Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš jau vairākkārt izteikto iebildumu par nepieciešamību izslēgt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta piektās daļas regulējumu, kas paredz, ka: "(5) Ja persona nav deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu, to var deklarēt Valsts policija vai Valsts robežsardze, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus.". Atkārtoti norādām, ka šāds uz personu attiecināms ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākums nav pārliekams uz Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, tādējādi tām radot nepamatotu administratīvo slogu. Kā secināts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā ik gadu konstatēto ceļu satiksmes pārkāpumu, kas izdarīti ar ārvalstī reģistrētiem transportlīdzekļiem, skaits ir ievērojams. Ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanas pienākums pamatā ir vērsts uz to, lai personām, kuras ar šādiem transportlīdzekļiem piedalās ceļu satiksmē Latvijā, nebūtu iespējams izvairīties no administratīvā soda par ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Līdz ar to paredzams, ka personas varētu censties izvairīties no tām noteiktā ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanas pienākuma izpildes. Iekšlietu ministrijas ieskatā sākotnējā periodā gadījumu skaits, kad personas nebūs izpildījušas uz tām attiecināmo pienākumu, varētu būt ļoti liels. Tādējādi personas pašrocīga ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšana varētu veicināt to nepārkāpt ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta piektās daļas regulējumu, kā arī svītrot no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) attiecīgajām sadaļām informāciju, kas paredz Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu iesaisti ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu deklarēšanas pienākuma izpildē.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija norāda, ka likumprojekta saskaņošanas gaitā par likumprojekta 1.pantā piedāvātā 9.¹panta piektās daļas regulējuma izslēgšanu jau tika panākta vienošanās. Tāpēc šobrīd paužama neizpratne par to, kāpēc šāds regulējums atkal ir ietverts likumprojektā.
Papildus norādāms, ka, lai​​​​​ vispār Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām nodrošinātu iespēju veikt ārvalstī reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanu valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" uzturētajā valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs" (turpmāk - CSDD reģistrs), būtu veicama atbilstoša tehniskā risinājuma, kas saistīts ar datu apmaiņas procesa nodrošināšanu, izveide attiecīgās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās. Proti, patlaban nepastarpināta datu ievade CSDD reģistrā, kā to likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas 1.3.punktā norāda Satiksmes ministrija, nemaz nav iespējama. Līdz ar to uz personu attiecināma ārvalstī reģistrētā transportlīdzekļa deklarēšanas pienākuma pārlikšana uz Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām rada tostarp finansiālu ietekmi uz valsts budžetu, bet likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3.sadaļā attiecīgs nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins nemaz nav ietverts.

-

Ievērojot Satiksmes ministrijas 2024.gada 12.marta vēstulē Nr.04.2-02/994 "Par elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrāciju, un dalību ceļu satiksmē" minēto, Iekšlietu ministrija aicina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz grozījumu izdarīšanu Ceļu satiksmes likuma 72.panta pirmajā daļā, izsakot tās sankciju šādā redakcijā: "piemēro naudas sodu elektroskrejriteņa vadītājam no sešām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no vienpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām."

 

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta ceturtās daļas regulējumu. Norādāms, ka attiecīgajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam ne vienmēr būs korespondences adrese Latvijā. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka visi ar konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu saistītie procesuālie dokumenti un paziņojumi šādam subjektam nosūtāmi uz tā norādīto korespondences adresi Latvijā vai ārvalstīs.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 9.¹panta trešās daļas 4.punkta regulējumu. Norādāms, ka patlaban šajā tiesību normā minētais ziņu kopums nav pietiekams, lai varētu identificēt konkrētu pie administratīvās atbildības saucamo fizisko vai juridisko personu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 80.panta regulējumam procesuālajos dokumentos par fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam - dzimšanas datumu), deklarēto dzīvesvietu (ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, - norādīto dzīvesvietu), elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), tālruņa numuru, bet par juridisko personu norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī ziņas par juridiskās personas pārstāvi. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā tieši šāds ziņu kopums būtu norādāms arī attiecībā uz transportlīdzekļa īpašnieku/turētāju, deklarējot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.
Vienlaikus norādāms, ka attiecīgajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam ne vienmēr būs korespondences adrese Latvijā. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka deklarējot ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, norādāmas ziņas par transportlīdzekļa īpašnieka/turētāja korespondences adresi Latvijā vai ārvalstīs.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību izslēgt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 9.¹panta pirmajā daļā vārdus "kuras deklarētā dzīvesvieta nav Latvijā". Atkārtoti norādām, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā ir nepieciešams deklarēt ikviena ārvalstīs, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, neatkarīgi no tā, vai personai, kura izmanto šādu transportlīdzekli, ir vai nav deklarētā dzīvesvieta Latvijā. Pats fakts, ka personai ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, nav pamats tam, lai persona tiktu atbrīvota no pienākuma deklarēt konkrēta ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, jo šāds dzīvesvietas deklarēšanas fakts nedod iespēju identificēt to personu, kura ar ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli ir izdarījusi ceļu satiksmes pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Vienlaikus norādāms, ka Iekšlietu ministrijas ieskatā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas institūts nekādi nav sasaistāms ar likumprojektā paredzēto transportlīdzekļa deklarēšanas institūtu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 3.panta regulējumam saistībā ar personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētus transportlīdzekļus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir maksājams tikai par M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu, bet ne par visu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu. Savukārt pati transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksāšana nevar tikt uzskatīta par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa deklarēšanu, ja par to nav tiešas norādes ārējos normatīvajos aktos.

-

Precizēt likumprojekta 4.pantā piedāvāto 25.panta pirmās daļas 6.punkta a) apakšpunkta regulējumu, aizstājot tajā vārdus "uzlīme uzlīmēta" ar vārdiem "uzlīme ar atļaujas piedalīties ceļu satiksmē derīguma termiņu, kas uzlīmēta", tādējādi nodrošinot loģisku saikni ar likumprojekta 4.pantā piedāvāto 25.panta pirmās daļas 6.punkta b) apakšpunkta regulējumu.

-

Iekšlietu ministrija uztur spēkā savu iepriekš sniegto priekšlikumu attiecībā uz nepieciešamību precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punktā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka ne likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz personas pienākumu deklarēt ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, ne arī likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļā norādītā informācija saistībā ar šo regulējumu nekādi neliecina par to, ka minēto regulējumu būtu paredzēts attiecināt tikai uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem. Līdz ar to norāde par to ir svītrojama arī no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas 2.1.punkta.

-