Atzinums

Lai atbildes vēstulē atbilde tiktu sniegta pēc būtības, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem:
1. Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (turpmāk - Komisija) savā 2022. gada 11. aprīļa vēstulē Nr. 142.9/5-23-13/22 lūdz rast risinājumus tiesiskajai situācija. Līdz ar to atbildes vēstulē būtu jānorāda, kādi iespējamie risinājumi ir tikuši apskatīti. Šobrīd vēstules projektā ir tikai apsvērumi, kādēļ Ministru kabinets neapskatīs tiesiskos risinājumus. Lūdzam vēstules projektu strukturēt tādējādi, lai būtu redzams, ka ir bijuši centieni ieraudzīt tiesiskos risinājumus - sākotnēji izvirzot hipotētiskus risinājumus un tikai tad nonākot pie pretējiem argumentiem - ja tādi ir. (Svarīgi respektēt Komisijas centienus paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti.)
2. Komisija savā vēstulē norāda uz Igauniju, no kuras iespējams smelties pieredzi datu apmaiņas tiesiskajā regulējumā. Atbildes vēstules projektā ir atsauces uz Eiropas Savienības regulējumu un tiesu praksi, argumentācijā neņemot vērā, ka arī Igaunija ir tiesiska Eiropas Savienības dalībvalsts, kas ievēro cilvēktiesības. Ja Komisijas vēstulē norādītais par Igaunijas tiesisko regulējumu atbilst īstenībai, lūdzam atbildes vēstulē norādīt, vai Igaunijas pieredzi ir iespējams pārņemt un gadījumā, ja nav iespējams, to pamatot.
3. Atbildes vēstules projekts satur atsauces uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem. Lūdzu precizēt, vai kāds no šiem Satversmes tiesas spriedumiem nepārprotami liedz radīt tiesisku kārtību, kad katrai darbībai, kas saistīta ar valsts informācijas sistēmās pieejamo datu nodošanu no vienas valsts iestādes citai, nebūtu jāveic izmaiņas likumos.
 

-

 Sniedzam šādus priekšlikums:
1. Lūdzam precizēt pēdējā rindkopā informatīvā ziņojuma projekta “Vienreizes principa nodrošināšana valsts pārvaldes pakalpojumos” nosaukumu uz “Informācijas vienreizes principa nodrošināšana valsts pārvaldes pakalpojumos”.
2. Veicot situācijas tiesisko analīzi un gatavojot argumentāciju, var tikt ņemts vērā arī Valsts kontroles 2017.gada 9.jūnija revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-12/2016 “Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” (Ziņojumā Valsts kontrole norāda, ka valsts pārvaldes iekšienē nav efektīvi slēgt starpiestāžu līgumus par datu aprites nodrošināšanu – attiecības regulējamas atbilstošā normatīvajā aktā.)
3. Vēršam uzmanību, ka datu apjomu datu lauku līmenī un apstrādes kārtību informācijas sistēmās Valsts informācijas sistēmu likumā paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumu līmenī - par konkrētās valsts informācijas sistēmas darbību. (Minētais neattiecas uz personas datu apstrādes mērķa tiesisko pamatojumu.)

-