Atzinums

Atsevišķi Plānā paredzētie pasākumi tiek plānoti īstenot pašvaldības budžeta ietvaros, vienlaikus ietekme un pašvaldību budžetu nav atspoguļota. Lūdzam papildināt Plānu  ar ietekmes uz pašvaldību budžetu novērtējumu.

-

Lūdzam svītrot Latvijas Pašvaldību savienību kā līdzatbildīgo institūciju plā 1.8., 1.16., 1.17., ņemot vērā, ka īstenot minētās aktivitātes nav LPS kompetencē, kas ir biedrība ar statūtos noteikto kompetenci. Kā līdzatbildīgās minētajos plāna punktos ir minētas pašvaldības, kas tiešā veidā īsteno aktivitātes.

-

Apkopota informācija par iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, identificējot neiesaistīšanās iemeslus un iespējamos risinājumus.

Priekšlikums.
Sniegt vadlīnijas, rekomendācijas vai rīkus, kā pašvaldības var identificēt iedzīvotāju neiesaistīšanās iemeslus vai izstrādāt metodisku materiālu, kā neaktīvos iedzīvotājus iesaistīt, kā uzrunāt, kā piekļūt neaktīvo iedzīvotāju daļai.

-

Izstrādāts algoritms ārstniecības personām par pielāgotu fizisko aktivitāšu rekomendēšanu izglītojamajiem, norādot piemērotus veidus un apjomu fiziskajai slodzei ilgstošu veselības traucējumu gadījumos, lai nodrošinātu dalību sporta nodarbībās atbilstoši veselības stāvoklim un iespējām.

Priekšlikums.
Realizējot šo pasākumu, vēlams ņemt vērā, ka secīgi ir jābūt arī vadlīnijām un informācijai/apmācībām skolām un sporta skolotājiem, kā reāli dzīvē sporta nodarbībās šīs individuāli skolēnam izsniegtās fizisko aktivitāšu rekomendācijas realizēt, ņemot vērā, ka sporta nodarbībā piedalās visa klase; pārdomāt, kā skolotājs varēs nodrošināt un praktiski programmu realizēt, kā izglītības iestāde apstrādās šīs rekomendācijas.

-

Plānā paredzēts izvērtēt iespējas un ieviest kādu finansiālās kompensācijas mehānismu fizisko aktivitāšu izdevumu segšanai.

Priekšlikums.
Kā finansiālas kompensācijas mehānismu fizisko aktivitāšu izdevumu segšanai būtu iespēja VID iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem par sporta, fizisko aktivitāšu pakalpojuma saņemšanu, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju.

-

Plāna periodā nepieciešams uzlabot informatīvo materiālu pieejamību un popularitāti, aktualizēt tos, kā arī veicināt VM un SPKC administrēto mājaslapu atpazīstamību un izmantošanu Latvijas iedzīvotāju, tostarp specifisku mērķa grupu (piemēram, senioru, pacientu, grūtnieču u.tml.) vidū

SPKC mājas lapas sadaļa “Informatīvie izdevumi” ir labi strukturēta un visnotaļ pārzināma veselības veicināšanas un slimību profilakses un citu ar veselību saistītu jomu speciālistiem, taču iedzīvotājam, kas šajā jomā nestrādā, SPKC abreviatūru neatpazīst un pilno nosaukumu visbiežāk nepiefiksē un/vai neatceras. Lai izpildītu sasniedzamo mērķi, priekšlikums izmantot jau esošo vietni esparveselibu.lv, kas ir viegli iegaumējama un kas jau nosaukumā skaidro vietnes satura būtību, taču aktualizēt to. Šo vietni paralēli var papildināt ar sadaļām par bezmaksas veselības veicināšanas un slimību profilakses iespējām pa reģioniem, papildināt ar sporta klubu datu bāzi pa reģioniem u.tml. Lai mājas lapa iedzīvotāju vidū kļūtu atpazīstama, tai jāveido atsevišķa informatīva kampaņa, savukārt, lai mājas lapa funkcionētu, tai būtu nepieciešams atsevišķs administrators, kas regulāri aktualizē informāciju (ar iespēju uzņēmumiem, organizācijām, pašvaldībām iesūtīt informāciju publicēšanai).

-

18.lpp. Plāna ietvaros paredzēts veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti pašvaldību piedāvātajās fizisko aktivitāšu iespējās, nodrošinot iedzīvotāju vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu finansējuma novirzīšanu vietējās sabiedrības fizisko aktivitāšu veicināšanai.

Šobrīd Latvijā iedzīvotājiem sports, lielākoties, asociējas ar bērnu un jauniešu sportu un profesionālo sportu. Tautas sporta vai amatieru sporta nodrošināšanas atbildība vairāk ir uzlikta uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras salīdzinoši maz organizē daudzpakāpju dalību sacensībās. Sabiedrībai dalība sacensībās asociējas ar uzvaru un veselīgas sportošanas rekomendāciju neievērošanu. Tas izriet no šā brīža bērnu un jauniešu sporta sistēmas, kur galvenais dzinējs ir sacensības, nevis bērnu prieks un fiziskās aktivitātes drošos apstākļos. Tāpat kā VM, arī IZM ir definējis, ka vēlās iesaistīt pēc iespējas vairāk bērnus un jauniešus fiziskās aktivitātēs, bet IZM gadu no gadu nepalielina finansējumu sporta skolām – tas relatīvi samazinās, jo  gadu no gada uz finansējumu pretendē ar vien vairāk jaunas izglītības iestādes. Apmēram 80 – 90 % bērnu vecāku savas bērnus iesaista sporta skolās, jo vēlas, lai bērns ir fiziski aktīvs. Tātad uz sportiskiem rezultātiem virzās tikai ap 10 – 20% bērnu. Tas nozīmē, ka ~80% šobrīd iesaistīto ir nepieciešama droša (kvalificēta trenera uzraudzībā) fizisko aktivitāšu vide ar mazāku treniņnodarbību stundu skaitu, kā to paredz IZM profesionālā ievirze sportā, bet IZM tam paredz krietni mazāku finansējumu. Nevar 80% iesaistīto bērnu veselību novērtēt zemāk par 10% bērnu, kuri virzās uz sasniegumu sportu. Tas noved pie 2 būtiskām lietām: 1.cilvēka izpratni, ka sports ir tikai par sasniegumiem, nevis savu veselību; 2.sporta bāžu pārslogošanu, kas noved, ka amatieru vai tautas sportam bāzes atvēl pēc prioritāšu principa, kur tie zaudē bērnu un jauniešu sportam.
Priekšlikums.
Papildināt 1. rīcības virzienu ar uzdevumu VM kopā ar IZM veidot “veselības grupas” (šobrīd sauktas par interešu izglītību) pašvaldību vai sporta skolu ietvaros, kur bērni var droši nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, paredzot tam, iespējams, kopīgu finansējumu, jo ilgtermiņā tas būs ieguvums gan veselības nozarei, gan izglītības nozarei.
 

-

Mazkustīga dzīvesveida cēloņi ir:
vides (piemēram, ietvju trūkums, intensīva satiksme, aktīvās atpūtas iespēju trūkums),
moderno tehnoloģiju lietošanas biežuma pieaugums,
sociālie (piemēram, ar veselības stāvokli saistīti ierobežojumi, domubiedru trūkums, zema materiālā nodrošinātība),
kultūras faktori.[1] (16.lpp.)
[1] PVO, 2018. Global action plan on physical activity 2018–2030: more active people for a healthier world.

Priekšlikums.
Iepazīstoties ar minētajiem cēloņiem, uzdevums būtu tos samazināt. Ja cilvēks nespēj kvalitatīvi nodrošināt savas pamatvajadzības, tad pareizs uzturs, sporta klubu apmeklējums u.c. rīcības virzienos minētie punkti ir sekundāri. Iedzīvotājs cenšas nopelnīt papildus, lai varētu segt ikdienas izdevumus, ēd lētāku pārtiku un lieto alkoholu, lai aizmirstu savas ikdienas problēmas.
Plāna rīcības virzienos jābūt sasaistei ar VM ir izstrādāto Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam, paredzot pasākumus Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības uzlabošanai.

 

-

Plāna mērķis ir, īstenojot koordinētu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, apturēt liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugumu sabiedrībā, tādējādi mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku Latvijas iedzīvotājiem (7.lpp.)

Tā kā par bērnu un jauniešu izglītību un sportu Latvijā ir atbildīga IZM, tad VM un IZM Plānā ir precīzāk jānosaka un jāsaskaņo rīcības virzienos realizētās darbības, piemēram, realizēto izglītības programmu satura pilnveide – informācijai jānonāk līdz bērnam (cilvēkam) – arī sporta skolās, klubos utt. Piemēram, no zinātniskajām publikācijām (nav iekļautas šajā Plānā) ir zināms, ka zarnu mikrobioms ietekmē cilvēka ēdiena izvēli zemapziņas līmenī; ir zināms, ka nemitīga trauksme, kas veidojas, piemēram, psiho-sociālu faktoru ietekmē (saskan ar komentāru par 16. lpp ietverto) rada neirotransmiteru, t.sk. seratonīna bloķēšanu, kas noved pie izvēles nekustēties, ēst nekvalitatīvi, jo, piemēram, sāļās uzkodas ir vienīgais, kas cilvēku iepriecina. Cik % pircēju pērk produktu tāpēc, ka ir marķējums “veselīgs produkts”? Cik uzķeras, ka čipsi “bez sāls” ir veselīgāki par čipsiem ar diļļu garšu? Pamata jautājums ir - kāpēc viņš izvēlas ēst čipsus. Arī veselības zinātnē izglītoti cilvēki ēd neveslīgas uzkodas un lieto alkoholu, bet ne jau tāpēc, ka nezina, ka tas ir neveselīgi, bet tāpēc, ka tas ir “apbalvojums”, jo ir konkrētā emocionālā stāvoklī.
Pie rīcības virzieniem ir jābūt precīzam uzdevumam iesaistīto nozaru pārstāvjiem, kā panākt, lai cilvēki būtu izglītoti par to, ka ēšanas un sportošanas paradumi ir atkarīgi no cilvēka iekšējās pasaules, kura ir izmainīta dažādu ārējo faktoru dēļ. Tā ir pratība, kas jāiemāca izglītības iestādēm un starpnozaru organizācijām.
 

-