Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk - IeM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”" (turpmāk - Projekts) un iebilst pret Projektu kopumā IeM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
1. Vispārīga informācija:
 - Latvijā notiek strauja sabiedrības novecošanās;
 - Samazinās darbspējas vecuma personu īpatsvars;
 - Palielinās pensijas vecuma personu īpatsvars;
 - Lai nodrošinātu vismaz cerības uz sociālā budžeta ilgtspēju, notiek vispārējā pensijas vecuma paaugstināšana. Piemēram, sievietēm, kuras pensionējas šogad, uzsākot darba gaitas bija tiesības paļauties, ka varēs pensionēties sasniedzot 55 gadu vecumu. Šobrīd šis vecums ir palielināts par 10 gadiem.
 - Lai ar samērīgiem nodokļiem pensiju sistēma varētu normāli funkcionēt, darbspējas periodam vidēji aptuveni divas reizes ir jāpārsniedz vecuma pensijas saņemšanas periods;
2. Izdienas pensiju sistēmas īpatnības:
 - Ļoti zems pensionēšanās vecums;
 - Relatīvi neliels dienesta (darba) stāžs;
 - Ļoti ilgs prognozētais pensijas saņemšanas periods;
 - Ļoti augsts atvietojamības līmenis;
 - Augsts valsts uzņemto saistību apjoms par katru stāža gadu;
 - Ļoti augsts valsts uzņemto saistību apjoms prognozētajā pensijas saņemšanas periodā;
 - Esošā izdienas pensiju sistēma ierobežo valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā dienesta (darba) periodā;
 - Esošā izdienas pensiju sistēma ar ekonomiskām metodēm „izstumj” no dienesta (darba) daudzus augsti kvalificētus speciālistus.
3. Par pensionēšanās vecumu
 - Vecums, no kura personas var pretendēt uz izdienas pensiju, ir ļoti zems un tam nav nekāda sakara ar vispārējo vecuma darbspēju zudumu, bet gan ar iespēju samazināšanos strādāt konkrētā profesijā;
 - Tas, ka vairākās profesijās vispārējās prasības pret veselības stāvokli un fizisko sagatavotību ir augstākas, kā arī tas, ka, pieaugot vecumam, pieaug risks  zaudēt iespēju turpināt darbu atsevišķās profesijās, ir iepriekš zināms faktors;
 - Tas, ka persona medicīnisku vai citu iemeslu dēļ zaudē tiesības turpināt darbu konkrētā profesijā, neliecina par personas vispārēju darbspēju zudumu;
 - Personu, kuras var pretendēt uz izdienas pensiju, veselības stāvoklis un darbspēju līmenis parasti nav sliktāks par vienaudžu  veselības stāvokli un darbspēju līmeni, bet absolūtā vairumā gadījumu pat ievērojami labāks;
 - Ja kaut kādu iemeslu dēļ kādas konkrētas personas veselības stāvoklis ir sliktāks un darbspēju līmenis ir būtiski zemāks, ir jāvērtē un jārisina individuāli (ārstēšana, rehabilitācija, individualizēts sociālais atbalsts, tostarp invaliditātes pensiju sistēmas ietvaros u.c.). Katrā ziņā tas nevar būt iemesls noteikt pazeminātu pensionēšanās vecumu visai profesijai piederošajai vecumgrupai.
4. Par dienesta (darba) stāžu
Vidējais stāžs līdz piešķiršanai izdienas pensijām ir 25 gadi, vidējais stāžs līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir 38 gadi. 
5. Par prognozēto pensijas saņemšanas periodu
Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods izdienas pensijām ir 28 gadi, Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods vecuma pensijām ir 17 gadi,
6. Par vidējo atvietojamības līmeni
Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis izdienas pensijām 2020.gadā bija 91%.  Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis vecuma pensijām 2020.gadā bija 45%. 
7. Par valsts uzņemto saistību apjomu
Valsts uzņemto saistību vidējais apjoms par katru stāža gadu izdienas pensijām 2020.gadā bija ~25 euro, vecuma pensijām ~11 euro.
Valsts uzņemto saistību apjoms prognozētajā pensijas saņemšanas periodā 2020.gada naudas vērtības izteiksmē vidēji uz personu izdienas pensijām bija 210 tūkst. euro, vecuma pensijām – 87,7 tūkst. euro.
Valsts kontroles ziņojumā minēts, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē jau 2020.gadā bija sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro.
8. Par izdienas pensiju sistēmas ietekmi uz valsts iespēju noteikt augstāku atalgojumu personām aktīvajā dienesta (darba) periodā
Valstij novirzot relatīvi lielus finanšu resursus maksājumiem par nestrādāšanu, daļēji ierobežo valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā dienesta (darba) periodā un samazina šo personu iespējas uzturēt savas ģimenes. Jauno cilvēku motivēšana ar iespēju doties izdienas pensijā ilgi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas ir labs, bet ne ļoti iedarbīgs motivators. Spēja uzturēt sevi un ģimeni šeit un tagad, jau darba gaitu uzsākšanas periodā ir daudz svarīgāka.
9. Par „izstumšanu” no dienesta (darba)
Esošā izdienas pensiju sistēma ar ekonomiskām metodēm „izstumj” no dienesta (darba) daudzus augsti kvalificētus speciālistus, kuriem ir izdevīgāk saņemt izdienas pensiju un strādāt citā amatā vai nozarē, nevis turpināt dienestu (darbu) profesijā iepriekšējā amatā.
Ar iesniegto likumprojektu ir plānots novērst šo parādību, tomēr šāds risinājums nav atbalstāms vairāku iemeslu dēļ:
 - Tas ir absolūtā pretrunā ar izdienas pensiju sistēmas pamatmērķi – relatīvi agrā vecumposmā nodrošināt iztikas līdzekļus personām, kuras vairs nespēj pildīt dienesta (darba) pienākumus.
 - Piedāvājums patiesībā atklāj esošās izdienas pensiju sistēmas neadekvātumu.
 - Šāda pieeja var būt precedents citu nodarbināto personu prasībai arī tām maksāt pensiju jau no 50 gadu vecuma vai agrāk.
Lai novērstu „izstumšanu” no dienesta (darba), kā arī novērstu mūsdienu situācijai neatbilstīgās izdienas pensiju sistēmas ietekmi uz valsts iespējām nākotnē segt uzņemtās saistības, tā pakāpeniski ir jāaizstāj ar atbalsta sistēmu profesijas maiņai ar papildelementu - darba devēju iemaksām trešā līmeņa pensiju fondā.
Izņēmums var būt personas 2 līdz 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, kad, iespējams, profesijas maiņas periods un pārprofilēšanas izmaksas var nebūt samērīgas ar atlikušo periodu līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai.

Lai sistēmas maiņas periodā neciestu personas, kuras, uzsākot dienesta gaitas, rēķinājās ar izdienas pensiju, ir jānotarificē katrs nostrādātais gads, un pārejas periodā atbilstoši šim tarifam pēc personu izvēles ir jānodrošina iemaksas pirmajā vai trešajā līmenī par šīm personām par stāžu līdz reformas sākuma brīdim.



 

-