Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma apakšnodaļas "Apgrūtinājumu informācijas pieejamība" trešajā rindkopā sniegto informāciju, lai tā atbilstu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas būtībai un Valsts zemes dienesta plānotajai Apgrūtināto teritorijas informācijas sistēmas telpisko datu savietojamībai ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošajiem datiem, izsakot to šadā redakcijā:

Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumam¹. Apgrūtināto teritorijas informācijas sistēma (turpmāk – ATIS) ir valsts informācijas sistēma, kurā uzkrāj datus par apgrūtinātajām teritorijām² (tai skaitā, ĪADT, to funkcionālo zonu un ML robežas³) un aizsargjoslu izraisošos objektus⁴. Lai nodrošinātu aktuālu informāciju par katrā nekustamā īpašuma objektā esošajiem apgrūtinājumiem, pilnveidojami un automatizējami procesi datu aktualizācijai NĪVKIS pēc izmaiņām ATIS datos. Valsts zemes dienests plāno ATIS apgrūtināto teritoriju telpiskos datus savietot ar Kadastra karti, tādējādi NĪVKIS reģistrējot aktuālus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus no 2025.gada 1.februāra⁵.  Tieslietu ministrija (Valsts zemes dienests) ir kompetentā iestāde par ATIS un NĪVKIS pilnveidošanu (tai skaitā, plānoto datu šķelšanu un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu automātisku reģistrāciju NĪVKIS). Šobrīd Valsts zemes dienesta portālā www.kadastrs.lv var saņemt aktuālos ATIS datus (gan ģeotelpiskos, gan izdrukas veidā) par savā zemes vienībā esošām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteiktas aizsargjoslas (https://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/ATISdszv).


¹ Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma 3. panta pirmā daļa.

² Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma 1. panta pirmais punkts nosaka ATIS apgrūtinātā teritorija ir teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi.

³ Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma 7. panta otrais punkts nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvalde Valsts zemes dienestam iesniedz apgrūtinātās teritorijas par- valsts izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonām, mikroliegumiem un to buferzonām un pašvaldības izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām iekļaušanai ATIS.

⁴ Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma 1. panta otrais punkts nosaka ATIS objekts ir dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.

⁵ Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā 30.05.2024. likums/LV, 114, 13.06.2024./Stājas spēkā 27.06.2024.)
 

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2. apakšpunktam steidzamības kārtību projektu saskaņošanā var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums
.
Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajam projektam trūkst steidzamības pamatojuma pēc būtības. Tādēļ lūdzam to virzīt saskaņošanai vispārējā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.1. apakšpunktam.

Ņemot vērā minēto, vēršam uzmanību, ka par projekta kvalitāti, atbilstību tiesību sistēmai un tiesību normām ir atbildīgs projekta virzītājs.

-

Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci reglamentē Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 ''Tieslietu ministrijas nolikums'', kas neparedz Tieslietu ministrijai kompetenci veikt teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību. Minētā joma saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 1.4. apakšpunktu ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar jēdziena "zemes maiņas mehānisms" skaidrojumu un tvērumu, kā arī skaidrot, kāds atbalsts zemes maiņas mehānisma izstrādei ir nepieciešams no Tieslietu ministrijas puses ārpus Ministru kabineta kārtības rullī noteiktās kompetences normatīvo aktu projektu saskaņošanas procesā vispārējā kārtībā.  

-

Likuma "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" 7.pantā noteikts, ka zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizē šādas institūcijas (turpmāk — atbildīgās institūcijas):
1) Dabas aizsardzības pārvalde — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu īsteno valsts;
2) pašvaldība vai tās noteikta institūcija — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu īsteno pašvaldība.

Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot protokollēmuma 7.punktu, jo nav skaidrs tā mērķis. Secināms, ka tas neatbilst šī brīža spēkā esošajam regulējumam likumā. Ja ir nepieciešams noteikt jaunu subjektu, kas var īstenot zemes atpirkšanu, kā arī noteikt jaunus nosacījumus atpirkšanai, ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos (likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" un/vai citos normatīvajos aktos). Ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma punktu katrā gadījumā nevar grozīt pastāvošo regulējumu - noteikt jaunus subjektus, kas veic zemes atpirkšanu. Tāpat arī šāds punkts nav nepieciešams no plānoto grozījumu īstenošanas viedokļa - neatkarīgi no tā, vai šāda satura punkts protokollēmumā tiks ietverts, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, var tikt paredzēti jauni subjekti, kas veic zemes atpirkšanu, un šādas iniciatīvas pamatojums un īstenošanas mehānisms tiks vērtēts konkrētā normatīvā akta projekta saskaņošanas gaitā.

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma 11. lapaspuses pirmajā rindkopā atsaukties uz konkrētiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros tiek 
nostiprināta atziņa, ka īpašuma tiesības var ierobežot, bet ierobežojums ir attaisnojams, ja tas ir samērīgs (nevis vispārīgi norādīt, ka tāda atziņa nostiprināta Satversmes tiesas spriedumos). 

-

Informatīvā ziņojuma nodaļā "Vispārējie principi" ir ietverts teikums, ka, ieviešot jaunus kompensāciju vai atbalsta shēmu veidus, jāizvērtē to atbilstība valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, ja vien šāda atbalsta shēma nav jau saskaņota atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem. Ierosinām papildināt minēto teikumu, ka, ieviešot jaunus kompensāciju vai atbalsta shēmu veidus,ir jāņem vērā arī satversmības riski (ir vērtējams samērīgums, tiesiskā paļāvība, vienlīdzības princips, nepieciešamība un ierobežojumu apmērs).

-