Atzinums

Projekta ID
25-TA-1372
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Atzinums iesniegts
11.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"
Iebildums
Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) kategoriski iebilst pret piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, jo:
 
Protokolā Nr. 44 38. § 2.punktā VARAM tika dots uzdevums, kas paredzēja ”Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2025. gada 1. septembrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kuros noteikt jaunus kompensāciju veidus un precizētās likmes saskaņā ar informatīvajā ziņojumā noteiktajiem nosacījumiem.”
Šobrīd piedāvāto likuma grozījumu anotācijā ir norādīts, ka piedāvātie grozījumi ir nepieciešami, jo “saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr. 44 38. §, 2. punktu līdz 2025. gada 1. septembrim ir nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, paplašinot tā tvērumu ar jaunu kompensāciju veidu – zemes maiņa.” No minētā secināms, ka VARAM tika dots uzdevums noteikt dažādus kompensācijas veidus nevis vienu veidu – zemes maiņu. Uzdevums nav izpildīts atbilstoši Ministru kabinetā uzdotajam.
 
2. Piedāvātajos likuma grozījumos un anotācijā ir daudz pretrunu, piemēram, norādīts, ka “2024. gada 5. martā mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu laikā Ministru kabinetā tika iesniegta Latvijas mežu nozares organizāciju pārstāvju vēstule, kurā pieprasīts nekavējoties pieņemt izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, nosakot taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas.”
Savukārt anotācijā norādīts, ka “Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā, izvērtējot esošo situāciju, tika konstatēts, ka zemes īpašnieki, kuru īpašumi ir aprobežoti, labprāt vēlētos tos samainīt pret citu līdzvērtīgu īpašumu, kurā viņi varētu pilnvērtīgi saimniekot.” 
Nav skaidrs kā informatīvā ziņojuma gatavošanas laikā VARAM nonāca līdz vienam kompensāciju veidam. Mežsaimnieku un lauksaimnieku protestos, kā arī darba grupā tika prasīti dažādi taisnīgi kompensāciju veidi. Daudzi meža īpašnieki nav ieinteresēti savu zemi mainīt, jo tā ir dzimtas mantojums no paaudzes paaudzē, tādēļ vēlas to paturēt savā īpašumā un par valsts noteiktajiem ierobežojumiem saņemt taisnīgu kompensāciju naudas izteiksmē.
 
3. Nav korekti apgalvot, ka “attiecīgi, ņemot vērā likumprojektā paredzētos nosacījumus, uz zemes maiņas kompensāciju indikatīvi varētu pretendēt līdz 30 000 ha”. 
Pateicoties pašreiz spēkā esošajai, nesakārtotajai vides politikai, aizsargājamu teritoriju platības nepārtraukti pieaug. Vides nevalstiskās organizācijas nepārtraukti organizē mikroliegumu veidošanas meistarklases, aicinot sabiedrību ciršanas vecumu sasniegušajās audzēs rosināt veidot mikroliegumus. Ņemot vērā, ka Latvijā par aizsargājamām sugām tiek noteiktas arī plaši izplatītas sugas, meistarklašu iniciatīva nepārtraukti realizējas ar jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu, tādēļ jebkāda indikatīva aizsargājamo teritoriju skaitļa iekļaušana anotācijā ir spekulācija.
 
4. “Latvijas valsts meži” nav valsts kompetentā iestāde, secīgi, kā tā var būt atbildīga par zemes maiņu. Par kompensācijām, tai skaitā, zemes maiņu ir jāatbild VARAM, kas ir valsts kompetentā iestāde un nosaka ierobežojumus zemes īpašniekiem. VARAM ir jākompensē zemes īpašniekiem uzliktos aprobežojumus no savām apsaimniekošanā esošajām zemām vai valsts budžeta naudas, lai nodrošinātu šī procesa pilnīgu caurspīdīgumu. Sabiedrībai ir skaidri un nepārprotami jāredz, cik naudas no valsts budžeta tiek tērēts dabas aizsardzībai. 
Atbilstoši VARAM aprēķinu metodikai (rēķinot kompensācijām pieejamās platība LVM valdījumā esošajos mežos), LMSP veica līdzīgu analīzi attiecībā uz VARAM valdījumā esošajiem mežiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 21.janvāra rīkojumu Nr.42 “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam”, VARAM apsaimniekotajos mežos galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu (2194 ha), proti, galvenās cirtes vecumu ir sasniegušas un 2026.-2030. gadā vēl sasniegs mežaudzes 24 291 hektāru platībā. Faktiski visas šīs VARAM apsaimniekotās meža zemes varētu novirzīt zemes maiņai, kompensējot pilnībā visas “ap 30 000 ha” anotācijā minētās platības (anotācijā norādīts, ka, visticamāk, lielākā daļa īpašnieku savas zemes negribēs mainīt, tādēļ šīs zemes arī turpmāk paliks VARAM pārvaldībā), neuzliekot LVM attiecīgos pienākumus un jaunas valsts pārvaldes funkcijas. Turklāt VARAM kā valsts iestādei būs vieglāk administrēt zemes maiņu. No sertifikācijas viedokļa meža īpašniekiem ir jādomā, kā palielināt meža platības nevis tās samazināt.
 
5. Prognozējams negodprātīgu darījumu pieaugums. Anotācijā minēts, ka esošā redakcija cenšas novērst negodprātīgus darījumus, tomēr pilnībā izslēgt to nav iespējams. Visi īpašumi, kas sertifikācijas prasību dēļ kādu laiku būs bijuši ierobežoti un iegādāti par samazinātu tirgus vērtību, var nonākt maiņas tirgū. Uzskatām, ka piedāvātā redakcija nenovērš negodprātīgu darījumu esamību.
 
6. Anotācijā nav norādīts, kurš ir lēmis, ka zemes maiņa ir vienīgais kompensācijas veids. Anotācijā norādīts, ka “informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tika izskatīti un analizēti dažādi priekšlikumi par jaunu kompensāciju veidu ieviešanu, tai skaitā zemes maiņu, un tika lemts par zemes maiņas kā kompensāciju veida ieviešanu, jo esošie aprobežoto zemju īpašnieki vēlas saimniekot savā zemē”. Pārstāvji, kuri piedalījās darba grupā nepiekrīt VARAM sagatavotajam piedāvājumam, jo tas neatspoguļo darba grupā panākto vienošanos.
 
7. Zemes maiņai būs būtiska ietekme uz LVM, jo vajadzēs papildus resursus procesa administrēšanai, tas var radīt arī ilgtspējas riskus. Joprojām nav saprotams, kā VARAM varēja secināt, ka šis projekts neskar administratīvās izmaksas juridiskām personām. Uzskatām, ka anotācijā norāde par likumprojekta ietekmi uz administratīvo izmaksu neesamību nav patiesa un pamatota.
 
8. Ja ietekmi nevar aprēķināt, šādu projektu nav korekti virzīt tālāk apstiprināšanai. Anotācijā ir norādīts, ka “precīzu ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību šobrīd nav iespējams aprēķināt, jo nav iespējams prognozēt precīzu īpašnieku skaitu un viņu īpašumā esošās platības, kuri pieteiksies tieši kompensāciju veidam – zemes maiņa”.
 
9. Prognozējam, ka šie grozījumi būtiski ietekmēs tautsaimniecību un valsts drošībai pieejamo finansējumu!!!



 
Piedāvātā redakcija
-