Atzinums

Lūdzam svītrot vārdu "velosipēdu", jo aizliegums pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm ar velosipēdu visā nacionālā parka teritorijā ir nesamērīgs. Atbalstām aizliegumu nesaskaņoti ierīkot kalna riteņbraucēju trases, bet šādā redakcijā normu varēs piemērot arī vietējiem iedzīvotājiem, kas pa ierasto meža taku dodas mājās vai piestāj (visbiežāk, atstutējot velosipēdu pret koku), lai salasītu sēnes vai ogas.

13.14. pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, sniega motocikliem u.c.) un dzīvnieku pajūgiem ārpus autoceļiem, meža kvartālstigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), kā arī pa dabiskām ūdenstecēm, izņemot pārvietošanos, apstāšanos un stāvēšanu:

1) Regulējumā atļauta “kaitēkļu bojāto koku ciršana”. Vispārzināms, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās gadījumā situācijas uzlabošanai nepietiek ar atsevišķu bojāto koku izciršanu, turklāt noteikt katru bojāto koku mežaudzē ir praktiski neiespējami. Noteikumu projekta 18. punkts jau paredz, ka egles nesaglabā kā augtspējīgos kokus, ja paredzama paliekošo egļu bojāeja egļu astoņzobu mizgrauža darbības rezultātā. Attiecīgi arī 19. punktā rosinām precizēt redakciju no “kaitēkļu bojāto koku” uz “egļu” ciršanu.
2) Sugas nosaukums ir egļu astoņzobu mizgrauzis, tādēļ nav pieļaujams lietot neprecīzu, daļēju nosaukumu – lūgums 18. un 19. punktā lietot pilno sugas nosaukumu.
3) Stumbra lejasdaļā resnākā vieta ir pie sakņu kakla, tādēļ rosinām šādi arī formulēt.

19. Biotopos un sugu dzīvotnēs ārpus valsts un pašvaldību valdījumā esošajām zemēm egļu audzēs, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža aizsardzību ir konstatēta masveidīga egļu astoņzobu mizgrauža invāzija, atļauta egļu ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, atstājot vismaz 40 sausas egles vai mehāniski saskrāpētu zaļu egļu "augstos celmus" (vismaz 2,5 metrus garas, vertikālas koku stumbru lejas daļas, kas nav atdalītas no celmiem), kuru sakņu kakla diametrs pārsniedz 25 centimetrus, rēķinot uz cirsmas hektāru, un ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstveida atzinums,  ievērojot ​35.  un ​46. punkta nosacījumus.
 

Zemkopības ministrija lūdz svītrot vispārēju aizliegumu izkāpt no kuģošanas līdzekļiem Gaujas krastos ārpus tam speciāli ierīkotām vietām, atbalstām, ka pusdienošana vai naktsmītņu iekārtošana būtu atļaujama tikai speciāli ierīkotās vietās, bet īslaicīga piestāšana, lai izkustētos vai sagaidītu pārējās kompānijas lavas būtu pieļaujamas arī citās vietās. Tāpat šī norma nedrīkst ierobežot tiesības izkāpt krastā ārkārtas situācijās, tostarp nelaimes un glābšanas gadījumos. Lai gan tauvas joslas statuss netiek atcelts, šāda atruna anotācijā ir būtiska tiesiskās skaidrības nodrošināšanai un lai nerastos pārpratumi par regulējuma piemērošanu ārpus ikdienas apstākļiem. Pašreiz anotācijā šāda precizējuma nav.

30.16. novietot Gaujas krastos kuģošanas līdzekļus, kā arī izkāpt krastā no kuģošanas līdzekļiem, lai ierīkotu atpūtas vai nakšņošanas vietu, ārpus tam speciāli paredzētām un ierīkotām vietām, kas apzīmētas dabā, reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā un saskaņotas ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību,  zinātnisko izpēti, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu un makšķerēšanu.

Lūdzam precizēt 41.1. punktā noteikto prasību par mežaudzes koku krājas noteikšanu, jo tās piemērošana praksē nozīmētu nepieciešamību uzmērīt visu mežaudzi, ne tikai izcērtamo daļu. Tas būtiski palielina administratīvo slogu gan meža īpašniekiem, gan uzraugošajām institūcijām, īpaši ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz būtisku to teritoriju paplašinājumu, kurās kailcirte ir aizliegta. Tas nozīmē, ka šī prasība varētu tikt piemērota četras reizes vairāk cirsmās nekā līdz šim.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai, vidēji gadā Gaujas nacionālajā parkā tiek veiktas 347 galvenās cirtes, kā arī 247 sanitārās cirtes dabas lieguma zonā un 25 sanitārās cirtes kultūrvēsturiskajā zonā. Balstoties uz šiem datiem, iespējams secināt, ka 41.1. punkta piemērošana būtiski palielinās administratīvo slogu praksē.
Lai saglabātu normu mērķi, vienlaikus samazinot nesamērīgu administratīvo slogu, lūdzam apsvērt šādu redakciju:
"Mežaudzes koku krāju nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem, ja pēc iepriekšējā izlases cirtes paņēmiena izpildes ir veikta meža inventarizācija."
Tāpat lūdzam papildināt noteikumu anotāciju, iekļaujot novērtējumu par paredzēto administratīvo slogu, tai skaitā ņemot vērā zonējuma izmaiņu ietekmi uz normu piemērošanas biežumu.

-

Lūdzam precizēt 42.1. punktā noteikto prasību par mežaudzes koku krājas noteikšanu, jo arī šajā gadījumā tās piemērošana nozīmē, ka katrā cirtes paņēmienā praksē būs nepieciešama mežaudzes koku uzmērīšana dabā. Tas būtiski palielina administratīvo slogu, īpaši gadījumos, kad cirte tiek plānota vairākos paņēmienos vairāku gadu laikā. 
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paplašina teritorijas, kurās kailcirte ir aizliegta, šādas prasības piemērošanas apjoms var būtiski pieaugt. Tādēļ uzskatām, ka nepieciešams paredzēt iespēju izmantot jau esošos Meža valsts reģistra datus, ja pēc iepriekšējā cirtes paņēmiena ir veikta meža inventarizācija.
Lūdzam apsvērt šādu redakciju:
"Mežaudzes koku krāju nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem, ja pēc iepriekšējā izlases cirtes paņēmiena izpildes ir veikta meža inventarizācija."
Tāpat aicinām papildināt noteikumu anotāciju, norādot iespējamo administratīvā sloga palielinājumu, kas saistīts ar šo prasību, un ņemt vērā paredzamo cirsmu skaitu šāda tipa audzēs.

-

Lūdzam precizēt 43.1. punktā noteikto prasību par mežaudzes koku krājas noteikšanu dabā, jo arī šajā gadījumā tās piemērošana praksē nozīmē nepieciešamību veikt visu mežaudzes koku uzmērīšanu katrā cirtes paņēmienā. 
Tā kā noteikumu projekts būtiski paplašina teritoriju, kurās tiek aizliegta kailcirte un šādas izlases cirtes paņēmienu piemērošana kļūs biežāka, lūdzam nodrošināt iespēju izmantot Meža valsts reģistra datus gadījumos, kad pēc iepriekšējā cirtes paņēmiena ir veikta meža inventarizācija.
Lūdzam apsvērt šādu redakciju:
"Mežaudzes koku krāju nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem, ja pēc iepriekšējā izlases cirtes paņēmiena izpildes ir veikta meža inventarizācija."
Tāpat lūdzam papildināt anotāciju, iekļaujot novērtējumu par sagaidāmo administratīvā sloga pieaugumu gan meža īpašniekiem, gan uzraugošajām institūcijām.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar novērtējumu par administratīvā sloga pieaugumu saistībā ar 46. punktā noteikto prasību, jo, lai arī iepriekšējā iebildumā minētā informācija par platību izmaiņām un vidējo cirsmu skaitu ir iekļauta, administratīvā sloga palielinājums nav izvērtēts. Šī prasība būtiski palielina slodzi meža īpašniekiem un uzraugošajām institūcijām, īpaši ņemot vērā paredzēto izlases cirtes piemērošanas paplašinājumu.
Pašreizējais pamatojums, ka administratīvais slogs samazinās, jo vairs nav jāizstrādā meža apsaimniekošanas plāni, nav pietiekams. MAP sagatavo vienu reizi 10 gados, bet šo noteikumu projekta dēļ krājas uzmērīšana un koku iezīmēšana būs jāveic katrā sanitārajā cirtes paņēmienā, turklāt izlases cirtes platības būtiski palielinās. Rezultātā dokumentu skaits un iestāžu pārbaudes pieaugs vairākas reizes, pārsniedzot ietaupījumu no MAP atcelšanas. Lūdzam anotācijā skaidri izvērtēt un monetāri salīdzināt sloga samazinājumu (MAP) un pieaugumu (iezīmēšana/uzmērīšana).

-

Atkārtoti aicinām precizēt anotācijas 1.3. sadaļas tekstu, aizstājot vārdus "kurās ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības" ar formulējumu "kurām ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums". Piedāvātā redakcija atbilst faktiskajai situācijai un precīzāk ataino normatīvo regulējumu. Pārskatot anotāciju, attiecīgās izmaiņas tekstā joprojām nav veiktas.

-