Atzinums

LDDK ir iepazinusies ar Informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” un izsaka sekojošus iebildumus.
Projekta 24.lpp minēts “Sākot ar 2026. gadu, Latvijas noteiktā SEG piesaistes mērķrādītāja izpildei izaicinājumu radīs kūdras ieguve un tās apjoms, jo mitrāji iekļausies ZIZIMM sektora saistību aprēķinā”.
LDDK aicina Informatīvajā ziņojumā ne tikai konstatēt izaicinājums, bet arī piedāvāt risinājumus īpaši, ja risinājumu ieviešana prasa būtisku laika posmu veicot pētījumus un rodot zinātnē balstītus risinājumus.
LDDK aicina papildināt Informatīvo ziņojumu ar sadaļu par SEG inventarizācijas ziņojumu uzlabošanas gaitu un iekļaut tai skaitā apņemšanos pilnveidot Emisiju aprēķinu kūdras ieguves, kūdras produktu ražošanas darbībai izmantojot (IPCC) rekomendācijas veidot nacionāla vai reģionāla līmeņa aprēķina metodikas, kas mazina nenoteiktību un tuvina emisiju uzskaiti faktiskajiem apstākļiem.
Latvija šobrīd uzskaita būtiski lielākas platības zemes izmantošanas kategorijā (Managed wet lands), kas rada būtiski lielākas uzskaitītās emisijas. Tā kā iekļauj ne tikai ieguves teritorijas, bet arī teritorijas- kuras ir vēsturiskas un kuras ir daļēji atjaunojušās, ir izveidojušās zaļās masas ataugumi. Atbilstoši citu valstu piemēriem un pētījumiem, šādas teritorijas faktiski var izņemt no inventarizācijas sadaļas, tādejādi samazinot emisiju apjomu.
Tā kā ZIZIMM kategorijā emisijas rodas no augsnes ne tikai no produkta, uzskaitītas tiek tikai antropogēnās emisijas – jeb emisijas, kuras rodas cilvēka darbības rezultātā.
Kā piemēram Zviedrija iekļauj aprēķinos tikai noziņotās, faktiskās ieguves teritorijas.
Zviedrijas inventerizācijas ziņošanas kārtība paredz, ka “Ražošanas platības ir platības, kuras piemērotas kūdras ieguvei, kas ir ierobežota daļa no kopējās atļauju platības, kas paredzēta kūdras ieguves darbību veikšanai”. Līdzīgu pieeju izmantojot platībās, kurās ieguve ir pabeigta nosakot kritērijus kad iesākot rekultivācijas pasākumus, platība jau ir izņemama no ieguves platību kopapjoma “Pēc kūdras ieguves pabeigšanas, platība tiek atjaunota. Kādreizējas ieguves platības pamatā tiek renaturalizētas appludinot vai arī transformētas un apstādītas, kā meža zemes. Augsnes ūdens līmeņa atjaunošana aptur lielāko daļu mineralizācijas procesus.”
Latvijas uzskaite:
Latvija uzskaita platības, kuras iekļauj arī vēsturiskās ieguves vietas un tādas, kurās šobrīd netiek veikta ieguve. 15 000 ieguves laukumi un 18 010 – degradētie kūdras purvi. [Priede A., Gancone A. (red.) 2019. Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana. Baltijas krasti, Rīga.]
Šādas uzskaites rezultātā – tiek būtiski paaugstināts emisiju apjoms no kūdras platībām. Kamēr kaimiņvalstis šādas platības cik vien ātri var izņem no emisiju bilancēm, faktiski ar brīdi, kurā tiek pārtraukta ieguve un sākās atjaunošanas darbi.
Life Restore pētījumā – tiek atzīsts, ka lauki kuri ir vēsturiski degradēti ir atjaunojusies veģetācija, tomēr ne purviem raksturīga.[ https://unfccc.int/ghg-inventories-annex-i-parties/2022?gclid=Cj0KCQiA_P6dBhD1ARIsAAGI7HDDtbCrI9nL-Vvd0Y9O7H_YPxmTnnhi0CaW41LxESzPQUP3TmDJBHIaAtqzEALw_wcB]
Produktu izdalīšana aprēķinos.
LDDK vērš uzmanību, ka Latvija īsti neuzskaita kūdras produktus – visam iegūtajam apjomam tiek piemērota tūlītēja oksidācija.
Tomēr pastāv vairākas pieejas, kā izšķirt produktus un to radītās emisijas, lai to uzskaiti veiktu daudz precīzāk.
Kur pretim Zviedrija izmanto metodi, kura gan samazina dārzkopības vajadzībām izmantojamās kūdras co2 saturu, gan ierēķina mineralizācijas laiku.
“pamatojoties uz ilgtermiņa pētījumiem par oglekļa izmaiņām no 1959 -2009 gadam Zviedrijā kūdra ir izmantota kā substrāts augsnei. Pamatojoties uz bāzes un gala oglekļa saturu un ikgadējo oglekļa papildinājumu augsnē, konstatēts, ka kūdras noārdīšanās gaitā tās izdalās ar ātrumu 1,758% gadā”.
Savukārt Somija izmanto pieeju, kurā tiek ievērtētas kūdras īpašības un atšķirības, tā kā kūdra ir ar dažādu sadalīšanās pakāpi un tiek izmantota dažādiem mērķiem.
Piemērojot Somu aprēķinu – substrātu radītās emisijas ir aptuveni 24% no tonnas. Tomēr saglabājot tūlītējo oksidāciju. 
LDDK ieskatā Latvija izmanto visneprecīzāko pieeju, tomēr ļoti elementāru aprēķinos, kas rezultējas būtiski augstākās emisijās no kūdras substrātiem- jeb Co2 emisijas ir 45% no tonnas. 
 Tādejādi Latvijas gadījumā netiek atspoguļoti augstas precizitātes dati, kuri būtiski palielina emisiju apjomu no ieguves, par spīti pieejamiem un verificējamiem lokāliem pētījumiem, kuri pierādījuši būtiski zemākas emisijas no kūdras ieguves.
Piemēram LifeRestore projekts, kura ietvaros tika pētītas emisijas no kūdras purviem un dažādiem šīs zemes izmantošanas mērķiem. (Skatīt attēlu LDDK vēstulē)
Atšķirību iemesli ir vairāki. Pirmkārt, Latvijas klimatam atbilstošie 2013. gada IPCC emisiju faktori ir aprēķināti, balstoties uz Eiropas centrālajā un rietumu daļā iegūtiem rezultātiem. Ņemot vērā, ka klimatiskajiem faktoriem ir būtiska ietekme uz CO2 emisiju veidošanos un siltākos klimatiskajos apstākļos veidojas lielākas emisijas, tad esošie 2013. gada IPCC emisiju faktori nav piemērojami Latvijas apstākļiem.  [Priede A., Gancone A. (red.) 2019. Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana. Baltijas krasti, Rīga. 39.lpp]
Ņemot vērā minēto, LDDK lūdz papildināt Informatīvo ziņojumu ar izvērtējamiem CO2 emisiju samazināšanas risinājumiem.

Grafisko informāciju un piemērus lūdzu skatīt LDDK 13.02.2023. vēstulē Klimata un enerģētikas ministrijai.




 

-