Projekta ID
26-TA-1545Atzinuma sniedzējs
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Atzinums iesniegts
30.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iepazinusies ar Valdības rīcības plānu un izsaka šādus iebildumus:
1) LBAS piekrīt, ka ir nepieciešama finansējuma piesaiste civilās aizsardzības infrastruktūrai, vienlaikus LBAS uzsver, ka finansējumam ir jābūt ilgtspējīgam. Finansējumam ir jābūt iezīmētam Eiropas daudzgadu budžeta struktūrfondu finansējumā Eiropas konkurētspējas fondā, militārās mobilitātes instrumentā, vai Eiropas aizsardzības fondā, kā arī novirzītiem līdzekļiem no Latvijas aizsardzības budžetam piešķirtajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā, LBAS nevar piekrist, ka tiek pieļauta kohēzijas fondu pārdale uz ar to nesaistītiem mērķiem. Jau šobrīd Latvijas kohēzija notiek lēni un Latvijas sociālā atbalsta instrumenti, ekonomiskās izaugsmes mehānismi un vides indikatori ir starp vājākajiem Eiropas savienībā..
2) LBAS uzsver, ka ieviešot rīcības plāna uzdevumu 15.1. ir jāuztur sociālo kritēriju nozīme un to stiprināšana izvērtējot iepirkumus. LBAS neatbalsta konkurētspējīgas un taisnīgas publisko iepirkumu vides kropļošanu iepirkumos pieļaujot, sociāli neatbildīgu pakalpojumu sniedzēju finansēšanu no Latvijas iedzīvotāju kolektīvajiem līdzekļiem. Saimnieciskās darbības veicēji, kas publiskajos iepirkumos piedalās, veicot negodprātīgu saimniecisko darbību, sociālo dempingu, pakalpojumu nodrošina izmantojot apakšuzņēmēju ķēdes ar apšaubāmu darbaspēka izmaksu apmēru.
3) LBAS konceptuāli piekrīt 42.1.1 mērķim, bet lūdz skaidrojumu par piemērošanas kritērijiem, piemēram, situācijās, kur iesaistītie saimnieciskās darbības veicēji no riska valstīm ir daļu turētāji nevis ar riska valstīm saistīti pilnā apmērā, preču ražošanas ķēdes dalībnieki ir ar riska valstīm saistīti saimnieciskās darbības veicēji, bet gala produkts tiek ražots valstī, kas netiek identificēta, kā riska valsts. Izvērtējamu par ietekmi pie dažādiem kritēriju scenārijiem.
4) papildināt 37. punktu, nosakot FM, kā līdzatbildīgu iestādi un paredzēt nodrošināt papildu finansējumu, lai sasniegtu uzdevumā noteikto mērķi – 12%. LBAS uzsver, ka kopš 2022. gada, kad mērķis nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 12% apmērā tika iestrādāts valdības rīcības plānā, līdz 2025. gadam kopējie budžeta izdevumi ir pieauguši par 24,2%, apstiprinātais valsts budžets par 37,8%, bet veselības aprūpes finansējums tikai par 17,6%. 2025. gadā veselības aprūpes finansējums no kopīgiem valdības izdevumiem sastādīja 10,9% nesasniedzot uzstādīto mērķi. LBAS uzsver, ka ir kritiski izpildīt uzstādīto mērķi un nodrošināt veselības aprūpei pietiekamu finansējuma apmēru, lai nozare nezaudētu kvalificētu darbaspēku un nesaasinātu jau tā akūto veselības aprūpes pieejamības problēmu Latvijā.
5) LBAS ieskatā pārāk maz uzmanības ir pievērsts tieši demogrāfijas veicināšanas pasākumiem; LBAS rosina papildināt 32.1. ar līdzatbildību Finanšu ministrijai, kā arī papildināt uzdevumu ar ģimenei draudzīgas un darba tirgū iesaistīties motivējošas nodokļu politikas iniciatīvu. Papildināt ar rīcības plāna pasākumu:“Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pārskatīt atvieglojuma par apgādībā esošām personām piemērošanas apjomu un turpmākas pārskatīšanas principus sasaistot tos ar minimālās algas un neapliekamā minimuma pārskatīšanas mehānismu”.
Darbības rezultātu:
“Ieviests princips, pēc kura regulāri tiek pārskatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām”.
6) aicinām Valdību saglabāt 75% no vecāku pabalsta jaunajām māmiņām, kuras līdz bērna 1 gada vai 1,5 gada vecumam uzsāk vai atjauno darba tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi aicinām nodrošināt, ka vecāku pabalsta reforma nepasliktina situāciju sezonālajās nozarēs, kur ienākumi ir nevienmērīgi (mežsaimniecība, kokapstrāde, kūdras ieguve). Aicinām pabalsta minimālo apmēru piesaistīt reālajai ienākumu mediānai, nevis politiskam kompromisam;
7) aicinām ģimenes valsts pabalsta pārskatīšanā ņemt vērā reģionālās atšķirības, jo, piemēram, meža nozarē strādājošie bieži dzīvo reģionos ar zemākiem ienākumiem un augstākiem transporta izdevumiem;
8) atbalstām bāzes pensijas ieviešanu, aicinām piemaksas par stāžu indeksēt automātiski, nevis politiski;
9) aicinām, ka bērna kopšanas periodi tiek ieskaitīti visiem vecākiem, ne tikai sievietēm;
10) aicinām VSAA programmatūras izstrādi finansēt pilnā apmērā, lai nerastos kavējumi;.
11) aicinām noteikt, ka atvieglojums par apgādājamo tiek palielināts līdz 350 eiro par vienu apgādājamo mēnesī;
12) uzsākot sarunas par 2027.gada budžetu, aicinām noteikt, ka neapliekamais minimums 2027.gadā ir 80% no minimālās algas;
13) aicinām noteikt, ka minimālā alga 2027.gadā ir 835 eiro atbilstoši noteiktajai kārtībai Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumos Nr. 730;
14) aicinām plānā iekļaut aktivitātes sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Lūdzam ņemt vērā, to ka sociālajā aprūpē joprojām akūti trūkst darbaspēka zema atalgojuma dēļ, līdz ar to pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta. Latvijā trūkst darbs spēks, tāpēc ir nepieciešams rūpēties par esošā darbaspēka pilnvērtīgu iekļaušanu darba tirgū. Lai nodrošinātu to, ka darbinieki ir patiesi iesaistīti darbā un pieejami darba tirgū, ir būtiski nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai no darbinieku pleciem noņemtu aprūpes pakalpojumus.
15) aicinām paplašināt sociālo grupu tvērumu uz kurām netiek attiecināta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālais iemaksu objekts ar jauniešiem vecumā līdz vismaz 18 gadu vecumam, neatkarīgi no iesaistes izglītībā, kā arī senioriem pirmspensijas vecumā, no 60 gadu vecuma. LBAS priekšlikuma mērķis ir atvieglot minēto grupu iesaisti darba tirgū. Minētās darbinieku grupas ir pakļautas paaugstinātam bezdarba riskam un motivējoša nodokļu politika var motivēt darba devējus šīs grupas iesaistīt nodarbinātībā, vismaz, pie samazinātas slodzes;
16) aicinām Nodarbinātības valsts aģentūras mehānismā iekļaut nozaru arodbiedrību līdzdalību, lai nodrošinātu, ka darbaspēka piesaiste notiek nevis uz darbinieku tiesību rēķina, bet ar kvalitatīvu nodarbinātību. Noteikt, ka NVA risinājumi nedrīkst veicināt aplokšņu algas, fiktīvus līgumus vai piespiedu pašnodarbinātību; .
17) aicinām noteikt, ka koplīgumi attiecas uz arodbiedrību biedriem atbilstoši iniciatīvai, kas atbalstīta manabalss.lv un nodota 14.Saeimai;
18) aicinām pārskatīt valdības rīcības plāna punktu 32.7., jo nav skaidri definēts personāla pārvaldības modelis pēc reorganizācijas, nav noteikti konkrēti mehānismi vai minimālās prasības, kas nodrošinātu ārstniecības iestāžu operativitāti un funkcionālo autonomiju reģionos, projektā joprojām, nav skaidri noteikts maksas pakalpojumu un finanšu plūsmu modelis, kā arī tā ietekme uz ārstniecības iestāžu darbību un darbinieku motivācijas sistēmu un citi faktori.
.
1) LBAS piekrīt, ka ir nepieciešama finansējuma piesaiste civilās aizsardzības infrastruktūrai, vienlaikus LBAS uzsver, ka finansējumam ir jābūt ilgtspējīgam. Finansējumam ir jābūt iezīmētam Eiropas daudzgadu budžeta struktūrfondu finansējumā Eiropas konkurētspējas fondā, militārās mobilitātes instrumentā, vai Eiropas aizsardzības fondā, kā arī novirzītiem līdzekļiem no Latvijas aizsardzības budžetam piešķirtajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā, LBAS nevar piekrist, ka tiek pieļauta kohēzijas fondu pārdale uz ar to nesaistītiem mērķiem. Jau šobrīd Latvijas kohēzija notiek lēni un Latvijas sociālā atbalsta instrumenti, ekonomiskās izaugsmes mehānismi un vides indikatori ir starp vājākajiem Eiropas savienībā..
2) LBAS uzsver, ka ieviešot rīcības plāna uzdevumu 15.1. ir jāuztur sociālo kritēriju nozīme un to stiprināšana izvērtējot iepirkumus. LBAS neatbalsta konkurētspējīgas un taisnīgas publisko iepirkumu vides kropļošanu iepirkumos pieļaujot, sociāli neatbildīgu pakalpojumu sniedzēju finansēšanu no Latvijas iedzīvotāju kolektīvajiem līdzekļiem. Saimnieciskās darbības veicēji, kas publiskajos iepirkumos piedalās, veicot negodprātīgu saimniecisko darbību, sociālo dempingu, pakalpojumu nodrošina izmantojot apakšuzņēmēju ķēdes ar apšaubāmu darbaspēka izmaksu apmēru.
3) LBAS konceptuāli piekrīt 42.1.1 mērķim, bet lūdz skaidrojumu par piemērošanas kritērijiem, piemēram, situācijās, kur iesaistītie saimnieciskās darbības veicēji no riska valstīm ir daļu turētāji nevis ar riska valstīm saistīti pilnā apmērā, preču ražošanas ķēdes dalībnieki ir ar riska valstīm saistīti saimnieciskās darbības veicēji, bet gala produkts tiek ražots valstī, kas netiek identificēta, kā riska valsts. Izvērtējamu par ietekmi pie dažādiem kritēriju scenārijiem.
4) papildināt 37. punktu, nosakot FM, kā līdzatbildīgu iestādi un paredzēt nodrošināt papildu finansējumu, lai sasniegtu uzdevumā noteikto mērķi – 12%. LBAS uzsver, ka kopš 2022. gada, kad mērķis nodrošināt veselības aprūpes finansējumu 12% apmērā tika iestrādāts valdības rīcības plānā, līdz 2025. gadam kopējie budžeta izdevumi ir pieauguši par 24,2%, apstiprinātais valsts budžets par 37,8%, bet veselības aprūpes finansējums tikai par 17,6%. 2025. gadā veselības aprūpes finansējums no kopīgiem valdības izdevumiem sastādīja 10,9% nesasniedzot uzstādīto mērķi. LBAS uzsver, ka ir kritiski izpildīt uzstādīto mērķi un nodrošināt veselības aprūpei pietiekamu finansējuma apmēru, lai nozare nezaudētu kvalificētu darbaspēku un nesaasinātu jau tā akūto veselības aprūpes pieejamības problēmu Latvijā.
5) LBAS ieskatā pārāk maz uzmanības ir pievērsts tieši demogrāfijas veicināšanas pasākumiem; LBAS rosina papildināt 32.1. ar līdzatbildību Finanšu ministrijai, kā arī papildināt uzdevumu ar ģimenei draudzīgas un darba tirgū iesaistīties motivējošas nodokļu politikas iniciatīvu. Papildināt ar rīcības plāna pasākumu:“Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pārskatīt atvieglojuma par apgādībā esošām personām piemērošanas apjomu un turpmākas pārskatīšanas principus sasaistot tos ar minimālās algas un neapliekamā minimuma pārskatīšanas mehānismu”.
Darbības rezultātu:
“Ieviests princips, pēc kura regulāri tiek pārskatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām”.
6) aicinām Valdību saglabāt 75% no vecāku pabalsta jaunajām māmiņām, kuras līdz bērna 1 gada vai 1,5 gada vecumam uzsāk vai atjauno darba tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi aicinām nodrošināt, ka vecāku pabalsta reforma nepasliktina situāciju sezonālajās nozarēs, kur ienākumi ir nevienmērīgi (mežsaimniecība, kokapstrāde, kūdras ieguve). Aicinām pabalsta minimālo apmēru piesaistīt reālajai ienākumu mediānai, nevis politiskam kompromisam;
7) aicinām ģimenes valsts pabalsta pārskatīšanā ņemt vērā reģionālās atšķirības, jo, piemēram, meža nozarē strādājošie bieži dzīvo reģionos ar zemākiem ienākumiem un augstākiem transporta izdevumiem;
8) atbalstām bāzes pensijas ieviešanu, aicinām piemaksas par stāžu indeksēt automātiski, nevis politiski;
9) aicinām, ka bērna kopšanas periodi tiek ieskaitīti visiem vecākiem, ne tikai sievietēm;
10) aicinām VSAA programmatūras izstrādi finansēt pilnā apmērā, lai nerastos kavējumi;.
11) aicinām noteikt, ka atvieglojums par apgādājamo tiek palielināts līdz 350 eiro par vienu apgādājamo mēnesī;
12) uzsākot sarunas par 2027.gada budžetu, aicinām noteikt, ka neapliekamais minimums 2027.gadā ir 80% no minimālās algas;
13) aicinām noteikt, ka minimālā alga 2027.gadā ir 835 eiro atbilstoši noteiktajai kārtībai Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumos Nr. 730;
14) aicinām plānā iekļaut aktivitātes sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Lūdzam ņemt vērā, to ka sociālajā aprūpē joprojām akūti trūkst darbaspēka zema atalgojuma dēļ, līdz ar to pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta. Latvijā trūkst darbs spēks, tāpēc ir nepieciešams rūpēties par esošā darbaspēka pilnvērtīgu iekļaušanu darba tirgū. Lai nodrošinātu to, ka darbinieki ir patiesi iesaistīti darbā un pieejami darba tirgū, ir būtiski nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai no darbinieku pleciem noņemtu aprūpes pakalpojumus.
15) aicinām paplašināt sociālo grupu tvērumu uz kurām netiek attiecināta Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālais iemaksu objekts ar jauniešiem vecumā līdz vismaz 18 gadu vecumam, neatkarīgi no iesaistes izglītībā, kā arī senioriem pirmspensijas vecumā, no 60 gadu vecuma. LBAS priekšlikuma mērķis ir atvieglot minēto grupu iesaisti darba tirgū. Minētās darbinieku grupas ir pakļautas paaugstinātam bezdarba riskam un motivējoša nodokļu politika var motivēt darba devējus šīs grupas iesaistīt nodarbinātībā, vismaz, pie samazinātas slodzes;
16) aicinām Nodarbinātības valsts aģentūras mehānismā iekļaut nozaru arodbiedrību līdzdalību, lai nodrošinātu, ka darbaspēka piesaiste notiek nevis uz darbinieku tiesību rēķina, bet ar kvalitatīvu nodarbinātību. Noteikt, ka NVA risinājumi nedrīkst veicināt aplokšņu algas, fiktīvus līgumus vai piespiedu pašnodarbinātību; .
17) aicinām noteikt, ka koplīgumi attiecas uz arodbiedrību biedriem atbilstoši iniciatīvai, kas atbalstīta manabalss.lv un nodota 14.Saeimai;
18) aicinām pārskatīt valdības rīcības plāna punktu 32.7., jo nav skaidri definēts personāla pārvaldības modelis pēc reorganizācijas, nav noteikti konkrēti mehānismi vai minimālās prasības, kas nodrošinātu ārstniecības iestāžu operativitāti un funkcionālo autonomiju reģionos, projektā joprojām, nav skaidri noteikts maksas pakalpojumu un finanšu plūsmu modelis, kā arī tā ietekme uz ārstniecības iestāžu darbību un darbinieku motivācijas sistēmu un citi faktori.
.
Piedāvātā redakcija
-
