Atzinums

Informatīvā ziņojuma 5. sadaļa "Turpmākā rīcība":
4.rindkopa - precizēt tekstu atbilstoši veiktajām izmaiņām Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5.punktā.

Informatīvā ziņojuma 6. sadaļa "Secinājumi un priekšlikumi":
3.punkts - precizēt tekstu atbilstoši veiktajām izmaiņām Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5.punktā.

-

Informatīvā ziņojuma 3. sadaļa "Pašreizējās situācijas raksturojums":
1.rindkopa (2.lpp) - svītrot rindkopu vai to precizēt, norādot, kas ir "sākotnējais priekšlikums", t.i., kas to sagatavoja, kas apstiprināja un kur ir pieejams.

2.rindkopa (2.lpp) - "KI funkcija CBAM regulas kontekstā ir jauna, VID neraksturīga funkcija, kas saistīta ar specifiskiem pienākumiem, emisiju aprēķināšana (iegultās emisijas, netiešās emisijas, faktiskās emisijas) un to pārbaudi. Līdz ar to KI funkciju veikšanai nepieciešamas padziļinātas nodarbināto zināšanas ķīmijā un fizikā, savukārt VID amatpersonām šobrīd esošo pienākumu pildīšanai šādas specifiskas zināšanas nav nepieciešamas." Atbilstoši Regulai (ES) 2023/956 emisiju aprēķinus veic atzītais CBAM deklarētājs, izmantojot Eiropas Komisijas pieņemtas aprēķinu metodes, kā arī vadlīnijas, kas piemērojamas katrai preču kategorijai, uz kuru attiecināms CBAM, turklāt emisijas akreditē akreditēts verificētājs. Savukārt CBAM deklarāciju, kurā ietverta iepriekš minētā informācija, izskatīšanu primāri veic Eiropas Komisija, dalībvalstu KI šo uzdevumu veicot pēc izvēles. Vienlaikus Eiropas Komisija šī uzdevuma īstenošanā var iesaistīt dalībvalstu kompetentās iestādes, ja CBAM deklarāciju izskatīšanas rezultātā tiek konstatēts, ka nododamais CBAM sertifikātu skaits ir nepareizs, vai arī CBAM deklarācija nav iesniegta. Šajā gadījumā Eiropas Komisija informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, taču sniedz arī provizorisko informāciju par to CBAM sertifikātu skaitu, kuru būtu bijis nepieciešams nodot. Dalībvalsts kompetentā iestāde ņem vērā Eiropas Komisijas iesniegto informāciju, kad nosaka CBAM sertifikātu skaitu, kuru nepieciešams nodot, un pieņem galīgo lēmumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī darba grupās par CBAM, kurās nedz Finanšu ministrijas, nedz Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji nepiedalījās, prezentēto, Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā šīs funkcijas īstenošanai nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas ķīmijā un fizikā, jo izstrādātie palīgmateriāli būs pietiekami detalizēti un Eiropas Komisijas sniegtais atbalsts būs pietiekams sekmīgai uzdevuma izpildei nepieciešamības gadījumā. .

3.rindkopa (2.lpp) - ''Saskaņā ar CBAM Regulas 4. pantu Savienības muitas teritorijā šīs Regulas I pielikumā uzskaitītās preces importē tikai atzītais CBAM deklarētājs. Lai importētājs (fiziska vai juridiska persona) kļūtu par atzīto CBAM deklarētāju, tam jāiesniedz pieteikums un KI jāizdod lēmums par atzītā CBAM deklarētāja statusa piešķiršanu...Provizoriski var paredzēt, ka tās būs vismaz 500 juridiskas personas, attiecībā uz kurām Latvijas KI būs jānodrošina turpmāk minētie pasākumi."  Ņemot vērā to, ka atzīšanas pieteikumu izskata un atzītā CBAM deklarētāja statusu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, kā arī to, ka atzītā CBAM deklarētāja statusu pēc tā piešķiršanas atzīst visās dalībvalstīs, ir pamats uzskatīt, ka izdoto lēmumu skaits varētu būt arī mazāks kā to juridisko un fizisko personu skaits, kuri importējuši CBAM aptvertās preces Latvijas teritorijā, jo importētājs pietiekumu atzītā CBAM deklarētāja statusa piešķiršanai būs iesniedzis citas dalībvalsts kompetentajā iestādē.

4.rindkopa (3.lpp) - attiecībā uz 4. punktā norādīto uzdevumu, nav skaidrs no kura Regulas (ES) 2023/956 panta izriet šāds uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja ar to tiek domāts ziņošanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) 2023/956 35.pantā, lūgums izvērtēt, vai nebūtu precizējams attiecīgā uzdevuma formulējums, ņemot vērā, ka ceturkšņa ziņojumi tiek iesniegti Eiropas Komisijai nevis kompetentajai iestādei, savukārt kompetentās iestādes iesaiste notiek gadījumos, ja Eiropas Komisija konstatē, ka attiecīgais ziņojums nav iesniegts vai ir neprecīzs, vienlaikus Eiropas Komisija sniedz KI informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu minētā ziņojuma papildināšanai vai labošanai.

5.rindkopa (3.lpp) - korekti atspoguļot Regulas (ES) 2023/956 mērķi un svītrot no teikuma vārdus "un oglekļa dioksīda un citu SEG emisijas kvotu administrēšana", atstājot tikai teikuma daļu "novērst oglekļa emisiju pārvirzes riskus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas". Regulas (ES) 2023/956 mērķis nav oglekļa dioksīda un citu SEG emisijas kvotu administrēšana, vienlaikus Regulas (ES) 2023/956 izpratnē šāds pienākums KI netiek uzdots. CBAM ir jauns mehānisms un kā jau norādīts informatīvajā ziņojumā - darbosies paralēli ES ETS, savukārt tā saistība un atšķirības ar ES ETS ir detalizēti atspoguļotas Regulā (ES) 2023/956. Papildus norādām, ka Regulas (ES) 2023/956 mērķis ir norādīts arī informatīvā ziņojuma 1. sadaļā. 
Papildus lūgums no attiecīgā teikuma svītrot vārdus ", kas nav VID raksturīga funkcija" vai šo domu ietvert jaunā teikumā, ņemot vērā, ka attiecīgajā teikumā uzsvērts Regulas (ES) 2023/956 mērķis. 

6.rindkopa (3. un 4.lpp) - svītrot rindkopu vai to precizēt, jo tiesisko regulējumu attiecībā uz CBAM var ietvert arī citos tiesību aktos (piem., likumprojektā "Klimata likums").
 

-

Likums “Par piesārņojumu” stājās spēkā 2001. gadā un kopš stāšanās spēkā ir vairākkārt grozīts, tostarp paplašinot tā tvērumu. Rezultātā  likumā ir aptverti jautājumi vairākās jomās: vides aizsardzība un  klimata pārmaiņas. Lai pilnveidotu šo dažādo jomu tiesību aktus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija pārstrādā likumu “Par piesārņojumu”, izdalot atsevišķas jomas un izstrādājot jaunus likumprojektus vai veicot grozījumus spēkā esošajos likumos (Klimata likums;  Piesārņojuma novēršanas likums; Gaisa aizsardzības likums; Grozījumi likumā “Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”; Grozījumi “Vides aizsardzības likumā”; Grozījumi “Atkritumu apsaimniekošanas likumā”; Grozījumi “Ūdens apsaimniekošanas likumā”; Grozījumi “Ķīmisko vielu likumā”).
Likumprojekts “Klimata likums” ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, izsakot visus klimata politikas nosacījumus vienuviet - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste, pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana, Latvijas ziņošanas pienākumi attiecībā uz klimata pārmaiņām un tml. Likumprojekta spēkā stāšanās ir plānota no 2024.gada 1.janvāra.
Ņemot vērā augstāk minēto nav lietderīgi veikt grozījumus likumā "Par piesārņojumu".

5. Ja atbilstoši 3.punktā paredzētajam Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) tiek piešķirts papildu finansējums, Klimata un enerģētikas ministriju sagatavot un virzīt  likumprojektu “Klimata likums”, nosakot Valsts ieņēmumu dienestu kā nacionālo kompetento iestādi oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanā.

Aicinām saskaņot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un informatīvo ziņojumu ar Tieslietu ministriju, jo tiek paredzēts noteikt jaunas funkcijas gan Finanšu ministrijas padotības iestādei, gan Klimata un enerģētikas ministrijai.

-

Tabulas 1.punkts - precizēt prioritārā pasākuma mērķi, jo oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) piemērošana ir viens no pasākumiem Eiropas zaļā kursa ieviešanā, t.i. Finananšu ministrija līdz šim nav notiekta kā atbildīgā iestāde par visu pasākumu ieviešanu Zaļā kursa ietvaros.

Tabulas 2.punkts - svītrot vai precizēt pēdējo rindkopu, jo ar šo informatīvo ziņojumu tiek paredzēts, ka kompetentās iestādes funkcijas veiks Valsts ieņēmumu dienests kā rezultātā nav nepieciešams ietvert varbūtības izteiksmi (Ja VID tiek noteikts kā KI OIM regulas kontekstā...). Vienlaikus jāizvērtē vai ņemot vērā Regulas nosacījumus Valsts ieņēmumu dienestam šīs funkcijas veikšanai būs nepieciešamas padziļinātas nodarbināto zināšanas ķīmijā un fizikā, lai veiktu emisiju aprēķināšanu (šī atbildība ir Eiropas Komisijas pārziņā).

-