Atzinums

Likumprojekta 22.panta 4.daļa paredz, ka Digitālo pakalpojumu akta kompetento iestādi finansē tādā veidā, lai nodrošinātu to funkcijas neatkarību un efektīvu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu. Norādām, ka minētā panta daļa nav atbalstāma, jo paredz valsts budžetam uzņemties saistības nodrošināt Patērētāju tiesību aizsardzības centram finansējumu potenciāli jebkurā apmērā.

-

Anotācijas projekta 1.3. sadaļas 4. punktā ir minēts: “Digitālo pakalpojumu akta 50.pants paredz, ka Dalībvalstis nodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoriem nepieciešamos resursus uzdevumu veikšanai, kā arī nosaka neatkarības un budžeta autonomijas prasības. Risinājuma apraksts: Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu IX nodaļu “Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu” un kas ietver 22. – 29.pantu. Lai risinātu kompetentās iestādes un digitālo pakalpojumu koordinatora noteikšanas pamatproblēmu, jaunajā 22.pantā paredzēts noteikt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde – kompetentā iestāde Digitālo pakalpojumu akta 49.panta izpratnē. Papildus tiek paredzēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju. Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 50. panta prasībām tiek noteikta Digitālo pakalpojumu akta kompetentās iestādes neatkarība. Pēc analoģijas ar Konkurences likuma 4. panta ceturtajā daļā ietverto normu tiek paredzēts, ka Digitālo pakalpojumu akta kompetento iestādi finansē tādā apjomā, lai nodrošinātu tās funkcijas neatkarību un efektīvu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu.” Anotācijas projektā sniegtā informācija un pamatojums nesniedz pārliecību par objektīvo nepieciešamību PTAC funkcijas izpildē – Digitālo pakalpojumu kompetentā iestāde – pārveidot par neatkarīgu iestādi, kāda tā ir domāta Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) izpratnē, ņemot vērā atsauci uz analoģiju ar Konkurences padomi. Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka Konkurences padomei tika mainīts statuss uz neatkarīgo iestādi, jo Konkurences padomes neatkarības tiesības budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā Latvijai bija jānodrošina, ņemot vērā Direktīvā 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu noteikto prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Konkurences likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padomi finansē tādā veidā, lai nodrošinātu tās neatkarību un efektīvu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanu. Tādējādi Konkurences likums paredz Konkurences padomei neatkarības tiesības budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā līdzvērtīgi kā citām neatkarīgajām iestādēm, piemēram Datu valsts inspekcijai, nodrošinot, lai Konkurences padome kā uzraudzības iestāde būtu pakļauta tādai finanšu kontrolei, kas neietekmē tās neatkarību.
LBFV paredz konstitucionālajām iestādēm (piemēram, Augstākā tiesa, Satversmes tiesai) un citām neatkarīgajām institūcijām (Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Tiesībsarga birojs) īpašu, t.i., neatkarīgāku budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procedūru atšķirībā no pārējām valsts budžeta iestādēm:
- tiesības iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no aktuālākajām makroekonomiskās attīstības prognozēm par to, vai būs pieejami līdzekļi to finansēšanai (salīdzinājumā - citām budžeta iestādēm tiesības iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem var tikt ierobežotas, ja netiek prognozēta ekonomikas izaugsme);
- to priekšlikumi prioritāriem pasākumiem tiek iesniegti MK atsevišķā sarakstā;
- MK visos budžeta sagatavošanas procesa posmos, kā arī lemjot par valsts budžeta likuma projektu, uzklausa neatkarīgās institūcijas viedokli par tās budžeta sadaļu un nodrošina viedokļa un MK lēmuma pamatojuma iekļaušanu MK sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu, lai likumdevējam būtu visa nepieciešama informācija lēmuma pieņemšanai par neatkarīgajām iestādēm;
- izskatot budžeta likuma projektu Saeimā, neatkarīgās iestādes tiek aicinātas un uzklausītas Saeimas komisijā.
Saskaņā ar LBFV noteikto, Konkurences padomei kā budžeta izpildītājam ir jāievēro LBFV paredzētie budžeta izpildes nosacījumi, jāsagatavo un jāapstiprina valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes, nodrošinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ievērojot likumdevēja (Saeimas) likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktos nosacījumus (piemēram, apropriāciju pārdaļu). Minētais saskan ar Direktīvas 2019/1/ES 5.panta 3.punktā noteikto: “Neskarot valsts budžeta noteikumus un procedūras, dalībvalstis nodrošina, lai valsts konkurences iestādēm tiktu dota neatkarība attiecībā uz piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu pienākumu veikšanai”. KP ir neatkarīga budžeta līdzekļu izmantošanā, taču uz to attiecināmi tādi paši administratīvi tehniskie budžeta izpildes nosacījumi, kā uz citām neatkarīgajām un centrālām iestādēm.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto skaidrojumu, kas pamato, ko nozīmē “neatkarīga” iestāde, Finanšu ministrijai no anotācijā sniegtās informācijas nav skaidrs, kā PTAC realizēs neatkarības budžeta autonomijas prasības uz vienu atsevišķu funkciju - Digitālo pakalpojumu kompetentā iestāde, kā tiks plānots un izlietots finansējums, jo Finanšu ministrija nesaskata analoģiju ar Konkurences padomes piemēru. Digitālo pakalpojumu pakta 50. pantā Finanšu ministrija skaidri un nepārprotami nevar nolasīt, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoriem nepieciešamos resursus uzdevumu veikšanai, kā arī būtu jānosaka neatkarības un budžeta autonomijas prasības. Lūdzam norādīt, kur tieši minētajā 50. pantā atrunāts par budžeta neatkarību un autonomiju. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK ir teikts, ka ”(74) no vienas puses, ir jānodrošina, ka šīs iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, šo iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, saskaņā ar valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz to finanšu izdevumiem nevar attiecināt valsts kontroles vai pārraudzības mehānismus, ka to darbības nevar pakļaut izskatīšanai tiesā vai ka tām nevajadzētu būt iespējai attiecīgajā gadījumā konsultēties ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm vai krīzes pārvarēšanas iestādēm. (75) Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu norīkotajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi.” Tādējādi Finanšu ministrija nesaskata un lūdz svītrot no anotācijas projekta analoģiju ar Konkurences padomi, kas ir neatkarīga iestāde LBFV izpratnē, vai arī sniegt atbilstīgu argumentētu pamatojumu anotācijas projektā par šīs atsevišķās jaunās funkcijas budžetēšanu, finansējuma nošķiršanu un uzraudzību, pārskatatbildību par tā izlietojumu, par apstākļiem, kas traucē pie esošā juridiskā un finansēšanas statusa nodrošināt funkcijas izpildes neatkarību.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā atspoguļoto ietekmi uz valsts budžetu, 2., 4., 6.ailē un 1., 1.1, 2. un 2.1.punktā atspoguļojot likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” paredzēto finansējumu, vienlaikus svītrojot šobrīd minētajās ailēs norādīto finansiālo ietekmi. Turklāt 5., 7. un 8.ailē norādīto precizēto finansiālo ietekmi 5.1.apakšpunktā lūdzam atspoguļot ar “-” zīmi, kā arī šobrīd 6.punktā sniegto aprēķinu pārcelt uz 6.2.apakšpunktu.

-

Anotācijas 3.sadaļas 7.punktā ir sniegta informācija, ka PTAC tiek nodrošinātas papildus 6 amata vietas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas prioritārā pasākuma “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” kartiņā norādītajam pasākuma īstenošanai nepieciešamās papildu 6 amata vietas tiks nodrošinātas Ekonomikas ministrijas resorā esošo amata vietu ietvaros, vienlaikus Ekonomikas ministrijas budžeta 2024.gadam paskaidrojumā ar 2024.gadu uz apakšprogrammu 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” ir pārceltas 4 amata vietas no citām  Ekonomikas ministrijas budžeta programmām. Ņemot vērā minēto, lūdzam 7.punktā norādīt, ka papildu 6 amata vietas tiks nodrošinātas Ekonomikas ministrijas resorā esošo amata vietu ietvaros, turklāt svītrot punktā norādīto informāciju par iepriekš plānotajām 11 amata vietām, kā arī teikumu par nākotnes amata vietu skaita un finansējuma izvērtēšanu, ņemot vērā, Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildes efektivitāti.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt informāciju anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija”, izsakot to piedāvātajā redakcijā.

Ekonomikas ministrijai (Patērētāju tiesību aizsardzības centram) nepaciešamais finansējums Digitālā pakalpojumu akta ieviešanai 2024.gadā  811 522 euro apmērā, 2025.gadā 954 221 euro apmērā un  2026.gadā  1 078 332 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra lēmumam (prot. Nr.47, 43.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam””)  ir ieplānots likumprojektā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” un tiks nodrošināts prioritārajam pasākumam “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” piešķirtā finansējuma ietvaros.