Atzinums

Labklājības ministrija neatbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, izslēgšanu un attiecīgi - piedāvāto normas izslēgšanu, jo:
1) izmitināšanas atbalsts tika ieviests, ņemot vērā pašvaldību sociālo mājokļu un dzīvojamā fonda nepieejamību un īres mājokļu nepieejamību par samērīgu cenu. Šie izaicinājumi Latvijas mājokļu tirgū joprojām saglabājas, īpaši reģionos ar augstākām nodarbinātības iespējām;
2) atceļot izmitināšanas atbalstu, faktiski nav alternatīva risinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast pieejamu mājokli. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šajā situācijā vienīgais risinājums būtu šo cilvēku izmitināšana patversmēs un krīzes centros, kuru pieejamība arī ir nodrošināta tikai daļā pašvaldību un to skaits ir nepietiekams arī Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai;
3) neraugoties uz atbalsta saņēmēju skaita pakāpenisku samazināšanos pēdējo gadu laikā, joprojām saglabājas augsts to cilvēku skaits, kuri saņem izmitināšanas atbalstu. Tādēļ nav skaidrs, kāds ir pamatojums anotācijā sniegtajam vērtējumam, ka izmitināšanas atbalsta izslēgšana ir saistīta ar to, ka tā mērķis ir sasniegts;
4) netiks sasniegts galvenais mērķis šī likuma grozījumiem- plānotā finansējuma samazinājums, turklāt būtiski palielināsies spriedze un slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem, risinot neskaidros jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pieņemam, ka atceļot izmitināšanas atbalstu, pieaugs izmaksas un pieprasījums pēc pašvaldības sociālās palīdzības, tai skaitā, mājokļa pabalsta. Ņemot vērā minēto norādām, ka grozījumiem ir ietekme uz valsts budžetu, t.i. šie grozījumi palielina valsts budžeta izdevumus, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus par pašvaldību sniegto atbalstu (labklājības nozares izdevumi būs lielāki nekā LM jau iesniegtie un plānotie 24,6 milj. euro).

-

Labklājības ministrija neatbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, izslēgšanu un attiecīgi - piedāvāto normas izslēgšanu, jo:
1) izmitināšanas atbalsts tika ieviests, ņemot vērā pašvaldību sociālo mājokļu un dzīvojamā fonda nepieejamību un īres mājokļu nepieejamību par samērīgu cenu. Šie izaicinājumi Latvijas mājokļu tirgū joprojām saglabājas, īpaši reģionos ar augstākām nodarbinātības iespējām;
2) atceļot izmitināšanas atbalstu, faktiski nav alternatīva risinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast pieejamu mājokli. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šajā situācijā vienīgais risinājums būtu šo cilvēku izmitināšana patversmēs un krīzes centros, kuru pieejamība arī ir nodrošināta tikai daļā pašvaldību un to skaits ir nepietiekams arī Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai;
3) neraugoties uz atbalsta saņēmēju skaita pakāpenisku samazināšanos pēdējo gadu laikā, joprojām saglabājas augsts to cilvēku skaits, kuri saņem izmitināšanas atbalstu. Tādēļ nav skaidrs, kāds ir pamatojums anotācijā sniegtajam vērtējumam, ka izmitināšanas atbalsta izslēgšana ir saistīta ar to, ka tā mērķis ir sasniegts;
4) netiks sasniegts galvenais mērķis šī likuma grozījumiem- plānotā finansējuma samazinājums, turklāt būtiski palielināsies spriedze un slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem, risinot neskaidros jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pieņemam, ka atceļot izmitināšanas atbalstu, pieaugs izmaksas un pieprasījums pēc pašvaldības sociālās palīdzības, tai skaitā, mājokļa pabalsta. Ņemot vērā minēto norādām, ka grozījumiem ir ietekme uz valsts budžetu, t.i. šie grozījumi palielina valsts budžeta izdevumus, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus par pašvaldību sniegto atbalstu (labklājības nozares izdevumi būs lielāki nekā LM jau iesniegtie un plānotie 24,6 milj. euro).

Līdz ar to aicinām saglabāt likuma esošo normu, iespējams, samazinot atbalsta ilgumu personai un precizējot atbalsta sniegšanas termiņu līdz 2027.gada 4.martam.

-

Labklājības ministrija neatbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, izslēgšanu un attiecīgi - piedāvāto normas izslēgšanu, jo:
1) izmitināšanas atbalsts tika ieviests, ņemot vērā pašvaldību sociālo mājokļu un dzīvojamā fonda nepieejamību un īres mājokļu nepieejamību par samērīgu cenu. Šie izaicinājumi Latvijas mājokļu tirgū joprojām saglabājas, īpaši reģionos ar augstākām nodarbinātības iespējām;
2) atceļot izmitināšanas atbalstu, faktiski nav alternatīva risinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast pieejamu mājokli. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šajā situācijā vienīgais risinājums būtu šo cilvēku izmitināšana patversmēs un krīzes centros, kuru pieejamība arī ir nodrošināta tikai daļā pašvaldību un to skaits ir nepietiekams arī Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai;
3) neraugoties uz atbalsta saņēmēju skaita pakāpenisku samazināšanos pēdējo gadu laikā, joprojām saglabājas augsts to cilvēku skaits, kuri saņem izmitināšanas atbalstu. Tādēļ nav skaidrs, kāds ir pamatojums anotācijā sniegtajam vērtējumam, ka izmitināšanas atbalsta izslēgšana ir saistīta ar to, ka tā mērķis ir sasniegts;
4) netiks sasniegts galvenais mērķis šī likuma grozījumiem- plānotā finansējuma samazinājums, turklāt būtiski palielināsies spriedze un slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem, risinot neskaidros jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pieņemam, ka atceļot izmitināšanas atbalstu, pieaugs izmaksas un pieprasījums pēc pašvaldības sociālās palīdzības, tai skaitā, mājokļa pabalsta, līdz ar to viena atbalsta izslēgšana , savukārt,  cita atbalsta potenciālais pieaugums nenodrošinās domātos ietaupījumus. Ņemot vērā minēto norādām, ka grozījumiem ir ietekme uz valsts budžetu, t.i. šie grozījumi palielina valsts budžeta izdevumus, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus par pašvaldību sniegto atbalstu (labklājības nozares izdevumi būs lielāki nekā LM jau iesniegtie un plānotie 24,6 milj. euro).

Līdz ar to aicinām saglabāt likuma esošo normu, iespējams, samazinot atbalsta ilgumu personai un precizējot atbalsta sniegšanas termiņu līdz 2027.gada 4.martam.  

-

Labklājības ministrija neatbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, izslēgšanu un attiecīgi - piedāvāto normas izslēgšanu, jo:
1) izmitināšanas atbalsts tika ieviests, ņemot vērā pašvaldību sociālo mājokļu un dzīvojamā fonda nepieejamību un īres mājokļu nepieejamību par samērīgu cenu. Šie izaicinājumi Latvijas mājokļu tirgū joprojām saglabājas, īpaši reģionos ar augstākām nodarbinātības iespējām;
2) atceļot izmitināšanas atbalstu, faktiski nav alternatīva risinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast pieejamu mājokli. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šajā situācijā vienīgais risinājums būtu šo cilvēku izmitināšana patversmēs un krīzes centros, kuru pieejamība arī ir nodrošināta tikai daļā pašvaldību un to skaits ir nepietiekams arī Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai;
3) neraugoties uz atbalsta saņēmēju skaita pakāpenisku samazināšanos pēdējo gadu laikā, joprojām saglabājas augsts to cilvēku skaits, kuri saņem izmitināšanas atbalstu. Tādēļ nav skaidrs, kāds ir pamatojums anotācijā sniegtajam vērtējumam, ka izmitināšanas atbalsta izslēgšana ir saistīta ar to, ka tā mērķis ir sasniegts;
4) netiks sasniegts galvenais mērķis šī likuma grozījumiem- plānotā finansējuma samazinājums, turklāt būtiski palielināsies spriedze un slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem, risinot neskaidros jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pieņemam, ka atceļot izmitināšanas atbalstu, pieaugs izmaksas un pieprasījums pēc pašvaldības sociālās palīdzības, tai skaitā, mājokļa pabalsta, līdz ar to viena atbalsta izslēgšana , savukārt,  cita atbalsta potenciālais pieaugums nenodrošinās domātos ietaupījumus. Ņemot vērā minēto norādām, ka grozījumiem ir ietekme uz valsts budžetu, t.i. šie grozījumi palielina valsts budžeta izdevumus, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus par pašvaldību sniegto atbalstu (labklājības nozares izdevumi būs lielāki nekā LM jau iesniegtie un plānotie 24,6 milj. euro).

-

Ņemot vērā iebildumu par grozījumu 10.punktu  (13.⁴ daļas izslēgšana)_, aicinām saglabāt 13.panta pirmās daļas  7.punktu spēkā esošajā redakcijā.
 

-

Labklājības ministrija neatbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamā atbalsta - izmitināšanas, izslēgšanu un attiecīgi - piedāvāto normas izslēgšanu, jo:
1) izmitināšanas atbalsts tika ieviests, ņemot vērā pašvaldību sociālo mājokļu un dzīvojamā fonda nepieejamību un īres mājokļu nepieejamību par samērīgu cenu. Šie izaicinājumi Latvijas mājokļu tirgū joprojām saglabājas, īpaši reģionos ar augstākām nodarbinātības iespējām;
2) atceļot izmitināšanas atbalstu, faktiski nav alternatīva risinājuma Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast pieejamu mājokli. Tāpat vēlamies uzsvērt, ka šajā situācijā vienīgais risinājums būtu šo cilvēku izmitināšana patversmēs un krīzes centros, kuru pieejamība arī ir nodrošināta tikai daļā pašvaldību un to skaits ir nepietiekams arī Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai;
3) neraugoties uz atbalsta saņēmēju skaita pakāpenisku samazināšanos pēdējo gadu laikā, joprojām saglabājas augsts to cilvēku skaits, kuri saņem izmitināšanas atbalstu. Tādēļ nav skaidrs, kāds ir pamatojums anotācijā sniegtajam vērtējumam, ka izmitināšanas atbalsta izslēgšana ir saistīta ar to, ka tā mērķis ir sasniegts;
4) netiks sasniegts galvenais mērķis šī likuma grozījumiem- plānotā finansējuma samazinājums, turklāt būtiski palielināsies spriedze un slodze pašvaldību sociālajiem dienestiem, risinot neskaidros jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu. Pieņemam, ka atceļot izmitināšanas atbalstu, pieaugs izmaksas un pieprasījums pēc pašvaldības sociālās palīdzības, tai skaitā, mājokļa pabalsta, līdz ar to viena atbalsta izslēgšana , savukārt,  cita atbalsta potenciālais pieaugums nenodrošinās domātos ietaupījumus. Ņemot vērā minēto norādām, ka grozījumiem ir ietekme uz valsts budžetu, t.i. šie grozījumi palielina valsts budžeta izdevumus, kas nepieciešami, lai segtu izdevumus par pašvaldību sniegto atbalstu (labklājības nozares izdevumi būs lielāki nekā LM jau iesniegtie un plānotie 24,6 milj. euro).

Ņemot vērā minēto, aicinām saglabāt likuma 13.⁴ pantu patreiz spēkā esošajā redakcijā.


 

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību 7.panta pirmās daļas 2.punktā svītrot vārdus "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas un", jo minētās darbības programmas īstenošana ir noslēgusies 2023. gadā. 

"2) atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.—2027. gadam ietvaros;"

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kāds turpmāk būs Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas algoritms, ņemot vērā ka grozījumu projektā paredzēts likvidēt Vienotos valsts un pašvaldības koordinācijas punktus.  

-

Ieteicams pārbaudīt, vai tekstā "23,6% - no 1000 līdz 14000 euro" apmērs "14000" ir atbilstošs situācijai.

-