Atzinums

Latvijas Slimnīcu biedrība neatbalsta piedāvāto grozījumu, jo tas ir pretrunā ar  Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 12. panta deleģējumu  Ministru kabinetam regulēt tikai  zemākās mēnešalgas lielumu, kas ir izdarīts ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra nr noteikumiem  Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”.
Ministru kabinetam likums nedod tiesības ierobežot darba samaksa pieaugumu ārstniecības personām vai noteikt tam griestus.  
Arī no prakses viedokļa šīs normas ieviešana ir neskaidra. Praksē ārstniecības iestādes izmanto dažādas samaksas metodes, lai samaksātu  par ārstniecības personu veikto darbu, galvenās no tām ir laika alga un akorda alga.  Akorda  algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam, neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. Akorda alga bieži tiek izmantota, ja ir iespējams noteikt konkrētu darba apjomu un izcenojumu un tā visbiežāk ir cieši saistīta ar Nacionālā veselības dienesta pielietoto manipulāciju samaksas principu.
Laika algu aprēķina atbilstoši nostrādātajam laikam, neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Laika alga var būt noteikta kā mēnešalga vai stundas algas likme.
Ja vēl laika algas gadījumā slimnīca teorētiski  var regulēt šīs algas lielumu, tad akorda algas gadījumā, kura visbiežāk tie piemērota, gadījumos, kad Nacionālais  veselibas dienests ir noteicis konkrētu tarifu (manipulācijas cenu), ir praktiski neiespējami regulēt atbilstoši piedāvātajai normai, jo tas paredz ierobežojumu noteikšanu darba laikam vai sniegto pakalpojumu apjomam, kā rezultātā var ciest pakalpojumu pieejamība, jo  slimnīcas būs spiesta ierobežot veicamo darba apjomu, lai nodrošinātu ienākumu nepalielināšanos ārstniecības personām. Kopējais pieprasījums pēc ārstnieciskas palīdzības nesamazināsies un pacienti meklēs tā saņemšanas iespējas ārpus publiskās veselības aprūpes, kur ārstniecības personām nebūs ienākumu griestu. Kā arī dažādos tarifos ir noteikts dažāds darba samaksas īpatsvars, un attiecīgi saņemtie ienākumi svārstās atkarībā no sniegto manipulāciju klāsta. Kā arī no normas nav skaidrs uz kādu periodu attiecināt noteikumu par darba smakas nepārsniegšanu - mēnesi, ceturksni, gadu vai citu.
Kā arī kategoriski iebilstam pret praksi kādus būtiskus jautājumus risināt ar vienpusējiem līguma grozījumiem, kur viens no līguma partneriem izmantojot valsts varu ievieš neskaidrus līguma noteikumus, par kuru pamērošanu nav skaidrības. Kā arī slimnīcas šī gada sākumā ir parakstījušas tipveida līgum ar Nacionālo veselības diestu, kura 3.1. punkts nosaka, ka “Līgums var tikt pārskatīts pēc 4 (četriem) gadiem, ja LĪDZĒJI ir šādu vēlmi izteikuši.”.

Latvijas Slimnīcu biedrība neatbilsta piedāvāto grozījumu. Vēršam uzmanību, ka akordalgas vai dažādu piemaksu gadījumā, kuras balstītas uz darba rezultatīviem radītajiem, aktīvākiem darba veicējiem var pieaugt alga,  un ir netaisnīgi, ka ārstniecības personas, kuras strādā produktīvāk vai vairāk,  tiek sodītas, atņemot vai ierobežojot tām ienākumu daļu.
Priekšlikums
Latvijas Slimnīcu biedrība iesaka tālāk nevirzīt piedāvātās izmaiņas

-

Latvijas  Slimnīcu biedrība atbalsta pārredzamu, taisnīgu un pakāpenisku darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām. Vēršam uzmanību, ka ārstniecības iestāžu darba samaksas sistēmas ir pieskaņotas valsts veidotajai veselības aprūpes finansēšanas sistēmai, kas ir balstīta uz samaksu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, jo slimnīcas  visbiežāk saņem finansējumu atkarībā no izdarītā darba, nevis finansējumu par funkciju nodrošināšanu.  Šie principi tiek tālāk iestrādāti samaksas sistēmā ārstniecības personām, lai veicinātu  darba ražīgumu un produktivitāti un publiskās veselības aprūpes pieejamību.  Vienlaikus slimnīcas izpilda  valsts regulējumu par zemāko mēnešalgas nodrošināšanu, kas ir efektīvs un skaidrs regulējums zemākās darba samaksas palielināšanai. Aicinām valsti dot lielāku elastību brīvā darba tirgū stājošam slimnīcām, jo tām ir neapciešams pielāgoties tam  un pacientu vajadzībām. centralizēta mikromenedžmenta  virzīšana nav laba prakse.
Darbs pie tālākas darba samaksas reformas ieviešanas ir izdarāms tikai kopīgi ar Nacionālā veselibas dienesta regulētās finansēšanas sistēmas principu maiņu, ņemot vērā arī privātās veselības aprūpes sistēmas ietekmi, kuras loma arvien pieaug un kurai ir liela ietekme darbaspēka tirgū.  
 

-

Latvijas slimnīcu biedrība 2025.gada 30.janvāra VANA sēdē nesniedza atbalstu šo normu virzībai

-

Iebildums
Latvijas Slimnīcu biedrība neatbalsta piedāvāto grozījumu, jo tas ir pretrunā ar  Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 12. panta deleģējumu  Ministru kabinetam regulēt tikai  zemākās mēnešalgas lielumu, kas ir izdarīts ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra nr noteikumiem  Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”.
Ministru kabinetam likums nedod tiesības ierobežot darba samaksa pieaugumu ārstniecības personām vai noteikt tam griestus.  
Arī no prakses viedokļa šīs normas ieviešana ir neskaidra. Praksē ārstniecības iestādes izmanto dažādas samaksas metodes, lai samaksātu  par ārstniecības personu veikto darbu, galvenās no tām ir laika alga un akorda alga.  Akorda  algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam, neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. Akorda alga bieži tiek izmantota, ja ir iespējams noteikt konkrētu darba apjomu un izcenojumu.
Laika algu aprēķina atbilstoši nostrādātajam laikam, neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Laika alga var būt noteikta kā mēnešalga vai stundas algas likme.
Ja vēl laika algas gadījumā slimnīca teorētiski  var regulēt šīs algas lielumu, tad akorda algas gadījumā, kura visbiežāk tie piemērota, gadījumos, kad Nacionālais  veselibas dienests ir noteicis konkrētu tarifu (manipulācijas cenu), ir praktiski neiespējami regulēt atbilstoši piedāvātajai normai, jo tas paredz ierobežojumu noteikšanu darba laikam vai sniegto pakalpojumu apjomam, kā rezultātā var ciest pakalpojumu pieejamība, jo  slimnīcas būs spiesta ierobežot veicamo darba apjomu, lai nodrošinātu ienākumu nepalielināšanos ārstniecības personām. Kopējais pieprasījums pēc ārstnieciskas palīdzības nesamazināsies un pacienti meklēs tā saņemšanas iespējas ārpus publiskas veselības aprūpes, kur ārstniecības personām nebūs ienākumu griestu. Kā arī dažādos tarifos ir noteikta dažāds darba samaksas īpatsvars, un attiecīgi saņemtie ienākumi svārstās atkarībā no sniegto manipulāciju klāsta. Kā arī no normas nav skaidrs uz kādu periodu attiecināt ārstniecības personas attiecināt darba algas lielumu- mēnesi, ceturksni, gadu vai citu.
 

-

Latvijas slimnīcu biedrība izprot šo normu virzības pamatojumu, tomēr  2025.gada 30.janvāra VANA sēdē nesniedzām  atbalstu šo normu virzībai.

2025.gada 30.janvāra VANA sēdē sociālie partneri neatbalstīja šo normu tālāku virzību