet, ka tajā noregulēts tieši jautājums par militārā poligona izbūvei nepieciešamo būvdarbu uzsākšanu un veikšanu, tomēr, kā izriet no likumprojekta 1. panta otrajā punktā ietvertā termina "militāro poligonu infrastruktūras izbūve" skaidrojuma, tad konkrēti būvniecība ir tikai viens no infrastruktūras izbūves ietvaros esošajiem elementiem, t.i., veicamajiem darbiem, proti, lai būvniecību vispār varētu uzsākt, vispirms var būt nepieciešams veikt virkni citas darbības (piemēram, veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, saņemt atļauju koku ciršanai, cirst kokus un krūmus, veikt zemes pārvietošanas darbus u.tml.),  kā tas arī atbilstoši tiek atspoguļots 1. panta otrajā punktā ietvertajā termina skaidrojumā. Visticamāk, ka arī attiecībā uz šādu darbību veikšanu (ne tikai būvniecību), kur normatīvie akti to prasa, var neizdoties saņemt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams 9. pantā ietvert regulējumu ne tikai attiecībā uz būvniecību, bet arī citām infrastruktūras izbūvei veicamajām darbībām, kuras katrā konkrētā gadījumā nepieciešamas, lai varētu tikt īstenoti plānotie būvdarbi. Vienlaikus, ierosinām izvērtēt, vai, iespējams, atsevišķas darbības, kas pēc būtības būtiski neietekmē nekustamā īpašuma īpašnieku un iespēju noteikt taisnīgo atlīdzību (piemēram, kādu atļauju saņemšana, nepieciešamo dokumentu sagatavošana), nebūtu nepieciešams veikt ātrāk, kā šobrīd noteikts 9. panta otrajā daļā. 
Papildus var secināt, ka, ja 9. pantā tiktu ietverts vispārīgāks pilnvarojums uzsākt infrastruktūras izbūvei nepieciešamās darbības, tad arī, piemēram, 12. pantā attiecībā uz koku ciršanu nebūtu daļēji jādublē 9. pantā noteiktais attiecībā uz būvdarbu uzsākšanu.

-

Kontekstā ar likumprojekta 9. panta otro daļu var secināt, ka šī panta pirmā daļa atsaucas konkrēti uz atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, proti, nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu no privātpersonām. Ja tā, tad lūdzam precizēt 9. panta pirmo daļu, atsaucoties konkrēti tieši uz atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesu.
Tiesiskās skaidrības labad arī lūdzam precizēt 9. panta pirmo un otro daļu, piemēram, apvienojot tajās noteikto, nosakot, ka Aizsardzības ministrijai šajā pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūvei nepieciešamos būvdarbus bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas tajos nekustamajos īpašumos (to daļās), attiecībā uz kuriem tiek veikts atsavināšanas sabiedrības vajadzībām process, pēc tam, kad Aizsardzības ministrija pieņēmusi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru. Šobrīd neskaidrība par brīdi, kad var tikt uzsākts būvdarbu (vai viss izbūves?) process, var rasties ne tikai no 9. panta pirmās un otrās daļas šī brīža redakcijas, bet arī no informācijas par likumprojekta 9. pantu, kas ietverta anotācijā, proti, anotācijā norādīts, ka "likumprojekts paredz Aizsardzības ministrijas tiesības iegūt valsts īpašumā citu personu īpašumā esošu nekustamo īpašumu un uzsākt tajā nekavējošu infrastruktūras izbūvi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas nekustamajos īpašumos vai to daļās, kurās uzsākta atsavināšana par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā". Tādējādi nepieciešams ne tikai precizēt likumprojekta 9. panta pirmo un otro daļu, bet arī anotācijā ietverto informāciju.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma regulējumam atbilstošāks risinājums tomēr būtu uzsākt būvdarbus pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību, jo no minētā likuma regulējuma secināms, ka atsavināšanu veicošās institūcijas lēmums ir par taisnīgās atlīdzības apmēru, savukārt Ministru kabinets pēc būtības kopumā akceptē konkrēta nekustamā īpašuma atsavināšanu par konkrēto atlīdzību. Katrā gadījumā anotācijā par šo jautājumu nepieciešams arī skaidrojums.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt gan šajā tiesību normā noteikto atlīdzības maksāšanas sākuma brīdi, gan brīdi, līdz kuram paredzēts maksājumu veikt, ņemot vērā, ka, iespējams, var būt nepieciešams vēl pirms būvdarbu uzsākšanas veikt kaut kādus sagatavošanās darbus (zemes sagatavošanas darbi, koku ciršana), kuru laikā arī nepieciešams izmantot nekustamo īpašumu (tā daļu), kā arī Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 17. pantā ietverto regulējumu par to, kad nekustamā īpašuma īpašniekam nekustamais īpašums jāatbrīvo. 

-

Lūdzam precizēt 9. panta piektajā daļā ietvertās tiesību normas redakciju vai šo panta daļu dzēst, jo šobrīd tā šķietami ir pretrunā ar Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas (būves) vienotības principu, proti, likumprojektā nebūtu jāparedz kaut kāds sevišķs brīdis, kad būves kļūst par zemes, uz kuras tās ir uzceltas, daļu, jo iepriekš minētajā Civillikuma 968. pantā jau ir noteikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Ja konkrētās tiesību normas mērķis ir noteikt brīdi, kad uz privātpersonām piederošajām un atsavināšanā esošajām zemēm līdz atsavināšanas pabeigšanas brīdim jau uzbūvētās būves tiek ierakstītas zemesgrāmatā, proti, kopā ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināmo nekustamo īpašumu vai tā daļu, tad no šī brīža normas redakcijas tas nav saprotams un tā attiecīgi precizējama.

-

No likumprojekta 10. panta redakcijas izriet, ka Aizsardzības ministrijai ir tiesības militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvei nepieciešamās būves būvēt uz nekustamajiem īpašumiem, taču pēc būtības ir nepieciešams piešķirt Aizsardzības ministrijai tiesības militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvei nepieciešamās būves projektēt un būvēt vairākos nekustamajos īpašumos. Līdz ar to lūdzam likumprojekta 10. punktā vārdus "vai nekustamajiem īpašumiem" aizstāt ar vārdiem "vairākos nekustamajos īpašumos".

 

10. Aizsardzības ministrijai ir tiesības militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvei nepieciešamās būves projektēt un būvēt uz vairākām zemes vienībām, vairākos nekustamajos īpašumos. Pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas Aizsardzības ministrijai ir pienākums veikt šādu zemes gabalu apvienošanu vienā.

Attiecībā uz likumprojekta 12. panta pirmo daļu lūdzam skatīt iebildumu, kas izteikts par likumprojekta 9. panta pirmo daļu.

-

Anotācijā par likumprojekta 12. panta trešo daļu norādīts sekojošais: "izvairītos no militārā poligona izveides kavēšanās, kas varētu rasties atsavināmajos nekustamajos īpašumos, kuros pirms likumprojekta stāšanās spēkā uzsākta mežizstrāde, nepieciešams noteikt termiņu, pēc kura Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi zaudē spēku. Šī norma paredzēta tamdēļ, lai izslēgtu iespēju, ka nekustamajā īpašumā tā īpašnieks savas saimnieciskās darbības rezultātā var novilcināt nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu un militārā poligona izveidi. Vienlaikus jāņem vērā, ka termiņam, kad privātpersona var realizēt viņa īpašumā esošos koksnes produktus, jābūt saprātīgam. Šī apsvēruma dēļ, likumprojektā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, kuros jau šobrīd uzsākta atsavināšana par labu valstij, Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtās ciršanas apliecinājumu koku ciršanai ciršanas atļaujas zaudē spēku trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Savukārt, tajos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, kuros šobrīd atsavināšana par labu valstij nav uzsākta, Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtās ciršanas apliecinājumu koku ciršanai ciršanas atļaujas zaudē spēku trīs mēnešu laikā pēc atsavināšanas uzsākšanas, tas ir, pēc paziņojuma nosūtīšanas par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai."
Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd attiecīgā tiesību normu neparedz nekādu diferenciāciju koku ciršanas apliecinājumu spēku zaudēšanā atkarībā no tā, vai atsavināšana sabiedrības vajadzībām uzsākta pirms vai pēc likumprojekta spēkā stāšanās. Ņemot vērā minēto, ja tāds ir bijis mērķis, tad lūdzam precizēt attiecīgo normu. Tāpat arī lūdzam anotācijā par to ietvert izvērtējumu, vai tas nevar radīt personai tiesību aizskārumu, piemēram, zaudējumus.

-

Lūdzam kontekstā ar likumprojekta 12. panta ceturto daļu skatīt iebildumu par likumprojekta 9. pantu.

-

Valsts zemes dienests turpina uzturēt Tieslietu ministrijas 2022. gada 22. decembra atzinumā izteikto iebildumu par likumprojekta 13. pantu (iepriekš – 11. pantu). Vienlaikus, izvērtējot izziņā sniegto pamatojuma iebilduma neņemšanai vērā, paskaidrojam, ka atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, t.sk. Zemes ierīcības likuma 19. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi", Valsts zemes dienesta kompetencē neietilpst zemes ierīcības projektu saskaņošana. Turklāt, kā jau Valsts zemes dienests norādīja sākotnējā iebildumā, Valsts zemes dienests konceptuāli neiebilst pret likumprojekta 11. pantā ietverto principu likumprojektā noteiktajos gadījumos pakalpojumus sniegt prioritārā kārtībā, taču jau šobrīd Valsts zemes dienests pakalpojumu izpildes termiņus nosaka, ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteiktos termiņus attiecīgā pakalpojuma izpildei un publiskā pakalpojuma sniegšanai noteiktos principus (piemēram, pakalpojuma sniegšana tiek organizēta pēc iespējas efektīvi, procedūru īstenošanu veicot saprātīgā laikā un pēc iespējas ērti). Taču atsevišķu Valsts zemes dienesta pakalpojumu sniegšanu tehniski nav iespējams nodrošināt vēl īsākos termiņos, kā jau ir noteikts attiecīgajam pakalpojumam – piemēram, zemes vienību sadale vai apvienošana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā tiek veikta integrēto procedūru ietvaros, sadarbojoties Valsts zemes dienestam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 60.¹ pantam un Zemesgrāmatu likuma 56. pantam. Ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos minētās darbības tehniski nebūs iespējams īstenot 10 darba dienu laikā, Valsts zemes dienesta ieskatā nav pieļaujams ieviest tādu normu, kas atsevišķos gadījumos nav izpildāma. Līdz ar to likumprojekta 13. pants ir precizējams, tajā nosakot, ka iesniegumus un jautājumus izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.

-

Tieslietu ministrija turpina uzturēt iebildumu attiecībā uz likumprojekta 15. pantu, proti, nav skaidrs, vai ir vērtēta konkrētās tiesību normas iespējamā ietekme uz licenciātu, kuram izsniegtās licences tiks anulētas, piemēram, vai netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, vai licencitātam var rasties zaudējumi un kā tie tiktu atlīdzināti. Tāpat arī no normas nav skaidrs, no konkrēti kura brīža atļaujas, licences uzskatāmas par anulētām.

-

Tieslietu ministrija iebilst pret šādu pārejas noteikumu iekļaušanu likumprojektā, jo vēl joprojām anotācijā nav ietverts skaidrs un pietiekams pamatojums šādu tiesību normu iekļaušanai likumprojektā.

-

Ņemot vērā to, ka likuma spēkā stāšanos būtu jānosaka, ievērojot laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos likuma īstenošanai, piemēram, privātpersonām dodot pietiekamu laiku, lai uzzinātu par savām tiesībām un pienākumiem, ko jaunais regulējums tiem paredz, un sagatavotos likuma ievērošanai, lūdzam papildināt šo anotācijas pirmās sadaļas apakšpunktu ar izvērtējumu par to, vai šobrīd noteiktais likuma spēkā stāšanās termiņš būtu uzskatāms par samērīgu un netiek pārkāpts, piemēram, tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz privātpersonām, kuras likumprojekts ietekmēs.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju nosakot, kā jaunais tiesiskais regulējums ietekmēs spēkā esošos normatīvos aktus, kas paredz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju esamību militāro poligonu teritorijā un vai plānota to pielāgošana likumprojekta normām (piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 493 "Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi").

-

Saprotot nepieciešamību ievērot konfidencialitāti, tomēr ir jābūt kaut anotācijā atrunātam mehānismam, ka tiek saņemts citu atbildīgo iestāžu saskaņojums neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Jo MK rīkojums nodrošina vairāku acu principu lēmuma pieņemšanā, šobrīd noprotams, ka AM to nodrošinās vienpersoniski. Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kā tiks nodrošināta šāda lēmuma pieņemšana, iekļaujot arī citu atbildīgo iestāžu viedokļu apzināšanu.

-

Tieslietu ministrija kategoriski iebilst pret šādas informācijas iekļaušanu anotācijā: "Papildus, lai paātrinātu Zemesgrāmatā uz AS “Latvijas valsts meži” vārda reģistrētu, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz AS “Latvijas valsts meži”  tiesiskā valdījumā reģistrētu nekustamo īpašumu pārņemšanu, Aizsardzības ministrija plāno atsavināt tos saskaņā ar Atsavināšanas likumu. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir piešķirtas un spēkā esošas tiesības uz valsts īpašumā ZM personā esošām zemes vienībām projektēt un būvēt LVM piederošus meža ceļus. Šādas tiesības LVM ir piešķirtas, pamatojoties uz Meža likuma 4.panta otrās daļas noteikumiem, 2017.gada 13.novembra Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts pamatojoties uz likuma „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 6.2 panta otro daļu un 2020.gada 25.jūnija Zemkopības ministrijas pilnvaru Nr.8.7-5e/1365/2020AS.
AS “Latvijas valsts meži” veiktie kapitālieguldījumi meža infrastruktūras objektos (ceļos) vienmēr uzskatāmi par AS “Latvijas valsts meži” īpašumu, kā to paredz gada pārskatu un konsolidētā gada pārskata likuma 13. panta otrā daļa, kas nosaka, ka finanšu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem). Tas nozīmē, ka uzņēmuma līdzekļi, tajā skaitā pamatlīdzekļi – meža ceļi nevar būt uzskaitīti kaut kur citur (piemēram Zemkopības ministrijas bilancē), kā tikai šo līdzekļu īpašnieka finanšu pārskatā. Šī paša likuma 1. pielikumā ir uzņēmuma aktīvu uzskaitījums un to skaitā ir pamatlīdzekļi, tātad arī meža ceļi. Minētā Pārvaldīšanas līguma 2.2.10.p. dod tiesības LVM kā patstāvīgus īpašuma objektus reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt zemesgrāmatā uz Sabiedrības vārda uz šā līguma 1.punktā noteiktās pārvaldīšanā esošās zemes, sākot ar 2000.gada 7.aprīli, par Sabiedrības finanšu līdzekļiem tās darbības nodrošināšanai uzbūvētās būves, kuru būvniecībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemta būvatļauja, tostarp arī tās, kas pieņemtas ekspluatācijā līdz 2017.gada 1.janvārim.
LVM savā rīcībā ar mantu ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas."

Pirmkārt, šāda informācija nekādā veidā nav saistīta ar likumprojekta 11. panta regulējumu, otrkārt, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā nav ietverts regulējums par tādu nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas ir nevis privātpersonu īpašumā, bet tiesiskajā valdījumā (ar īpašu izņēmumu attiecībā uz zemes reformas gadījumiem), un, visbeidzot, Tieslietu ministrija pēc būtības nevar piekrist anotācijā paustajam viedoklim par AS "Latvijas valsts meži" tiesībām uz valstij piederošas zemes būvēt būves kā patstāvīgus nekustamos īpašumus, t.i., veidot dalīto īpašumu, uz anotācijā minētā pamata, jo tas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām. Attiecīgi minētā informācija no anotācijas ir dzēšama. Tāpat arī, ņemot vērā minēto, vēršam uzmanību, ka Aizsardzības ministrijai, veicot darbības nekustamo īpašumu atsavināšanai, ir jārīkojas tiesiski un jāievēro spēkā esošās tiesību normas.

-

Attiecībā uz anotācijā iekļauto satversmīguma izvērtējumu par likumprojekta 9. pantā ietverto īpašuma tiesību ierobežojumu - būvdarbu (izbūves?) uzsākšanu vēl neatsavinātā īpašumā, atzinīgi vērtējam to, ka šāds izvērtējums anotācijā ietverts. Vienlaikus lūdzam to sastrukturēt tā, lai tas ir uztveramāks un uzskatāmāks, piemēram, sekojot Satversmes tiesas izstrādātajai tehnikai un atspoguļojot izvērtējumu secīgi pa šādiem punktiem - 1) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; 2) ierobežojuma leģitīmais mērķis; 3) ierobežojuma samērīguma izvērtējums: 3.1. izraudzīto līdzekļu piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai; 3.2. vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3.3. vai ierobežojums ir atbilstošs (vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (ierobežojumu)). Tāpat arī lūdzam uzsvaru likt tieši uz izvērtējumu attiecībā uz būvniecības (izbūves?) uzsākšanu vēl neatsavinātos nekustamos īpašumos, jo tieši tas ir jauns īpašuma tiesību ierobežojums, kas tiek noteikts ar šo likumprojektu, savukārt regulējums par atsavināšanu sabiedrības vajadzībām nav jauns un netiek noteikts ar šo likumprojektu. Vienlaikus izvērtējums būtu veicams nevis tikai būvniecībai, kā vienai no izbūves procesa sastāvdaļām atbilstoši likumprojekta 1. pantā ietvertajai militāro poligonu infrastruktūras izbūves definīcijai, bet gan visam izbūves procesam kopumā, jo arī, piemēram, koku ciršana un dažādu sagatvošanās darbu veikšana privātpersonas īpašumā un attiecībā uz privātpersonas īpašumu bez viņas piekrišanas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums.

-

Attiecībā uz militārā poligona "Sēlija" teritoriju, kas noteikta 5. pielikumā, lūdzam skaidrot, vai paredzēts, ka visas šajā pielikumā uzskaitītās zemes vienības, kuras šobrīd pieder privātpersonām, tiks atsavinātas sabiedrības vajadzībām visā platībā, proti, no nevienas no sarakstā esošajām zemes vienībām netiks atsavināta tās daļa.

-

Anotācijas 1. sadaļas 1.3. apakšpunktā lūdzam veikt šādus precizējumus:
1) apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" attiecībā uz likumprojekta 2. pantu norādīts, ka "likumprojekta II nodaļa attiecināma  1.-5. pielikumos norādīto Latvijas Republikā esošo militāro poligonu izveidi, savukārt, likumprojekta III nodaļā ir noteikti papildu speciālie nosacījumi militārā poligona “Sēlija” izveidei". Ierosinām skaidrības labad precizēt minēto attiecībā uz poligoniem, kas ietverti 1.-4. pielikumā, jo šķietami nav pamata runāt par to izveidi, bet gan par, piemēram, paplašināšnu;
2) attiecībā uz likumprojekta 5. pantu norādīts: "Izveidojot poligonus un pārņemot nekustamos īpašumus no AS “Latvijas valsts meži” un atsavinot tos no privātpersonām, zemes vienības tiek pārņemtas ar būtisku izcirtumu apjomu." Norādām, ka nav saprotams, kas domāts ar "nekustamo īpašumu pārņemšanu no AS "Latvijas valsts meži"". Ja ar to šeit domāti valstij piederošie nekustamie īpašumi, kuros mežu apsaimniekošanu veic AS "Latvijas valsts meži", tad precīzāk būtu norādīt, piemēram, ka valstij piederošajiem īpašumiem tiek mainīts valdītājs no Zemkopības ministrijas uz Aizsardzības ministriju. Savukārt, ja tiek plānots iegūt valsts īpašumā AS "Latvijas valsts meži" īpašumā esošas meža zemes, tad tas jāveic atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Turklāt attiecībā uz 5. pantu norādītais, ka pantā ietvertais atvieglojums paredz nevis atjaunošanas un kopšanas nosacījumu neievērošanu kā tādu visos gadījumos, bet drīzāk kā iespējams atvieglojums atbilstošās situācijās, neatbilst likumprojektā ietvertajai 5. panta redakcijai, jo tajā nav noteikti nekādi kritēriji, kad ir tiesības atkāpties no mežaudzes atjaunošanas un kopšanas pienākuma;
3) attiecībā uz likumprojekta 6. pantu ietvertā informācija anotācijā Tieslietu ministrijas ieskatā daļēji neatbilst šī brīža likumprojektā ietvertajai 6. panta redakcijai, piemēram, nav skaidrs, kā 6. pantā ir paredzēts "ka militārajiem poligoniem kā sekundārais izmantošanas mērķis tiek paredzēta dabas aizsardzība", tāpat arī no 6. panta otrās daļas redakcijas drīzāk izriet, ka visos militārajos poligonos ir pienākums noteikts dabas aizsardzības mērķus, neatkarīgi no tā, vai tajos tiktu "konstatētas tādas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, kuriem militārā poligona izmantošana netraucē nodrošināt šo sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli";
4) atkārtoti lūdzam vai nu dzēst vai ietvert atsauci uz avotu, kurā izdarīts anotācijā minētais secinājums (informācija par likumprojekta 9. pantu), ka "Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts aizliegums īpašumu izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kas norāda uz to, ka sabiedrības intereses prevalē pār atsevišķu indivīdu interesēm";
5) lūdzam precizēt attiecībā uz likumprojekta 9. pantu anotācijā ietvertosekojošo informāciju: "Atlīdzība netiek noteikta valstij, pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām piederošiem nekustamiem īpašumiem." Nav skaidrs, kādēļ šāda informācija iekļauta, ņemot vērā to, ka šķietami likumprojekta 9. pants attiecas uz privātpersonu īpašumiem, kas tiks atsvaināti sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai piemērojamā kārtībā, kā arī nav skaidrs, kādēļ tiek minēts, ka atlīdzība netiks noteikta valstij piederošiem īpašumiem.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1. apakšpunktā ietverto informāciju, jo, pirmkārt, apakšsadaļā "Ietekmes apraksts" būtu jānorāda informācija par to, kā fiziskas vai juridiskas personas ietekmē konkrētā likumprojekta, par kuru sagatavota anotācijā, regulējums, nevis citu normatīvo aktu regulējums, tādējādi par nekustamo īpašumu atsavināšanas ietekmi uz personu īpašuma tiesībām šajā anotācijas apakšsadaļā nebūtu ietveramas norādes. Lūdzam šajā apakšsadaļā aprakstīt ietekmi, kas izriet no likumprojektā ietvertā regulējuma. 
Otrkārt, nav skaidrs, kāpēc šajā anotācijas apakšpunktā ietverta informācija par regulējumu, kas nav ietverts likumprojektā - "vienlaikus likumprojekta noteiktais ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu militārā poligona infrastruktūras izbūvei nepieciešamajām teritorijām. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam militārā poligona infrastruktūras izbūves darbu veicējs attiecīgos nekustamos īpašumus varēs lietot".

-

Lūdzam pie "Cita informācija" precizēt, kas tiek domāts ar "AS “Latvijas valsts meži” pamatkapitālā esošo inženierbūvju (meža ceļu) un meža meliorācijas sistēmas pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā, proti, kāds ir minēto inženierbūvju tiesiskais statuss un kādā konkrēti procesā šīs inženierbūves plānots "pārņemt".

-

Lūdzam aizpildīt arī šo anotācijas sadaļu.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 40. punktu, ja terminu skaidrojumu ietver likumprojekta 1. pantā, katru terminu skaidro atsevišķā punktā (nevis panta daļās, kā tas ir šobrīd).

-

Priekšlikums: Vieglākai uztveramībai izteikt 2.pantu šādā redakcijā: Šī likuma mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu militārajiem poligoniem, lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.

-

Likumprojekta 1. panta 1. punktā definēts, ka militārais poligons ir teritorija, kurā ir noteikti speciāli ierobežojumi. Likumprojekta 2. pantā noteikts, ka šis likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārajiem poligoniem. Savukārt likumprojekta II un III nodaļas nosaukumi ir "Militāro poligonu speciālie nosacījumi" un "Militārā poligona “Sēlija” speciālie nosacījumi". Ierosinām jēdzieniski salāgot šos aspektus (definīciju, likuma mērķi un nosaukumu nodaļām, kurās ietverts regulējums, lai sasniegtu likuma mērķi).

-

Ierosinām precizēt 12. panta sestās daļas redakciju, nosakot, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju nekustamajos īpašumos, attiecībā uz kuriem uzsākts atsavināšanas sabiedrības vajadzībām process, un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestā, ja īpašnieks nepiekrīt veikt iepriekšminētās darbības.

-

Lūgums izvērtēt un atspoguļot 8.1.5. un 8.1.6. punktos norādīto ietekmi, jo likumprojektā ir normas, kas ilgtermiņā ietekmēs pozitīvi teritorijas attīstību un arī saistībā ar vidi likumprojekts ietver noteiktu regulējumu (gan meža izstrādi, gan aizsargteritoriju neveidošanu utml.)

-