Atzinums

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 80.4.2. panta formulējumu, ņemot vērā Ministru kabineta iekārtas likuma 15.pantu, tai skaitā 15.panta ceturto daļu, kas nosaka: “Pārresoru koordinācijas centrs Ministru prezidenta vai Ministru prezidenta amata kandidāta uzdevumā un nepieciešamajā apjomā koordinē Deklarācijas un rīcības plāna izstrādi”, savukārt 2021. gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” II nodaļa nosaka valdības rīcības plāna izstrādes kārtību, kā arī institūciju pieenākumus šajā procesā. Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu projekta 80.4.2.punkta esošais formulējums paredz, ka Rīcības plāna par Ministru kabineta iecerēto darbību izstrādi un koordināciju nodrošina Ministru prezidenta biroja vadītājs sadarbībā ar Valsts kanceleju, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta iekārtas likumu  un Ministru kabineta kārtības rulli.

-

Pamatojoties uz MK noteikumu projekta 9.pantā ietvero skaidrojumu, ka   amati tiek salīdzināti izvērtējot tajos iekļauto darba raksturojumu, kas ietver darba sarežģītību, garīgo piepūli, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem, atbildību par lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, lūdzam MK noteikumu projektā iekļaut amatu saimi “Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība”, ņemot vērā, ka šādas saimes aprakstam ir būtiskas atšķirības no amatu saimes “Politikas plānošana (37.saime)”. Proti  MK noteikumu projekta 94.pants paredz vienas vai vairāku nozaru politiku plānošanu, bet ilgtermiņa un vidēja termiņa valsts attīstības plānošana nav pielīdzināma atsevišķu nozaru politikas plānošanai. Vēršam uzmanību, ka Attīstības plānošanas sistēmas likums paredz plānošanas dokumentu hierarhiju, kur hierarhiski augstāka līmeņa plānošana ir Saeimas un Ministru kabineta atbildībā. Līdz ar to rosinām iekļaut atsevišķu amatu saimi, papildinot un precizējot spēkā esošajos  Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” iekļautās 56.saimes aprakstu, tai skaitā aprakstā iekļaujot kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā. Papildus informējam, ka kopš 2015.gada Pārresoru koordinācijas centrs īsteno Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos uzdevumus, pildot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas funkciju. Attiecīgi minētā funkcija/uzdevumi šobrīd nav iekļauti spēkā esošajā amatu katalogā.
Uzskatām, ka, lai korekti atspoguļotu ilgtermiņa valsts attīstības plānošanas un uzraudzības uzdevumos nodarbināto amatu pienākumus un funkcijas, kā arī lai šo uzdevumu izpildei būtu iespējams piesaistīt augsta līmeņa ekspertus ar kvalifikāciju stratēģisku ekonomisko un politisko jautājumu risināšanā, būtu svarīgi izveidot vienotu amatu saimi, kurā būtu iekļauti visi speciālisti, kas strādā ar valsts attīstības plānošanas uzdevumiem, veicot sarežģītus analītiskus uzdevumus, koordinējot un saskaņojot dažādu nozaru politiku, izstrādājot nacionāli nozīmīgus politikas plānošanas dokumentus, uzraugot un īstenojot to īstenošanu, kā arī sniedzot konsultācijas un priekšlikumus augsta līmeņa amatpersonām un nodrošinot valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un kapitālsabiedrību darbības pārraudzību.

Piedāvātā redakcija:
(jauna saime) Saime “Valsts attīstības plānošana un koordinācija, publisko personu kapitālsabiedrību  pārvaldība”

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākumi ir saistīti ar ilgtermiņa attīstības plānošanu, Latvijai būtisku nacionālo interešu īstenošanu, nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, to izpildes novērtēšanu un savstarpējo saskaņotību, arī atbilstību Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem, tādējādi sekmējot nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresoru uzraudzību, kā arī valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā. . Saimē ir šādi līmeņi:
1. I līmenis (piemēram, konsultants, eksperts):
1.1. nodrošina attīstības plānošanas dokumentu savstarpējās saskaņotības novērtēšanu un īstenošanas koordināciju atbilstoši nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu stratēģiskajiem uzstādījumiem un valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm;
1.2. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izstrādi;
1.3. koordinē valdības rīcības plāna deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību
 izpildi un aktualizāciju;
1.4. veic Ministru kabineta un Ministru prezidenta analītiskos uzdevumus un sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam par nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts attīstības plānošanas dokumentos, kā arī attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzībā un ietekmes izvērtēšanā;
1.5. nodrošina līdzdalību starptautisko attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā, kā arī uzrauga to attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu, kas ir saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā;
1.6. var veikt sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu finanšu analīzi;
1.7. var piedalīties starptautiskajās darba grupās un sadarboties ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām un ekspertiem, kā arī koordinēt sadarbību ar starptautiskajām institūcijām attiecīgajā jomā.

2. II līmenis (konsultants, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītājs) veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
izstrādā hierarhiski augstākos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus;
2.2. konsultē Ministru prezidentu un valdības locekļus par stratēģijas izstrādi Latvijas interešu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, kā arī par valsts politikas izstrādi un īstenošanu attiecīgajā nozarē;
2.3. līdzdarbojas budžeta plānošanas procesā un valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī piedalās to dokumentu izstrādē un aktualizācijā, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu un valsts budžeta līdzekļu apguvi;
2.4. ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs;
2.5. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

3. II B līmenis (konsultants, vecākais eksperts, juriskonsults) veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju;
3.2. izstrādā kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas;
3.3. sniedz valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem;
3.4. konsultē Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem;
3.5. organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos;
3.6. nodrošina to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām;
3.7. sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu;
3.8. izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;
3.7. var piedalīties starptautiskajās darba grupās un sadarboties ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām un ekspertiem, kā arī koordinēt sadarbību ar starptautiskajām institūcijām kopitālsabiedrību pārvaldības jomā;
3.8. veic Ministru kabineta un Ministru prezidenta analītiskos uzdevumus un sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam par nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības jomā;
3.8. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

4. III līmenis (struktūrvienības vadītājs) veic II un IIB līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
4.1. nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pārresoru ekspertīzi;
4.2. koordinē jautājumus, kas saistīti ar valsts investīcijām, nacionālo prioritāšu definēšanu un ilgtermiņa attīstības plānošanu;
4.3. pārstāv iestādi Latvijas un starptautiskajās organizācijās valsts attīstības plānošanas jomā un publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā;

5. IV līmenis (iestādes vadītāja vietnieks) veic II, IIB un III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
5.1. koordinē iestādes organizatorisko darbību un sadarbību starp iestādes struktūrvienībām;
5.2. nodrošina iestādes sadarbību ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām;
5.3. var aizvietot iestādes vadītāju.
 

-

Lūdzam svītrot 94.3.punktu par 37.saimes II B līmeni (pamatojumu skat. iebildumu pie nodaļas 5.2.37. Politikas plānošana (37. saime)).

-

Lūdzam svītrot 94.6.punktu par 37.saimes IV B līmeni (pamatojumu skat. iebildumu pie nodaļas 5.2.37. Politikas plānošana (37. saime)).

-

Lūdzam svītrot 94.7.punktu par 37.saimes V līmeni (struktūrvienības vadītājs Pārresoru koordinācijas centrā)  (pamatojumu skat. iebildumu pie nodaļas 5.2.37. Politikas plānošana (37. saime)).

-

Lūdzam labot MK noteikumu projekta 1.pielikumu, atbilstoši iekļaujot saimi “Valsts attīstības plānošana un koordinācija, publisko personu kapitālsabiedrību  pārvaldība”  (pamatojumu skat. iebildumu pie MK noteikumu projekta nodaļas 5.2.37. Politikas plānošana (37. saime)).

-

Anotācijas 1.1.sadaļā “Pamatojums” minēts, ka Katalogā precizēti amatu saimju līmeņu apraksti un numerācija, apvienoti atsevišķi līmeņi, kuru aprakstos nav konstatējamas būtiskas atšķirības, un svītroti tie līmeņi, kuros nav klasificēts neviens amats.  Savukārt, anotācijas 1.3.sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” minēts, ka  “amatu saimei "Politikas plānošana" svītrots pirmais līmenis un pievienota amatu saime "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība”, nesniedzot nekādu pamatojumu šādai izvēlei, turklāt kā augstākā amatalgu grupa šai amatu saimei ir noteikta četrpadsmitā amatalgu grupa no septiņpadsmit amatalgu grupām, lai arī pašlaik saimes "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība" augstākais līmenis ir noteikts atbilstošs piecpadsmitajai algu grupai no sešpadsmit amatalgu grupām, savukārt līmenis, kas pašlaik atbilst četrpadsmitajai un divpadsmitajai amatalgu grupai tiek piesaistīts attiecīgi trīspadsmitajai un vienpadsmitajai amatalgu grupai. Norādām arī, ka anotācija nesatur pamatojumu arī par pārējām izmaiņām attiecībā uz citām amatu saimēm, ir tikai uzskaitīta informācija par noteikumu projektā ietvertajām izmaiņām, bet nav raksturoti ieguvumi no katru konkrēto izmaiņu veikšanas. Lūdzam papildināt anotāciju, sniedzot pamatojumu saimes "Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība" pievienošanai saimei “Politikas plānošana”, kā arī citām piedāvātajām izmaiņām attiecībā uz amatu saimēm.
Jāuzsver, ka saime “Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība” tika izveidota , lai:
- izdalītu hierarhiski augstākā līmenā attīstības plānošanas funkciju, ietverot ilgtermiņa stratēģisko plānošanu, kas ir saistīta ar Latvijai būtisku nacionālo interešu īstenošanu, hierarhiski nozīmīgu nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentu (Latvijas ilgtspējīgā attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns) izstrādi, izpildes koordinēšanu un uzraudzību, kā arī to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā  uzraudzību un koordinēšanu;
- nodrošinātu nozaru politikas savstarpējo saskaņotību un mijiedarbību, un to atbilstību valsts attīstības mērķiem;
- nodrošinātu citu sarežģītu analītisku uzdevumu un pienākumu veikšanu Ministru prezidenta un Ministru kabineta uzdevumā, tai skaitā jaunu iniciatīvu izstrādi.
 

-