Atzinums

2025.gada 3. decembrī  vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā TAP saskaņošanai tika nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Kritiskās infrastruktūras, tostarp Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, incidentu paziņošanas, darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 25-TA-1988 (turpmāk – noteikumu projekts), paredzot termiņu atzinumu sniegšanai – trīs darba dienas.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka noteiktais atzinumu sniegšanas termiņš - trīs darba dienas – ir pārāk īss Latvijas drošībai tik nozīmīgam un būtiskam dokumentam.
Tā kā saskaņā ar noteikumu projekta anotācijā  (ex-ante) norādīto projekta izstrādes mērķis ir 2022.gada 14.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557  par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu prasību pārņemšana, tad neizpratni raisa atzinuma sniegšanas noteikšana  steidzamības kārtībā – trīs darbdienas.
Atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa 55.2. apakšpunktam steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.
Tāpat neizpratni raisa noteikumu projekta anotācijā  (ex-ante) norādītais, ka ņemot vērā noteikumu projekta steidzamības statusu, tas netika virzīts publiskai apspriešanai, lai nekavētu tā virzību. Tomēr projekts tika izsludināts Tiesību aktu portālā kā publiski pieejams, tādējādi sabiedrībai tika nodrošināta iespēja ar to iepazīties un sniegt atzinumu
LDDK uzskata, ka sabiedrībai (it īpaši komersantiem) nav nodrošināta pilnvērtīga iespēja iepazīties ar noteikumu projektu un sniegt atzinumu par to.
Noteikumu projekta īstenošanā iesaistīto personu loks ir pietiekami plašs - kritiskās infrastruktūras īpašnieki, valdītāji un patiesā labuma guvēji, komersanti, kas sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā, kā arī šo personu darbinieki. Tas nozīmē, ka vispirms uzņēmumos iekšēji jāveic nopietns darbs, lai izvērtētu noteikumu projekta ietekmi un sagatavotu priekšlikumus, tad tos apkopotu LDDK ietvaros un iesniegtu TAP portālā. Tādejādi dodot iespēju nodrošināt kvalitatīvu iesaisti šī valstiski būtiskā dokumenta tapšanā.
Ņemot vērā to, ka noteikumu projektam ir būtiska nozīme Latvijas valsts aizsardzības nostiprināšanā un atbildībā pret kritiskās infrastruktūras drošību, tad svarīga ir tā kvalitatīva un sociālā dialogā balstīta izstrāde.
LDDK aicina šim noteikumu projektam noteikt vispārīgo normatīvo aktu saskaņošanas termiņu – 10 darba dienas, lai būtu iespējams izvērtēt izstrādāto noteikumu projektu un sniegt kvalitatīvus priekšlikumus.

Vienlaikus pēc sākotnējās iepazīšanās ar noteikumu projektu izsakām šādus iebildumus:
1.        Pozitīvi vērtējam Noteikumu projektā ietverto pieeju, ka gadījumā, ja subjekts citu procesu ietvaros jau ir veicis Noteikumos noteiktos pienākumus (piemēram, izstrādājis pašvērtējuma ziņojumu vai nepārtrauktības plānu), komersants to var izmantot arī šajos Noteikumos noteiktu prasību izpildei. Tas samazinās administratīvo slogu un atvieglos šīs dokumentācijas izstrādi un piemērošanu praksē. Tomēr lūdzam risināt situāciju, kad subjektam dažādos normatīvajos aktos ir noteiktas dažādas plānu uzraudzības kompetentās iestādes – tā kā plāniem tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ir jānodrošina, ka šo dokumentāciju var cirkulēt starp dažādām iestādēm, nebaidoties no iespējamām sankcijām.
2.        Lūdzu papildināt projekta 4.1.nodaļu (pašnovērtējums) ar noteiktu robežvērtības vai ietekmes skalu, kas dotu vienotu pieeju riska vērtējumā. No vienotas politikas īstenošanas viedokļa ir būtiski, lai visiem subjektiem būtu līdzvērtīga pieeja risku novērtēšanā, dodot iespēju vēlāk šādu informāciju apkopot vai vadīt, piemēram, izvērtēt noteiktas nozares riskus vai noteikt prioritātes. Bez vienotas pieejas risku novērtēšanā un vadīšanā, vēlāk būs sarežģīti vai pat neiespējami saņemt vienotu un salīdzināmu datu kopu, dodot iespēju veikt tālāku plānošanu nozares un valsts līmenī.
3.        Attiecībā uz Noteikumu projekta 1.pielikumu Pamatnostādnes kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanai valsts apdraudējuma gadījumam, lūdzam paplašināt nosacīti “drošo” piegādes ķēžu piegādātāju izcelsmi, attiecinot to uz tādām valstīm kā Dienvidkoreja, Taivāna u.c.
Lūdzam izmantot līdzīgu pieeju kā Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnijā noteikumos Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”.  Papildus aicinām tomēr radīt atsevišķu mehānismu, kā risināt izņēmuma situācijas, kad esošas aparatūras vai citu iemeslu dēļ, nav iespējams izmantot MK noteikumiem atbilstošu aprīkojumu. Tādēļ lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar iestādi, pie kuras komersants var vērsties, lai saskaņotu noteiktu risinājumu.
4.        Praksē var rasties situācijas, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieka valdījumā var būt vairāki tipveida kritiskās infrastruktūras objekti ar standartizētiem fiziskās drošības risinājumiem. Šādus objektus ir lietderīgi iekļaut vienotā plānā, jo drošības un aizsardzības risinājumi sakrīt – tas gan novērsīs nevajadzīgu administratīvo slogu, gatavojot un skaņojot tipveida aizsardzības plānus, kā arī uzlabos jau izstrādātās dokumentācijas uztveramību un piemērošanu. Tādēļ nepieciešams precizēt Noteikumu projekta 36.punktu, paredzot, ka tipveida objektus var iekļaut vienotā kritiskās infrastruktūras plānā.
5.        Lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzību, atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos tiek veidotas zemessardzes vienības. Lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību, ierosinām radīt mehānismu, kas dotu iespēju Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienībām uzsākt objekta drošības pastiprināšanu, kad būtiski tiek apdraudēts konkrēts objekts. Tādēļ aicinām veikt izmaiņas noteikumu 41. un 42.puntā, iestrādājot šādu mehānismu.
6.        Noteikumu projekta 5.nodaļa noteic kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums nekavējoties informēt kompetento iestādi par incidentiem, kas ietekmē vai var ietekmēt pamatpakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši spēkā esošajai praksei komersants pats izvērtē incidentu un vērtē paziņošanas nepieciešamību. Tomēr, lai nodrošinātu vienotu praksi, būtu nepieciešams detalizētāks regulējums par incidentiem, kurus būtu nepieciešams obligāti ziņot, piemēram, drona pārlidojumi, infrastruktūras bojājumi, kas saistīti ar avārijām, neuzmanīgiem būvdarbiem; kritiskās infrastruktūras apsardzes posteņu un aizsardzības risinājumu foto vai videofiksācija u.c.
7.        Lūdzam precizēt projekta 57.punktu, vienādojot terminoloģiju ar 63.punktu, un paredzot, ka subjektam ir pienākums ziņot par incidentu “cik drīz vien iespējams”. Praksē paiet noteikts laiks, kamēr subjekts apkopo informāciju, apzin situāciju un konstatē, ka tas ir incidents Noteikumu projekta izpratnē.
8.       Lūdzam papildināt projektu ar uzdevumu, ka kompetentās iestādes regulāri informē kritiskās infrastruktūras īpašniekus par aktuālajiem draudiem un pieredzi citās nozarēs, ne tikai apmainās ar informāciju savā starpā. Lūdzam papildināt noteikumus ar jaunu normu šādā redakcijā: "Lai uzlabotu kritiskās infrastruktūras aizsardzību un noturību, kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju par incidentiem un to tendencēm un informē par tām kritiskās infrastruktūras īpašniekus vai tiesiskos valdītājus."


 

-