Projekta ID
25-TA-1835Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
04.08.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
LVĢMC lūdz precizēt pielikumā norādīto informāciju zemāk norādītajā piedāvātajā redakcijā attiecīgajās lapaspusēs (1lpp, 2.lpp (2) punkts; 5.lpp (4) punkts, papildināt pielikuma 8.lpp 1,rindkopu ar papildus rinkopu jaunā redakcijā;
Piedāvātā redakcija
Pielikuma 1.lpp.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) tīmekļa vietnē pieejamo informāciju1, 2025. gada maijs – jūlijs bija bagāts ar nokrišņiem, atsevišķos reģionos daudzkārt pārsniedzot mēneša nokrišņu normu, kā arī maija sākumā atsevišķos Latvijas reģionos bija novērojamas pavasara salnas:
(1) 2025. gada pavasara salnas2 skāra atsevišķus Latvijas reģionus, minimālajai gaisa temperatūrai sasniedzot pat −4,8 °C. Vairākums kultūru tad bija pumpuros vai ziedos, jo aprīlis bija silts (1,3 °C virs klimatiskās normas) un mēneša otrajā dekādē bija vairākas diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +20 °C, Skrīveros pat uzstādot jaunu mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordu +28,4 °C.
Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta (marta pirmā dekāde bija 5,7 °C virs klimatiskās normas). Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās.
Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat Madonā reģistrēto stacijas minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu.
Pielikuma 2.lpp (2) izteikt šādā redakcijā:
(2) 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts.3 Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – četras diennaktis.
Pielikuma 5.lpp (4) punktu izteikt šādā redakcijā:
(4) Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā6, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā – astoņas diennaktis.
Papildināt pielikuma 8.lpp 1 rindkopu ar tekstu šādā redakcijā:
Augusts iesācies ar nokrišņiem visā valsts teritorijā, spēcīgākās lietusgāzes piedzīvojot 1. augusta naktī Rīgā, kad mazāk nekā 10 stundu laikā nolija puse no augusta mēneša nokrišņu daudzuma normas.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) tīmekļa vietnē pieejamo informāciju1, 2025. gada maijs – jūlijs bija bagāts ar nokrišņiem, atsevišķos reģionos daudzkārt pārsniedzot mēneša nokrišņu normu, kā arī maija sākumā atsevišķos Latvijas reģionos bija novērojamas pavasara salnas:
(1) 2025. gada pavasara salnas2 skāra atsevišķus Latvijas reģionus, minimālajai gaisa temperatūrai sasniedzot pat −4,8 °C. Vairākums kultūru tad bija pumpuros vai ziedos, jo aprīlis bija silts (1,3 °C virs klimatiskās normas) un mēneša otrajā dekādē bija vairākas diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +20 °C, Skrīveros pat uzstādot jaunu mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordu +28,4 °C.
Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta (marta pirmā dekāde bija 5,7 °C virs klimatiskās normas). Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās.
Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat Madonā reģistrēto stacijas minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu.
Pielikuma 2.lpp (2) izteikt šādā redakcijā:
(2) 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts.3 Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – četras diennaktis.
Pielikuma 5.lpp (4) punktu izteikt šādā redakcijā:
(4) Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā6, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā – astoņas diennaktis.
Papildināt pielikuma 8.lpp 1 rindkopu ar tekstu šādā redakcijā:
Augusts iesācies ar nokrišņiem visā valsts teritorijā, spēcīgākās lietusgāzes piedzīvojot 1. augusta naktī Rīgā, kad mazāk nekā 10 stundu laikā nolija puse no augusta mēneša nokrišņu daudzuma normas.
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Mainīt 1.3.punktā 2., 3., 8.rindkopu zemāk norādītajās redakcijās. Visā dokumentā aicinām pārskatīt lietoto saīsinājumu - LVĢMC.
Piedāvātā redakcija
1.3.punkts
2.rindkopa izteikt šādā redakcijā - Saskaņā ar LVĢMC informāciju 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu.
1.3.punkta 3.rindkopa - Turklāt situācija neuzlabojās arī 2025. gada jūnijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm), vietām to pārsniedzot pat divkārt. Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, kur nolija vairāk nekā trīs maija normas. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu.
1.3.punkta 8.rindkopa - Ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem nodarīja 2025. gada maija salnas, kad stipri cieta tobrīd ziedošie augļkoki un ogulāji. Pēc LVMĢC informācijas (sk. pielikumā), pavasara salnas skāra atsevišķus Latvijas reģionus, minimālajai gaisa temperatūrai sasniedzot pat −4,8 °C. Vairākums kultūru tad bija pumpuros vai ziedos, jo aprīlis bija silts un mēneša otrajā dekādē bija vairākas diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +20 °C, Skrīveros pat uzstādot jaunu mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordu +28,4 °C. Kaut gan tika izmantotas pretsalnu aizsardzības sistēmas, lielākā daļa Latvijas augļkopju savus stādījumus nav spējuši nosargāt. Jau tā smago situāciju turpināja pasliktināt ilgstošas lietavas un plūdi vasaras mēnešos, kas radīja papildu zaudējumus arī augļkopībā un vēl vairāk padziļinot krīzi nozarē.
2.rindkopa izteikt šādā redakcijā - Saskaņā ar LVĢMC informāciju 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu.
1.3.punkta 3.rindkopa - Turklāt situācija neuzlabojās arī 2025. gada jūnijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm), vietām to pārsniedzot pat divkārt. Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, kur nolija vairāk nekā trīs maija normas. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu.
1.3.punkta 8.rindkopa - Ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem nodarīja 2025. gada maija salnas, kad stipri cieta tobrīd ziedošie augļkoki un ogulāji. Pēc LVMĢC informācijas (sk. pielikumā), pavasara salnas skāra atsevišķus Latvijas reģionus, minimālajai gaisa temperatūrai sasniedzot pat −4,8 °C. Vairākums kultūru tad bija pumpuros vai ziedos, jo aprīlis bija silts un mēneša otrajā dekādē bija vairākas diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +20 °C, Skrīveros pat uzstādot jaunu mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordu +28,4 °C. Kaut gan tika izmantotas pretsalnu aizsardzības sistēmas, lielākā daļa Latvijas augļkopju savus stādījumus nav spējuši nosargāt. Jau tā smago situāciju turpināja pasliktināt ilgstošas lietavas un plūdi vasaras mēnešos, kas radīja papildu zaudējumus arī augļkopībā un vēl vairāk padziļinot krīzi nozarē.