Atzinums

Ievērojot stratēģiski nozīmīgo vēja parku izpētes un būvniecības procesa apmēru un nepieciešamo laika patēriņu, aicinām pilnveidot 2020.gada 2.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.559 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai" ietverto regulējumu, kas attiektos uz atļaujas derīguma termiņu, atļaujas ieviešanas uzsākšanas termiņu un atļaujas ieviešanas kontroli.

-

Ziņojumā (6.4.apakšpunkts "Apsvērumi drošai un nepārtrauktai elektroenerģijas turpmākai pārvadei") norādīts, ka "tuvākajos 5 gados Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai tiks pieslēgti tikai tie projekti, kuru īstenošanā jau pašlaik ir vērojams progress. AST ieskatā šis apjoms ir 400 – 600 MW". Vēršam uzmanību uz to, ka NEKP īstenošanai ir nepieciešami 800 MW, Kaigu un Pienavas projektam: 200 MW – 300 MW, kā arī ir citi uzsākti projekti.

Lūdzam pārbaudīt un precizēt ziņojumā norādāmās pārvades sistēmai pieslēdzamo projektu jaudas.

-

Ziņojumā (2.2.apakšpunkts "Atjaunīgo energoresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanas 2030. gada AER mērķa izpildīšanai") ietverta atsauce uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) noteikto minimālo vēja elektrostaciju jaudu sauszemē un jūrā vismaz 800 MW apmērā, kā arī norādīts, ka biomasas elektrostaciju darbības samazināšanas gadījumā nepieciešamas 1000 MW VES jaudu. Vienlaicīgi Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja kopprojekta ELWIND ietvaros ir paredzēts nodrošināt 800 MW atkrastes VES jaudas.

Vēlamies vērst uzmanību uz to, ka NEKP un AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AST) norāda arī uz to, ka līdz 2030.gadam Baltijā tiks slēgtas ap 2300 MW jeb turpat puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām. Aicinām šīs jaudas aizvietot ar VES jaudām un norādīt to informatīvajā ziņojumā, kā arī aktualizēt informāciju, pārskatot NEKP 2023.gadā.

-

Aizsargjoslu regulējuma pilnevide
ziņojuma 11.punktā ir paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai līdz 2022. gada 1.jūlijam izstrādāt un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus grozījumiem “Aizsargjoslu likumā”, kas paredz atcelt drošības aizsargjoslas ap VES (izslēgt Aizsargjoslu likuma 32.¹pantu).
 

Aicinām, nevis atcelt drošības aizsargjoslas, bet gan samazināt to platumu un izteikt Aizsargjoslu likuma 32.¹ panta otro daļu  šādā redakcijā:
"Aizsargjoslas platums ap vēja elektrostacijām ir zemes gabals un gaisa telpa torņa augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā ārpusē no to vistālāk izvirzīto daļu (rotora lāpstiņu) projekcijas uz zemes vai citas virsmas."
 

IVN procedūras termiņi:
IVN procedūra pašreiz ilgst divus gadus un vairāk, kas ir būtisks šķērslis VES jaudu palielināšanai un AER mērķu sasniegšanai iespējami drīzākā laikā. Optimālais IVN procedūras laiks būtu līdz vienam gadam.
IVN procedūru iespējams saīsināt:
- samazinot paredzētās darbības akcepta saņemšanas termiņu no 60 uz 30 dienām
pamatojums: lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz pašvaldībai iesniegumu, ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu. Tā kā pašvaldība ir iesaistīta IVN procedūrā no paša sākuma, gan sabiedriskajās apspriedēs, gan IVN ziņojuma izvērtēšanā, tad pēc ierosinātāja iesnieguma saņemšanas nav nepieciešamas 60 dienas, lai pieņemtu lēmumu par darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu;

- nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu IVN procedūras laikā. Saņemot no Vides pārraudzības valsts biroja IVN darba programmu, tiek nofiksētas prasības un detalizēts izpētes apjoms atbilstoši uz to brīdi spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām
pamatojums: ņemot vērā to, ka IVN procedūra ilgst 2 gadus un vairāk, tad tās laikā tiek pieņemtas un stājas spēkā jaunas prasības (izmaiņas normatīvos aktos, jauni sugu aizsardzības plāni u.c.). Tām netiek noteikti pārejas periodi un jaunās prasības tiek attiecinātas arī uz IVN, kas jau tiek īstenoti un var būt dažādās procedūras stadijās (t.sk. noslēguma etapā). Šādas prasības palielina izpētes darba apjomu un būtiski paildzina IVN procedūru. Normatīvajos aktos jānosaka, ka pēc IVN darba programmas saņemšanas un izpētes uzsākšanas ziņojums tiek sagatavots atbilstoši tām prasībām, kas ir spēkā uz programmas izsniegšanas brīdi. Prasības, kas stājas spēkā pēc programmas izsniegšanas, uz esošo projektu netiek attiecinātas un tām tiek noteikts pārejas periods;

- IVN izpētes darbu apjoma (galvenokārt, lauku darbiem – biotopu, ornitofaunas un sikspārņu izpētei) samazināšana
pamatojums: lai veiktu šobrīd noteikto izpētes darbu apjomu (VES parka izbūve) attiecībā uz ornitofaunas izpēti un saņemtu atzinumu, ir nepieciešami 12-14 mēneši. Tas būtiski paildzina IVN procedūru un, lai to veiktu, ir nepieciešami 2 gadi. Tā kā Latvijā tikko ir veikta dabas vērtību apzināšana - dabas skaitīšana, tad būtu pamatoti daudz vairāk izmantot jau iegūtos datus izpētes veikšanai IVN ziņojuma sagatavošanas ietvaros, tādejādi būtiski samazinot lauku darbu apjomu un laiku. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes datu pārvaldības sistēmā un ekspertu rīcībā ir uzkrāts liels apjoms ar dabas datiem;

- nosakot zonas, kur prioritāte dodama vēja enerģētikas projektiem, un samazinot tajās minimālo pieļaujamo attālumu (šobrīd 3 km) no īpaši aizsargājamām putnu ligzdām un IVN ietvaros paredzēt kompensējošo pasākumu realizēšanu
pamatojums: ievērojot īpaši aizsargājamo savvaļas putnu (it īpaši mazā ērgļa) blīvumu (pielikumā karte; karte sagatavota, izmantojot datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju), nepieciešami risinājumi un kompromisu meklēšana, sabalansējot dabas un atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas intereses. Zonās, kur prioritāte ir vēja enerģētikas projektiem, ar sertificēta eksperta atzinumu pieļaujama VES (ieteicamo) attālumu līdz  īpaši aizsargājamajām savvaļas putnu ligzdām samazināšana, kā arī kompensējošo pasākumu ieviešana (tādi Latvijā darbojās citās dabas aizsardzības jomās), gadījumos, kad ietekme uz aizsargājamajām putnu sugām nav būtiska;

- izvērtējot iespēju izveidot institūciju, kas koordinētu klimata mērķu sasniegšanai būtisko projektu virzību ("vienas pieturas aģentūra"), sekmētu operatīvu informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām un projekta virzītāju.

Ievērojot augstāk minēto, aicinām Ziņojuma 11.sadaļā noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pienākumu līdz 2022. gada 1. jūnijam izvērtēt esošās IVN ziņojuma izpētes apjoma prasības, IVN procedūras termiņus un iesniegt MK nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai panāktu  risinājumus enerģētisko atkarību mazinošo projektu IVN procedūras īstenošanai 12 mēnešu laikā.

 

Prasība izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu, jo nav veiktas izmaiņas teritorijas plānojumā vai teritorijas plānojumā attiecībā uz meža zemēm nav noteiktas indeksētas apakšzonas:
Lai arī ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.240), kas nosaka, ka "vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši teritorijas plānojuma nosacījumiem", tomēr praksē pašvaldību teritorijas plānojumu izstrāde ir laika un resursu ietilpīga un, ievērojot 2021.gadā veikto pašvaldību teritoriālo reformu un likuma "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" pārejas noteikumu 17.punktā noteikto, pašvaldības plāno īstenot izmaiņas teritorijas plānojumos ne agrāk, kā līdz 2025.gada 31.decembrim.
Papildus attiecībā uz vēja turbīnu izbūvi meža zemēs MK noteikumu Nr.240 53.5.apakšpunktā ir noteikts, ka mežu teritorijā var noteikt papildizmantošanas veidu – inženiertehniskā infrastruktūra un energoapgādes uzņēmumu apbūve, kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu, nosakot tur indeksētu apakšzonu. Diemžēl, pašvaldības, izstrādājot jaunos teritorijas plānojumus, nenosaka indeksētas apakšzonas, kas pieļautu vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) būvniecību, un kā normatīvos noteiktais risinājums teritorijas plānojumos iekļauta lokālplānojuma izstrāde, kas savukārt rada papildu administratīvos šķēršļus vēja parku attīstītājiem.

Ievērojot to, ka  vēja parku būvniecībai ir veicams ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN), kurā tiek precīzi norādīts vēja parka izvietojums, tiek veikta vairāku līmeņu sabiedriskā viedokļa noskaidrošana, kā arī pašvaldībai ir iespējas definēt papildu nosacījumus un/vai ierobežojumus paredzētajai darbībai, aicinām ziņojuma 11.sadaļā noteikt:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot grozījumus MK noteikumos Nr.240, nosakot: ja VES būvniecībai ir saņemts kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu un paredzētās darbības akcepta lēmums, tad VES būvniecība pieļaujama neatkarīgi no aktuālajā teritorijas plānojumā noteiktā zonējuma un nav nepieciešams papildus izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu. Detalizētus risinājumus VES izbūvei paredzēt projektēšanas un būvniecības ietvaros.