Atzinums

Lūdzam precizēt risinājuma aprakstā skaidroto, ka noteikumu projektā precizēts maksas pakalpojuma veids “Akadēmiskās izziņas izsniegšana”, sadalot to divos atsevišķos pakalpojumos “Akadēmiskās izziņas izsniegšana” un “Sekmju izziņas izsniegšana”. Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti” (turpmāk - Noteikumi Nr. 451) par akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi izsniedz sekmju izziņu. Sekmju izziņa nav akadēmiskā izziņa. Akadēmiskā izziņa ir specializēta izziņa, kuru sagatavo atbilstoši Noteikumu Nr. 451 prasībām, bet sekmju izziņa ir informācija par sekmēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, par akadēmiskās izziņas izsniegšanu tiks iekasēta maksa no visām personām, neatkarīgi no tā vai persona ir izglītojamais.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 451 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti" (turpmāk - MK not. Nr.451) 4.punktā noteikto akreditētas profesionālās izglītības programmas daļēju apguvi apliecina dokuments par akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi — sekmju izziņa (atbilstoši noteikumu 5.pielikumam "Sekmju izziņa par profesionālās izglītības daļēju apguvi"). Sekmju izziņu izsniedz personai, kura izpildījusi akreditētas profesionālās izglītības programmā noteiktās prasības, lai varētu kārtot kvalifikācijas eksāmenus, bet nav tos nokārtojusi. Sekmju izziņas lielums ir A4 formāta lapa (210 x 297 mm), un tai ir divas lappuses. Sekmju izziņai ir profesionālās izglītības dokumentu hologramma, nav aizsargtīkliņa un tipogrāfiski iespiestu numuru. Sekmju izziņu paredzēts parakstīt trīs personām - izglītības iestādes vadītājam, izglītības iestādes vadītāja vietniekam mācību darbā  un sekretāram, zīmogot un reģistrēt.
Savukārt akadēmisko izziņu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumu Nr. 203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" (nevis MK not. Nr.451) prasībām, piem., 13. punkts noteic, ka akadēmiskajā izziņā ietver šādas ziņas:
1. studiju programmas nosaukums;
2. apgūtā studiju kursa nosaukums;
3. mācībspēka vārds, uzvārds un akadēmiskais amats;
4. studiju kursa apjoms kredītpunktos vai, ja persona imatrikulēta pirms kredītpunktu ieviešanas, akadēmiskajās stundās;
5. studiju kursa apjoms Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (European Credit Transfer System (ECTS)) punktos vai, ja persona imatrikulēta pirms minētās sistēmas ieviešanas, kredītpunktos vai akadēmiskajās stundās;
6. vērtējums un tā atšifrējums;
7. pārbaudījuma datums.
Noteikumi paredz, ka ja akadēmiskā izziņa izsniegta, pamatojoties uz eksmatrikulētās personas rakstisku iesniegumu, izziņas kopiju ievieto atbilstošajā personas lietā. Akadēmisko izziņu paraksta koledžas direktors vai viņa pilnvarota persona. To apstiprina ar koledžas zīmogu.
Vienlaikus aicinām noteikumu pielikumā pakalpojuma nosaukumu "Sekmju izziņas izsniegšana" izteikt nepārprotamāk "Sekmju izziņas par profesionālās izglītības daļēju apguvi izsniegšana" (atbilstoši normatīvajiem aktiem), jo šobrīd to var sajaukt ar sekmju izrakstu vai iestādes izziņu, ko izsniedz izglītības dokumenta dublikāta vietā, ja dublikātu iestāde vairs nevar izgatavot, kā arī ar izziņu¹ par sekmēm apgūtajā profesionālās pilnveides programmā.

---------
¹ Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumu Nr. 902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti" 21.punkts

-

Minētais projekts skar ne tikai studentus (imatrikulētos), bet arī tādus cilvēkus, kas jau koledžas studijas beiguši (eksmatrikulētos) vai tikai vēlas uzsākt. Lūdzam papildināt sabiedrības grupu uzskaitījumu.
Savukārt ietekmes izvērtējumā ir ietverta informācija, kuru jāatspoguļo 1.sadaļā. Ietekmes izvērtējumā jānorāda, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām–tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Norāda tiesiskā regulējuma paredzamo ietekmi uz administratīvo slogu:
1. ja administratīvais slogs nemainās, norāda, ka sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības;
2. ja administratīvais slogs samazinās, norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek samazināts, konkretizējot ieguvumus;
3. ja administratīvais slogs palielinās, norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek palielināts, konkretizējot izmaiņas.
Projekts paredz maksas pakalpojumu cenu palielinājumu (būt labi norādīt par cik palielinās, piem., procentuāli vai naudas izteiksmē) ar kuru sabiedrības grupām ir jārēķinās. Paredzēti jauni pakalpojuma veidi - sekmju izziņa u.c. 

-

Minētais projekts skar ne tikai studentus (imatrikulētos) (attiecībā uz kuriem arī ir jānodrošina sabiedrības līdzdalības process), bet arī tādus cilvēkus, kas jau koledžas studijas beiguši (eksmatrikulētos) vai tikai vēlas uzsākt, kā arī juridiskās personas, kas izmanto un izmantos koledžas maksas pakalpojumus. Lai ievērotu valsts pārvaldes principus, aicinām projektam nodrošināt sabiedrības līdzdalību.

-

Aicinām skaidrot, vai maksas pakalpojumi ir pieejami Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv, vai ir plānota pakalpojumu pieejamības attīstība.

-

Lai nebūtu pārpratumu ar maksas pakalpojumu saturu un cenu, lūdzam precizēt to nosaukumus, piemēram:
1) 8.pakalpojumā jāvienādo terminoloģija, ka apliecības par profesionālo pamatizglītību, profesionālās kvalifikācijas apliecības, profesionālās pilnveides izglītības apliecības ¹ un diploma par profesionālo vidējo izglītību pielikums ir sekmju izraksts, jo vienā gadījumā, tas nosaukts par pielikumu un citā - sekmju izrakstu, kā arī izglītības dokumentu nosaukumi nesakrīt ar normatīvajos aktos noteikto. Ja izglītības dokumenta vienīgais pielikums ir sekmju izraksts, tad 8.1., 8.4. un 8.7.pakalpojumā būtu skaidrāk jānosaka, ka maksa ir par dokumenta dublikātu bez pielikuma - sekmju izraksta, jo visa izglītības dokumenta (ar pielikumu - sekmju izrakstu) dublikāta cena ir noteikta citos punktos;
2) 9.pakalpojums - Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana - konsultācija - nav skaidrs kāda satura un kāda speciālista konsultācija, cik ilga ir šī konsultācija un vai tā ir klātienē, tiešsaistē vai rakstveidā;
3)10.pakalpojums paredz, ka arhīva dokumentu izziņu sagatavo un izsniedz, bet pārējo pakalpojumu dokumentus tikai izsniedz (korektāk būtu, ja dokumentu un to dublikātu sagatavošana arī ietilptu pakalpojuma nosaukumā), taču atbilstoši pievienotajiem aprēķiniem speciālisti izziņu un dublikātu sagatavošanai patērē no 1 līdz 3 stundām.

------------------
¹ Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumi Nr. 902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti" (zaudēs spēku 2022.gada 1.decembrī)

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai cenrādī ir ņemts vērā pakalpojuma sniegšanas un pieprasīšanas veids (elektroniski vai personīgi u.tml.). Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" 13.punktu, aprēķinot maksas pakalpojumu izcenojumus, nosaka diferencētas maksas pakalpojumu cenas, ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas (pieprasīšanas) veidus (piemēram, elektroniskā formā vai personīgi).

-

Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" 17.punkts noteic, ka noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi var norādīt maksāšanas kārtību, atvieglojumus, to piemērošanas nosacījumus un citus īpašos nosacījumus. Un atbilstoši minēto noteikumu 14.punktā noteiktajam, aprēķinot maksas pakalpojumu izcenojumus, tajos paredz atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajām mērķa grupām (piemēram, bērni, studenti, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, personas, kurām noteikta invaliditāte, bez vecāku gādības palikuši bērni), lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību.
Projekta pielikuma (cenrāža) piezīmēs skaidrots, ka maksu neiekasē, ja pārbaudījumi nav kārtoti amatpersonas vai amatpersonas ģimenes locekļa slimības vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ. Bet par sekmju izziņas izsniegšanu maksu neiekasē no izglītojamiem.
1. Lūdzam anotācijā skaidrot, kādi normatīvie akti paredz iepriekšminētos atvieglojumus vai kāds ir to pamatojums, vai šādu atvieglojumu noteikšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, kā arī lūdzam regulējumu par atvieglojumiem iekļaut noteikumu pamattekstā.
2. Lūdzam vērtēt, vai gadījumā, kad pārbaudījums nav kārtots noteiktajā datumā attaisnota kavējuma vai atbrīvojuma dēļ, bet kārtots pirmo reizi vēlāk citā datumā, to var uzskatīt par atkārtoto pārbaudījumu. Aicinām skaidrot termina "atkārtots pārbaudījums" tvērumu.
 

-

Aicinām papildināt ar Valsts policiju, kas budžeta programmā administrē finansējumu.

-

Lūdzam vērtēt, vai cenrādī ir ņemts vērā Informācijas atklātības likuma 13.pantā un Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" noteiktais.

-

Aicinām cenrādī atšifrēt, ka viena akadēmiskā stunda ir 45 minūtes (Augstskolu likuma 1.panta 1.punktā skaidrotais termins  - akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes).

-