Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) augstu vērtē Ekonomikas ministrijas iniciatīvu, sagatavojot MK noteikumu projektu par atbalstu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (turpmāk tekstā Projekts), bet konceptuāli iebilst projekta tālākai virzībai esošajā redakcijā.
LDDK vērš uzmanību, ka situācijā, ko izraisījusi pret Ukrainu vērstā Krievijas militārā agresija un tās negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku un saimnieciskās darbības veicējiem, atbalsts ir nepieciešams ne tikai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet arī dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbību ierobežo kara ietekme (piemēram, viesmīlības nozare) kā arī transporta un loģistikas nozarei.
LDDK aicina izstrādāt kompleksu atbalsta sistēmu uzņēmumiem, lai nodrošinātu energoresursus visai tautsaimniecībai, kā arī finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī noturētu to konkurētspēju.
LDDK nav skaidrs Ekonomikas ministrijas pamatojums, kāpēc ir izveidots atbalsta mehānisms izmaksu kompensēšanai, kas radušās sakarā ar krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu, tikai apstrādes rūpniecības energoietilpīgajiem uzņēmumiem, jo visi iemesli, kas minēti projekta anotācijā 22-TA-2496, tieši attiecas arī uz citu nozaru uzņēmumiem. Anotācijā norādītā informācijai, ka “militārās agresijas rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar dabasgāzi un energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens/2023.gada ziema daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša dabasgāzes un energoizmaksu segšanai, jo saimnieciskās darbības veicēju uzkrātie finanšu līdzekļi var nebūt pietiekami, lai pie energoietilpīgas saimnieciskās darbības nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī konkurētspējas noturēšanu starptautiskā tirgū, līdz ar to kopējās tautsaimniecības stabilizācijai ir būtiski jau savlaicīgi paredzēt valsts kompensējošus atbalsta pasākumus” pilnībā attiecas arī uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā pasākumu, tūrisma un viesmīlības industrija, tāpēc aicinām papildināt atbalsta saņēmēju sarakstu vai arī izveidot jaunu atbalsta mehānismu energoietilpīgo uzņēmumu kategorijai pasākumu, tūrisma un viesmīlības nozarē.

LDDK rosina vēlreiz pārbaudīt MK noteikumu projekta 10.punktā noteikto aprēķina formulu un salīdzināt ar anotācijā veikto piemēru aprēķinam. Nav īsti skaidrs, vai anotācijā veiktie aprēķini atbilst noteikumu projektā uzrādītajai formulai.
 

-

LDDK iebilst pret projekta 4.3.punktu un projekta pielikumu, kas nosaka atbalstāmās nozares, jo esam saņēmuši komentārus no uzņēmējiem ar ierosinājumiem papildināt pielikumā iekļaujamo nozaru sarakstu ar dažādiem NACE kodiem, tostarp,
08.11 Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve
08.12 Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
23.61 Būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana
23.64 Javu ražošana
55 Izmitināšana
56 Ēdināšanas pakalpojumi
90.04 (lielie pasākumu centri)
 

-

LDDK aicina izvērtēt iespējas 4.4.punktā paredzēt šādu papildus normu, kas ļautu identificēt lielu ražošanas struktūrvienību energointensitāti, jo atsevišķiem Latvijas ražošanas uzņēmumiem ir ļoti augstas energointensitātes ražotnes (ar intensitāti līdz pat 41%), taču kopējā uzņēmuma intensitāte, ņemot vērā integrētās piegāžu ķēdes var nesasniegt 10% slieksni:
"Gadījumā, ja komersanta ietvaros ir izveidotas ģeogrāfiski nodalītas ražošanas vienībās (struktūrvienības) ar identificējamiem finanšu ziņojumiem un ar vismaz 200 darbinieku skaitu šādā ražotnē, energointensitātes aprēķins un atbalsts ir piemērojams konkrētajām ražošanas vienībām"
 

-

Lai samazinātu risku attiecībā uz valsts atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, lūdzam izmantot precīzu energointensitātes pazīmi atbilstoši Komisijas paziņojuma "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01)" 53.a. punktam, kas paredz energoefektivitātes kritēriju 3% no apgrozījuma balstoties uz iepriekšējā gada auditētiem finanšu pārskatiem. 3% kritēriju energointensitātes noteikšanai paredz arī Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 17.panta 1.a daļa. Piedāvātais risinājums ievērojami atviegltu noteikumu administratīvo piemērošanu, jo tiks izmantoti apstiprināti iepriekšējā gada pārskati, kā arī apvienojumā ar NACE kvalifikācijas kodiem ļaus precīzi identificēt riskam pakļautos uzņēmumus.

Turklāt LDDK aicina izvērtēt iespēju salīdzinājumam izmantot 2022. gada otrā pusgada elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas, nosakot to 3% nevis no apgrozījuma, bet no ražošanas izmaksām.  
 

Izteikt noteikumu 4.4. punktu sekojošā redakcijā:
4.4. elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas 2022.gada otrajā pusgadā sastādīja vismaz 3% no komersanta ražošanas izmaksām;
 

LDDK iebilst pret projekta  4.4. un 4.5. punktiem un ierosina izvērtēt iespēju tos apvienot, nosakot, ka, lai kvalificētos atbalstam, ir jāizpildās tikai vienam no šajos punktos minētajiem kritērijiem - "elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas sastāda vismaz 10% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām vai arī kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 0,5 gigavatstundām (GWh)".
Pamatojums
LDDK biedri ir snieguši piemēru -  uzņēmuma ikgadējais elektroenerģijas patēriņš ievērojami pārsniedz 0,5 gigavatstundas (GWh), taču kopējā saimnieciskās darbības izdevumu grozā elektroenerģijas īpatsvars ir <10%, jo uzņēmums strādā ar jaunākās paaudzes drukas iekārtām, no kurām vairākas ir nomātas, kā rezultātā ir ļoti augstas ražošanas iekārtu nomas izmaksas un augstas kopējās saimnieciskās darbības izmaksas; un tādējādi citu tipisku saimnieciskās darbības izmaksu īpatsvars (kā, piemēram, enerģijas izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās) mums ir mazāks nekā salīdzināmiem ražošanas uzņēmumiem, kuriem iekārtas ir īpašumā. Ražošanas uzņēmumu kontekstā var būt ļoti atšķirīgi izmaksu īpatsvari atkarībā no tā, vai uzņēmums strādā ar vecām vai jaunām iekārtām, kā arī vai iekārtas ir īpašumā vai tās tiek nomātas. Tāpat ir vairāki citi specifiski faktori, kā rezultātā ražošanas uzņēmumi ar lielu GWh patēriņu to izmaksu struktūras dēļ var neizpildīt esošās noteikumu redakcijas 4.4. punkta kritēriju par 10% enerģijas izmaksu īpatsvaru.
 

-

LDDK aicina izvērtēt iespēju paredzēt papildus atbalsta intensitāti apstrādes rūpniecības nozares energointensīvajiem uzņēmumiem, kas 2022.gadā uzrāda negatīvus darbības rādītājus (EBITDA), kā to paredz EK valsts atbalsta ietvara 53.c punkts, paredzot atbalsta intensitāti 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 80% no saimnieciskās darbības zaudējumiem ar kopējiem atbalsta griestiem 5milj EUR. LDDK biedru ieskatā uzņēmumu spēja absorbēt enerģijas izmaksu pieaugumu var būt dažāda, un jau šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kas lai nezaudētu tirgus daļu pasaules tirgos ir spiesti strādāt ar negatīviem finanšu rādītājiem. LDDK ierosina papildināt projekta 11.punktu aŗ šādu papildus nosacījumu:
"Gadījumā, ja komersants atbalsta periodā strādā ar attiecināmo izmaksu radītiem saimnieciskās darbības zaudējumiem, kopējais atbalsts vienam komersantam nevienā brīdī nepārsniedz 50 % no dabasgāzes un elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām vai 80% no komersanta saimnieciskās darbības zaudējumiem un kopā atbalsts nepārsniedz 5 miljonus EUR".
Vienlaikus lūdzam precizēt 11.punkta piedāvāto normu “30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām”, izmantojot saikli "un", vai arī svītrojot vārdus "dabasgāzes vai elektroenerģijas", jo attiecināmās izmaksas, jau ir definētas noteikumu 8. punktā;  saikļa "vai" izmantošana neļauj precīzi tulkot 11. punkta normu.
 

-

LDDK iebilst pret 16.12.2. apakšpunktu (“komersants nepārtrauks darba attiecības ar uz pieteikuma iesniegšanas brīdi esošiem darbiniekiem laikposmā, par kuru piešķirts atbalsts, un vienu mēnesi pēc šā laikposma”).
Pamatojums
Piedāvātā redakcija rada priekšstatu, ka, piemēram, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas darbinieka pārkāpuma dēļ, uzņēmums varētu nekvalificēties atbalstam. Tāpat nav skaidrs, vai esošo formulējumu nevar interpretēt tādējādi, ka arī situācijā, kad darbinieks brīvprātīgi pēc savas vēlēšanās izbeidzis darba tiesiskās attiecības, uzņēmums nekvalificētos atbalstam. Mazs darbinieku rotācijas rādītājs ir dabisks, un nevajadzētu rasties situācijai, ka, arī tikai vienam darbiniekam aizejot, uzņēmums varētu formāli nekvalificēties atbalstam. Attiecīgi drīzāk darba tiesiskās attiecības varētu prasīt nepārtraukt ar kādu % darbinieku, rēķinot kopā pa atbalsta saņemšanas mēnešiem (piemēram, ne vairāk kā 20% darbinieku 2022. gadā, ja atbalsts saņemts vispār, vai ne vairāk kā 10%, ja atbalsts saņemts par vairāk nekā 6 mēnešiem).

-

LDDK iebilst pret 16.12.6 apakšpunktu un aicina izvērtēt nosacījumus par dividenžu ierobežojumiem komersantiem, kas saņem atbalstu enerģijas cenu pieaugumam. LDDK vērš uzmanību uz faktu, ka liels uzņēmums nevar pēkšņi mainīt dividenžu politiku, kas ir nemainīga daudzus gadus. Daļa no apstrādes nozares uzņēmumiem, kas izmanto tādus modernus finanšu kapitāla avotus kā uzņēmumu parādzīmes, publiski tirgotas akcijas, vai līdzīgus instrumentus, ir uzņēmušies saistības nodrošināt minimālus dividenžu apjomus, jo pretējā gadījumā tiek veiktas uzņēmuma kapitāldaļu vai parādzīmju vērtības korekcijas.
LDDK rosina ierobežojumu noteikt tikai uz ārkārtas dividendēm, kā arī, ka dividenžu apmērs nepārsniedz, piemēram, pēdējo 3 gadu vidējo dividenžu apmēru. Tāpat lietderīgi ir noteikt uzņēmuma vadības atalgojuma bonusu ierobežojumus, vienlaicīgi neierobežojot minimālo dividenžu līmeni. Dividenžu ierobežojums pilnībā būtu attiecināms uz komersantiem, kas saņemtu paaugstinātu atbalstu dēļ saimnieciskās darbības zaudējumiem.
 

-

LDDK iebilst pret 31.punktu, jo uzskatām, ka nav pietiekami izdiskutēts jautājums par atbalsta nosacījumiem saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju un maksātspēju. Turklāt citos Mk noteikumos par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, piemēram, MK noteikumi Nr. 395 Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam, šādi nosacījumi nav ietverti. 
 

-

LDDK iebilst pret 32. punktu. Skatīt pamatojumu pie iebilduma par 16.12.6. apakšpunktu.

-

LDDK iebilst pret Pielikumu

Ierosinām noteikt neatbalstāmo nosazru sarakstu