Atzinums

LAA iebildumi par vēstules 4.sadaļu  “Par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu LTAB”

Biedrība “Latvijas Apdrošinātāju asociācija” ir piedalījusies visās darba grupas sanāksmēs un paudusi nostāju, ka neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās redakcijas valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai LTAB turpmāk norādīto apsvērumu dēļ:

- apdrošinātāji, kuri ir biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” biedri ir privātās kapitālsabiedrības, kuru darbības mērķis ir apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam apdrošinātājam, kurš vēlas sniegt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pakalpojumu ir obligāti jākļūst par “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” biedru un jāveic maksājumi gan Garantijas fondā, gan biedrības Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” darbības nodrošināšanai. Biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” ir pašu apdrošinātāju izveidota apvienība, ar kuras starpniecību apdrošinātāji pilda Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktos pienākumus, jo šādas biedrības izveidošana ir racionāls veids, kā konsolidējot resursus var īstenot Direktīvā 2009/103/EK (OCTA direktīva) noteiktos mērķus. Vienlaikus tas, ka šādas apdrošinātāju apvienības izveide izriet gan no OCTA direktīvas, gan no ANO Rekomendācijām nekādā veidā nenorāda un nepamato šādas biedrības vai tai noteikto pienākumu izpildes publisku raksturu. Gluži pretēji, Senāts 2022. gada 1. februāra lēmumā SKA-564/2022 ir norādījis, ka “biedrība ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tātad ir jānošķir biedrības kā iestādes darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā.”
-Finanšu ministrijas piedāvātais regulējums lielāko daļu no līdzšinējā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 44. panta otrajā daļā uzskaitītajām darbības piedāvā uzskatīt par valsts pārvaldes deleģētajiem uzdevumiem tātad darbībām publisko tiesību jomā, kas faktiski noved pie tā, ka turpmāk biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” darbosies kā iestāde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa, Informācijas atklātības un citiem piemērojamiem likumiem. Visi šie normatīvie akti ir vērsti uz valsts varas un privātpersonas interešu līdzsvarošanu, nodrošinot to, ka privātpersonas pamattiesības tiek ievērotas un nodrošinātas saskarsmē ar valsts varas pārstāvjiem (iestādēm, ministrijām, utt.), taču attiecībās, kurās nav valsts varas elementa, kuras norisinās starp līdzvērtīgiem tiesību subjektiem, šādu tiesību normu piemērošana nav pamatota un var novest pie tiesiskās nenoteiktības un neskaidrības. Jo īpaši apdrošinātāju biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” biedru tiesībām ar biedru kopsapulces starpniecību lemt par pienākumu izpildi, kurus Finanšu ministrija piedāvā noteikt par valsts pārvaldes deleģētajiem uzdevumiem. Atbilstoši publiskajās tiesībās valdošajam pamatprincipam “Aizliegts ir viss, kas nav tieši atļauts ar likumu”, savukārt biedrība pamatā darbojas saskaņā ar “Biedrību un nodibināju likumu”, kurš nosaka kopsapulcei tiesības pieņemt dažāda veida lēmumus atbilstoši likumam, biedrības Statūtos noteiktajai kompetencei un kārtībai. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums neregulē detalizētu kārtību par atsevišķiem biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pienākumu izpildes aspektiem, piemēram, saistībā ar garantijas fonda pārvaldīšanu, likums neregulē tiesības norakstīt regresa lietas, kuru turpmākā izpilde ir ekonomiski nepamatota. Par šiem jautājumiem līdz šim lēma biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kopsapulce, apstiprinot attiecīgu iekšējo kārtību (nolikumu). Tāpat nav sniegts skaidrojums, kāds tiesiskais statuss turpmāk būs Garantijas fonda padomei, kura ir izveidota saskaņā ar  Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta astoto daļu, kurš nosaka, ka: “Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.” Kā pati Finanšu ministrija norāda vēstules projektā : “Ministru kabinets uzsver, ka pārraudzība pār LTAB tiek īstenota Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā 3.panta otrās daļas regulējumu, kas paredz, ka šā likuma noteikumi attiecas arī uz privātpersonu, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā 7.panta piektās daļas regulējumu, kas nosaka, ka pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.” Līdz ar to veidojas pilnīga tiesiskā nenoteiktība, ka likuma grozījumi vienlaikus nosaka Finanšu ministrijas pārraudzību pār biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, bet arī saglabā likuma 51. pantā paredzēto uzraudzības kārtību, kuru nodrošina paši apdrošinātāju pārstāvji. Nenoteiktība par biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” tiesisko pienākumu izpildes aspektiem, tos nosakot par valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, veidojas arī piemēram saistībā ar pienākumu nodrošināt zaudējumu atlīdzību gadījumos, kad persona vai īpašums cietis no transportlīdzekļa, kura īpašnieks nav veicis savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Garantijas fona izmaksāšanas pienākuma izpildē biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” ir piesaistījis apdrošinātājus (savus biedrus), kuri veic visas OCTA likumā uzskaitītās darbības biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”  uzdevumā un pēc tam iesniedz biedrībai pieprasījumu veikt cietušajam izmaksātās zaudējumu atlīdzības atlīdzināšanu no Garantijas fonda. Šāda kārtība ir arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, jo prasība biedrībai veidot un uzturēt pašai savu administratīvo sistēmu, lai nodrošinātu zaudējumu atlīdzības pieteikumu pieņemšanu un izskatīšanu, kas faktiski ietver tās pašas darbības, ko apdrošinātāji veic savas komercdarbības ietvaros, ir nesamērīga un ekonomiski nepamatota, tā būtiski palielinātu LTAB administratīvos izdevumus un sadārdzinātu OCTA pakalpojumu  izmaksas. 
-Finanšu ministrija ne likumprojekta anotācijā, ne darba grupas ietvaros nav analizējusi, kā tās virzītie grozījumi ietekmēs līdzšinējā regulējuma pamatprincipus, pēc  kuriem darbojas biedrība. Līdz ar to nākas secināt, ka  Finanšu ministrija  diemžēl neseko Satversmes tiesas judikatūras atziņām, uz kurām tā atsaucas sagatavotajā vēstules projektā. Rezultātā ir izveidojusies situācija, kad apdrošināšanas nozarei kopumā pastāv būtiska nenoteiktība par biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” turpmākās darbības tiesiskajiem aspektiem, birokrātisko slogu un administratīvajiem resursiem, kas būs jāiegulda šādas biedrības darbības īstenošanai. Apdrošinātāji, kuru primārais darbības mērķis nav ar valsts pārvaldes funkciju realizāciju saistītu valsts pārvaldes uzdevumu izpilde, būs jāpatērē papildus resursi, lai saprastu, vai un kādā apmērā tie drīkst iesaistīties biedrības turpmākās darbības nodrošināšanā. Jānorāda, ka lielākā daļa apdrošinātāju, kuri darbojas Latvijas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgū ir ārvalstu uzņēmum filiāles vai meitas sabiedrības un tā ir papildus nenoteiktība investīciju videi Latvijā.
Turklāt nav izslēgts, ka šāds neskaidrs regulējums radīs daudz strīdus situācijas par regulējuma piemērošanu, kuras tiks risinātas tiesā, tādējādi radot nevajadzīgu noslodzi tiesu sistēmai.
 

-