Atzinums

   Aicinām saglabāt esošo kārtību attiecībā uz mutiskajiem līgumiem un noteikuma projekta punktu 9.izteikt šādā redakcijā: “9. Tiesības lietot lauksaimniecības zemi pierāda zemes nomas līgums, patapinājuma līgums, mantojumu apliecinošs dokuments, zemes īpašnieka rakstisks apliecinājums, pašvaldības lēmums attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi un citi dokumenti. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz lauksaimnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos.”

Aicinām noteikumu projekta punktu 10. precizēt un izteikt sekojošā redakcijā: “10. Lauksaimniecības zeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā uz maksājuma pieteikšanas brīdi atbilst atbalsttiesīguma nosacījumiem.”

Lūdzam skaidrot vai pēc punktā 12. nosacījumiem attiecīgajā platībā ir atļauts sēt, piemēram, graudaugus un tos arī pieteikt kā graudaugus: “12. Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju.” 

Lai nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu izveide būtu brīvprātīga nevis obligāta, aicinām noteikumu projekta punktu 18. izteikt sekojošā redakcijā: “18. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā var saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāja laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.”

Lai mazinātu nepareizas interpretācijas iespējas par tiem gadījumiem, kad kāda platība netiek iekļauta atbalsttiesīgajā platībā, aicinām noteikumu projekta punktu 26. izteikt sekojošā redakcijā “26. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus, bet iekļauj servitūta vai ne servitūta ceļus, kas iet pa lauku un nav būvēti, bet ir tikai iebraukti un braukšanai tiek izmantoti dažas reizes gadā.”

Aicinām punktā 60. noteikt paredzētos izņēmumus, lai neuzliktu  lauksaimniekiem papildus slogu par ilggadīgo zālāju atgriešanu tik lielā apmērā, cik ilggadīgās zālājs tiks pārvērsts par cita veida lietojuma zemi, ir jānosaka, ka ja ilggadīgās zālājs tiek pārveidots par cita veidojuma zemi no 2023.gada 1.janvāra, tad attiecīgie pretendenti iedalās ilggadīgo zālāju atgriešanā.

Punktā 61. aicinām paredzēt atvieglojumus ilggadīgā zālāja atgriešanai, ja lauksaimnieks zālēdāju ganāmpulku samazina pakāpeniski 2 vai vairāku gadu laikā.

Aicinām punktā 69. atbilstoši un pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla”.

Aicinām 69. punktā prasības neattiecināt uz grāvjiem, kuru garums ir līdz 3km, tāpat arī lūdzam skaidrot vai attiecīgās prasības būs jāievēro uz 2022.gadā rudenī iesētajiem ziemājiem un 2023. gadā pavasarī iesētajiem vasarājiem? Aicinām pārejas noteikumos noteikt, ka 3m aizsargjoslas prasība nav attiecinām uz 2022. gada rudenī iesētajiem ziemājiem un 2023. gada pavasarī iesētajiem vasarājiem.

Aicinām punktā 70. atbilstoši un pareizi lietot jēdzienu “aizsargjosla” nevis “buferjosla”.

Aicinām punktā 71. atļaut pēc kultūraugu novākšanas veikt arī augsnes minimālo apstrādi līdz 20.septembrim, tādejādi provocējot nezāļu un izbirušās sēklas, kas dotu iespēju samazināt herbicīdu lietošanu attiecīgajās platībās, veicot nezāļu mehānisku apkarošanu.

Aicinām punktā 72. atļaut pēc kultūraugu novākšanas veikt arī augsnes minimālo apstrādi līdz 20.septembrim, tādejādi provocējot nezāļu un izbirušās sēklas, kas dotu iespēju samazināt herbicīdu lietošanu attiecīgajās platībās, veicot nezāļu mehānisku apkarošanu.

Aicinām punktā 73. atļaut pēc kultūraugu novākšanas veikt arī augsnes minimālo apstrādi līdz 20.septembrim, tādejādi provocējot nezāļu un izbirušās sēklas, kas dotu iespēju samazināt herbicīdu lietošanu attiecīgajās platībās, veicot nezāļu mehānisku apkarošanu.

Punktā 77. aicinām kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2023. gadu.

Punktā 80. nav ietverta graudzāļu dzimta un papuve. Lūdzam skaidrot vai gadījumos, kad  pēc rapša sēj  graudaugus vai pēc āboliņu atstāj papuvi vai tā neskaitās augu maiņa?

Lūdzam skaidrot vai 83.punktā noteiktās prasības pieļauj laukmalu nepļaušanu? Lūdzam noteikt, ka  attiecīgajā platībā nedrīkst augt koku, krūmu atvases, to var noganīt, appļaut, smalcināt vai arī neveikt iepriekš minētās darbības. Lūgums punktā 83. lietot jēdzienu “buferjoslas”.

Lūdzam skaidrot vai atbilstoši 94. punkta prasībām ir pieļaujama krūmu ciršana un vai ir pieļaujama koku, krūmu ciršana meliorācijas grāvjos?

Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 120.4.  izteikt sekojošā redakcijā: “120.4. saimniecība, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji.”

Lai neveidotos interpretācijas, aicinām mazo lauksaimnieku atbalsta sadaļas projekta punktu 120.5.  izteikt sekojošā redakcijā: “120.5 saimniecība vai tās daļa, kura veic zemes apsaimniekošanu, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā.”

Punktu 142. lūgums papildināt ar pupām, zirņiem, atstāt cukurbietes. Lūdzam sniegt informāciju, pēc kuras organizācijas ierosinājumiem punkts ir papildināts ar tādu daudzgadīgu kultūraugu kā zemenes;

Lūdzam skaidrot vai atbilstoši punkta 163. prasībām starp kultūraugu audzēšanu drīkst lietot glifosātu un vai to neuzskatīs par 3 herbicīda lietojumu? Tāpat lūdzam skaidrot vai iesnieguma iesniegšanas gads beidzas ar kultūrauga novākšanu?

Aicinām noteikt izņēmuma gadījumus, kad tiek lietots herbicīds specifisku viendīgļlapju  nezāļu sugu ierobežošanai (vējauza (Avena fatua), tīruma lāčauza (Bromus arvensis), parastā rudzusmilga (Apera spica-venti), velna auza (Avena strigosa)) un parastā gaiļsāre (Echinochloa crus-galli), maura skarene (Poa annua).

Aicinām punktā 166. noteikt, ka ir derīgas augsnes analīzes, kas ir veiktas arī pirms 7 gadiem, nepieciešamības gadījumā aicinām noteikt arī pārejas periodu analīžu derīgumam 2-3 gadu periodā. Lūdzam skaidrot vai augsnes analīzes ir nepieciešamas, ja tiek veikta nevis mēslojuma, bet gan AAL precīza lietošana?

Punktā 166. aicinām ierakstīt gan precīzo izkliedi, gan arī precīzo izsmidzināšanu, jo šķidro mēslojumu var arī izsmidzināt.

Punktā 168.1. aicinām ierakstīt gan precīzo izkliedi, gan arī precīzo izsmidzināšanu.

Punktā 170.4. aicinām noteikt pārejas periodu vismaz 2gadi un atļaut arī monitora foto lejupielādi. Aicinām noteikt, ka dati ir iesniedzami par daļu no saimniecības laukiem.

Punktā 172.4. aicinām noteikt pārejas periodu vismaz 2gadi un atļaut arī monitora foto lejupielādi. Aicinām noteikt, ka dati ir iesniedzami par daļu no saimniecības laukiem.

Punktā 177.1. neatbalstām nosacījumu, ka aprēķinot dzīvnieku vidējo blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu. Nav saprotama šī nosacījuma loģika.

Punktā 188. neatbalstām nosacījumu, ka aprēķinot dzīvnieku vidējo blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu. Nav saprotama šī nosacījuma loģika.

Aicinām punktu 230. izteikt šāda redakcijā: “230. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 1.jūnijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.”

Nav atbalstāms punkts par obligātu līgumu slēgšanu rudzu populācijas šķirņu piegādei, nav pieņemami, ka ZM ar Maiznieku biedrību ir vienojusies par šo punktu, ignorējot rudzu audzētāju  lauksaimnieku viedokli. Neatbalstām 241.3. punkta prasību: “241.3. kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju.”

Aicinām ZM 12.3 punkta ekoshēmā ‘’Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību’’ paredzēto atbalstu par punkta 152. izpildi, atļaut saņemt paralēli Brīvprātīgi saistītajam atbalstam par proteīnaugiem. Pretējā gadījumā, augkopības un jauktā tipa saimniecības atbalstam par kaļķošanu nepieteiksies, jo par šo praksi paredzētais atbalsts ir teju 3 reizes zemāks nekā BSA atbalsts.

-