Atzinums

LPS iebildums ir par 8. panta pirmās daļas 3. punkts
 3) izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, prasības atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai, arī šo atkritumu savākšanas biežumam, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;
18. panta 9. daļa
(9) Personas, kas ir pasūtītāji normatīvo aktu par publisko iepirkumu izpratnē vai publiskie partneri normatīvo aktu par publisko un privāto partnerību izpratnē, neveic sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas publisko iepirkumu vai publiskās un privātās partnerības procedūru, bet slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru šajā pantā noteiktajā kārtībā izvēlējusies pašvaldība, par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.

LPS ir saņēmusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības iebildumus  
Likuma normās nav tieši atrunāti izņēmuma gadījumi, kad sadzīves atkritumu valdītājs var neslēgt līgumu ar pašvaldības izraudzītu atkritumu apsaimniekotāju. Likuma 15. panta otrajā daļā noteikts, ka īpašniekam vai nomniekam, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt šī panta trešajā daļā noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt citus atkritumu savākšanas paņēmienus, ja zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek radīti sadzīves atkritumi, objektīvu iemeslu dēļ nevar ievērot šā panta otrās daļas noteikumus.
Pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekotāji ir norādījuši uz apstākļiem, kuru dēļ publisko teritoriju apsaimniekošanas ietvaros savākto nešķirotu sadzīves atkritumu nogādāšana uz konkrētas atkritumu apsaimniekošanas zonas apsaimniekotāja konteineru būtu nesaimnieciska un neefektīva, kas apgrūtinātu, sarežģītu un būtiski sadārdzinātu atkritumu apsaimniekošanu. Ieviešot prasību šos atkritumus nodot attiecīgās zonas atkritumu apsaimniekotājam, piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Daugavas kreisajā krastā savāktos atkritumus, kas ievietoti vienā transporta vienībā, būtu jānodod diviem dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem sadalījumā pa zonām. Tas pats attiecināms arī uz Daugavas labo krastu. Šāda pieeja padarītu faktiski neiespējamu lineāru objektu apkalpošanu, kur viena maršruta ietvaros var vairākas reizes mainīties atkritumu apsaimniekošanas zonas. Turklāt būtu nepieciešams nodrošināt, ka konteineri, kuros tiktu uzglabāti sadzīves atkritumi nodošanai zonas apsaimniekotājam, atrastos iedzīvotājiem nepiekļūstamā vietā, slēgtā teritorijā vai pastāvīgi jānodrošina videonovērošana, kas radītu būtiskas papildu izmaksas un apgrūtinājumus Pašvaldības teritoriju apsaimniekotājiem.
Likumā šobrīd nav rodams deleģējums pašvaldībai ar saistošajiem noteikumiem noteikt izņēmuma regulējumu publisko teritoriju apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu rezultātā savākto atkritumu apsaimniekošanai, līdz ar to nepieciešams izdarīt šādus grozījumus Likumā:
1) papildināt 8. panta pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem: “prasības pašvaldības publiskajās teritorijās savākto atkritumu apsaimniekošanai”;
2) papildināt 18. pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā: “Pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekotāji, saņemot normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atkritumu pārvadājumu veikšanai, ir tiesīgi pašvaldības publisko teritoriju apsaimniekošanas darbu rezultātā savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus nogādāt sadzīves atkritumu poligonā, ja šādu kārtību paredz pašvaldības izdotie saistošie noteikumi.”

-

LPS izsaka  iebildumu par 39.1 pants. Maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.

Pamatojums izriet no Rīgas valstspilsētas pašvaldības saņemta iebilduma.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk – Likums) 39.1 pants nosaka, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas [par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu].
Šis regulējums ir radījis situāciju, kurā pašvaldībai jāpārskata dalīti savākto bioloģisko atkritumu (turpmāk – BIO atkritumi) apsaimniekošanas maksa katru reizi, kad tiek veiktas nešķiroto sadzīves atkritumu (turpmāk – NSA) apsaimniekošanas maksas izmaiņas. Pieaugot NSA pieņemšanas tarifam atkritumu poligonā vai mainoties dabas resursu nodokļa likmei NSA apglabāšanai, tiek izjaukta Likumā noteiktā proporcija starp NSA apsaimniekošanas maksu un BIO atkritumu apsaimniekošanas maksu, un līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt BIO atkritumu apsaimniekošanas maksu, lai sasniegtu Likumā noteikto BIO atkritumu maksas proporciju (60%), kaut arī izdevumi par BIO atkritumu apsaimniekošanu nav pieauguši.
Šāda situācija nekādā veidā neveicina iedzīvotāju motivāciju šķirot BIO atkritumus un rada papildu administratīvo slogu pašvaldībai. Turklāt pastāv risks, ka iedzīvotāji nepamatoti pārmaksā par BIO atkritumu apsaimniekošanu, jo, samazinot BIO atkritumu apsaimniekošanas maksu no 80% uz 60% no NSA apsaimniekošanas maksas, BIO atkritumu apsaimniekošanas izdevumi tika kompensēti atbilstoši Likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām. Savukārt palielinot BIO atkritumu apsaimniekošanas maksu, jāveic kompensācija pretējā virzienā.
Pašvaldībām nav pieejama vienota un skaidra metodoloģija, kādā būtu veicama BIO atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšana un BIO atkritumu apsaimniekošanas izdevumu kompensēšana atbilstoši Likuma 39.1 panta un 39. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām. Papildus norādām, ka dalīti savākto BIO atkritumu apjomam ir tendence pieaugt,  kas būtu jāņem vērā kompensācijas aprēķina metodikā.
Lai izvairītos no situācijas, kurā pašvaldība nevar noteikt objektīvu BIO atkritumu apsaimniekošanas maksu un pamatotu izdevumu kompensācijas apjomu, kā arī, lai veicinātu BIO atkritumu šķirošanu un virzību uz valstij un līdz ar to arī pašvaldībām noteiktajiem saistošajiem mērķiem attiecībā uz atkritumu pārstrādi un NSA apjoma samazināšanu, Likuma 39.1 pantā noteikt, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka līdz 60 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.
 

-