Atzinums

Iebilstam pret iekļauto nosacījumu, ka visiem gala labuma guvējiem ir jādarbojas tieši RIS3 jomās. Būtiski, ka RIS3 jomu tvērums, kurām atbilstoši tiks izstrādātas inovāciju stratēģijas un inovāciju klasteru ekosistēmas, neiekļauj nozares, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos, kā drošība un aizsardzība, transports, un līdz ar to ierobežo iespējas šo nozaru komersantiem un zinātniski pētnieciskajām organizācijām būt kā dalībniekiem sadarbības tīklu mehānismā. Taču tieši šīs nozares ir ar augstu potenciālu, lai sasniegtu programmas mērķi - Latvijas uzņēmumu ciešāka integrācija globālajās vērtību ķēdēs. Laikā, kad ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc duāla pielietojuma produktiem un tehnoloģijām visā ES, kad dzīvojam hibrīdkara apstākļos, jāpārskata stratēģijas piemērotību sabiedrības aktuālajiem izaicinājumiem.

5. Investīcijas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie, vidējie, lielie komersanti (t.sk. valsts kapitālsabiedrības), pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Iebilstam pret šādas prasības izvirzīšanu projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam.
Šāda prasība nevar tikt iekļauta noteikumos un atbalstīta, ņemot vērā to, ka vēl šobrīd tiek izstrādāta inovāciju klasteru koncepcija un nav precīzas informācijas par tās īstenošanu un līdz ar to iespējām potenciālajiem sadarbības tīkliem nodrošināt atbilstību šādai prasībai. Attiecīgi, šajā tiesību akta projektā tiek paredzēta atbilstība nosacījumiem, kuri vēl ir izstrādes procesā un nav zināmi, par kuriem ne uzņēmēji, ne pētniecības iestādes nevar pieņemt informētu lēmumu.
Tāpat būtiski, ka RIS3 jomu tvērums, kurām atbilstoši tiks izstrādātas inovāciju stratēģijas un inovāciju klasteru ekosistēmas, neiekļauj nozares, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos, kā drošība un aizsardzība, transports, un līdz ar to ierobežo iespējas šo nozaru komersantiem un zinātniski pētnieciskajām organizācijām būt kā dalībniekiem sadarbības tīklu mehānismā.
Tāpat noteikumu projekta anotācijā ir minēts „RIS3 jomas inovācijas klasteros tiek iekļauti vadošie RIS3 jomu pārstāvji - komersanti, nevalstiskajās organizācijas, valsts iestādēs, privātajās un publiskajās pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijās” , taču nav viennozīmīgas izpratnes, kas ir domāts ar „vadošajiem”, lai gan ir saprotams, ka šajos inovāciju klasteros (kurās it kā plānots apvienojot pastāvošās sadarbības platformas), nebūs iespējams būt visiem, bet tikai noteiktiem pārstāvjiem, kā arī nav šobrīd zināms, kā tiks veikta atlase dalībniekiem (pārstāvjiem) šajos inovāciju klasteros (un kāds vispār būs tās darbības praktiskais mehānisms).
Aicinām respektēt 2021.gadā Eiropas Industriālās stratēģijas definētās ekosistēmas un īstenot to attīstību.

-

Iebildums par 3.pielikuma šo punktu (Kvalitātes kritēriji):
4.           Sadarbības tīkla līdzšinējās darbības pieredze
4.1.        Projekta iesniedzējs ir īstenojis sadarbības platformas projektu kādā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta programmām, kuru finansējums ir ne mazāks kā 400 000 EUR

Iebilstam, ka kā kvalitātes kritērijs par iepriekšēju pieredzi līdzvērtīgu projektu realizācijā tiek novērtēts ar tikai maksimāli 5 punktiem.
Lai sekmētu projekta iesniedzēju iespējas nodrošināt kvalitatīvu projektu ieviešanu, ņemot vērā arī tieši to iepriekšējo pieredzi kādu aktivitāšu īstenošanā atbilstoši investīciju mērķim, ir jāparedz būtiski lielāks iegūstamo punktu apjoms. Arī noteikumu projekta anotācijā ir iekļauts, ka līdzšinējos klasterus izveidoja nozaru asociācijas ar plašu biedru loku un plašām zināšanām par nozares attīstību, kas ir vitāli svarīgi līdzvērtīgu aktivitāšu turpināšanai.

4.           Sadarbības tīkla līdzšinējās darbības pieredze
4.1.        Projekta iesniedzējs ir īstenojis sadarbības platformas projektu kādā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta programmām, kuru finansējums ir ne mazāks kā 400 000 EUR. – 30 punkti
4.2.        Projekta iesniedzējs ir īstenojis sadarbības platformas projektu kādā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta programmām, kuru finansējums ir ne mazāks kā 200 000 EUR. – 15 punkti
4.3.        Projekta iesniedzējs nav īstenojis sadarbības platformas projektu kādā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta programmām, kuru finansējums ir ne mazāks kā 200 000 EUR. – 0 punkti

Iebildums par 3.pielikuma šo punktu (Kvalitātes kritēriji):
2.           Sadarbības tīkla dalībnieku eksporta apjoms uz vienu strādājošo
Sadarbības tīkla dalībnieku kopējais eksporta apjoms dalīts ar kopējo dalībniekos strādājošo skaitu
2.1.        Sadarbības tīkla dalībnieku eksporta apjoms uz vienu strādājošo vidēji pēdējā gada laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir 25 000 euro vai lielāks.

Šis punkts nav saskaņā ar noteikumu projektā paredzētajiem nosacījumiem  – piemēram, punktu 16.4.2. mazo - arī mikro un vidējo komersantu, kas nav saistīti, kopējais eksporta apjoms vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāks kā 8 milj. euro gadā., kur minēts konkrēts kopējais (vidējais) eksporta apjoms, nevis vidēji uz vienu strādājošo.

Tāpat būtiski ir ņemt vērā, ka eksporta apjoma dati ir tādi, kurus var sniegt tikai pats komersants (un nav vienotas metodoloģijas), dati var būt maldinoši.

-

Ierosinām precizēt, par kādiem sadarbības tīkla dalībniekiem šī informācija atbilstoši 8.punktā noteiktajam būtu jāiesniedz, jo, piemēram, 16.4.1. un 16.4.2.punktā tiek prasīta informācija tikai par maziem - arī mikro un vidējiem komersantiem, kas nav saistīti (II. Prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam).
 

-

Ierosinām papildināt ar noteiktu termiņu „5 gadi”, kurā projekta iesniedzējam ir bijis jābūt reģistrētam biedrību un nodibinājumu reģistrā, lai sekmētu projekta iesniedzēju iespējas nodrošināt kvalitatīvu projektu ieviešanu, ņemot vērā arī tieši to iepriekšējo pieredzi kādu aktivitāšu īstenošanā atbilstoši investīciju mērķim.

16.1. ne mazāk kā 5 (piecus) gadus pirms projekta pieteikuma iesniegšanai ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā;

Aicinām sniegt izvēlēto skaitlisko rādītāju pamatojumu sektorālā griezumā, ņemot vērā dažādus rādītāju ietekmējošos aktuālos faktorus (tai skaitā, ģeopolitisko situāciju u.c.).

-

Ierosinām precizēt, par kādiem sadarbības tīkla dalībniekiem šī informācija būtu jāiesniedz, jo, piemēram, 16.4.1. un 16.4.2.punktā tiek prasīta informācija tikai par maziem - arī mikro un vidējiem komersantiem, kas nav saistīti (II. Prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam).
 

-

Precizēt punktu, paredzot iespēju izmantot sadarbības tīklam jau esošo praksi biedrībā/nodibinājumā, lai nodrošinātu minēto nosacījumu ievērošanu, nevis izvirzīt kā obligātu prasību izstrādāt tikai jaunu sistēmu/kārtību.

-

Punkts ir pretrunā ar noteikumu projektā un anotācijā paredzēto, ka komercdarbības atbalstu sadarbības tīkla dalībniekam piešķirs Sadarbības tīkls. Tāpat arī nekorekti lietots termins „projekts” – ar vārdu „projekts” šī tiesību akta izpratnē tiek saprasts sadarbības tīkla projekta pieteikums un kopēji īstenojamās aktivitātes kā projekts.
Priekšlikums precizēt līdzvērtīgi noteikumu projekta 27.3.punktā minētajam – „aktivitāšu uzskaitījums un īsu to aprakstu, kurās sadarbības tīkla dalībnieki un sadarbības partneri iesaistījies projekta ietvaros”.
Tāpat arī jāizvērtē šāda punkta nepieciešamība, jo sadarbības tīkla dalībnieks varēs arī saņemt nefinanšu atbalstu (kas neuzliek nekādas saistības), kā arī gadījumā, ja Sadarbības tīkla dalībniekam de minimis atbalstu piešķir pēc aktivitāšu īstenošanas (faktiskās), nevis pirms kādas konkrētas aktivitātes, tad šis punkts (ja arī attiecas uz to atbalstu, ko Sadarbības tīkla dalībniekam piešķir Sadarbības tīkls), nav korekts.

-

Nepilnīgs definējums, jo Sadarbības tīklam saskaņā ar noteikumu projektu ir jāatskaitās ne tikai par maksājumu pieprasījumu aģentūrai, bet arī jāievada informācija par projekta īstenošanu regulāri sistēmā, kā arī jāsniedz informācija ministrijai.
Attiecīgi, kā tiek jau šobrīd paredzēts noteikumu projektā ir punkti, kas paredz no dalībniekiem informācijas saņemšanu tālāku darbību veikšanai no Sadarbības tīklu puses:
27. Sadarbības tīklam ir šādi pienākumi:
27.3. pēc nozares ministrijas pieprasījuma iesniegt sadarbības tīkla dalībnieku un sadarbības partneru sarakstu, norādot nosaukumu, reģistrācijas numuru, aktivitāšu uzskaitījumu un īsu to aprakstu, kurās sadarbības tīkla dalībnieki un sadarbības partneri iesaistījies projekta ietvaros;
27.7. ne retāk kā reizi sešos mēnešos nodrošināt datu ievadi Vadības informācijas sistēmā;

Tāpat arī šis punkts (paredz no dalībniekiem informācijas saņemšanu tālāku darbību veikšanai no Sadarbības tīklu puses):
8. Investīcijas nacionālie rādītāji, ko finansējuma saņēmējs iesniedz Ekonomikas ministrijai (turpmāk - nozares ministrija) pēc pieprasījuma:
8.1. sadarbības tīklu dalībnieku vidējais eksporta apjoma pieaugums projekta īstenošanas beigās (euro);
8.2. privātais līdzfinansējums aktivitāšu īstenošanā (euro);
8.3. sadarbības tīklu dalībnieku vidējais ieguldījumu apjoma pieaugums pētniecībā un attīstībā projekta īstenošanas beigās (euro).

28.2. sniegt informāciju sadarbības tīklam, kas nepieciešama tā pienākumu izpildei projekta ietvaros saskaņā ar tā īstenošanas nosacījumiem;
 

Jāprecizē punkts, ņemot vērā iespējamos apstākļus un reālās vajadzības. Attiecīgi, ņemot vērā gan pēdējo 2 gadu pandēmijas apstākļus, gan ģeopolitisko situāciju šajā gadā, ir jābūt iespējai sadarbības tīklam precizēt ikgadējo darba plānu arī vairāk kā 1 reizi, to pamatojot. Aktuālā situācija apliecina, ka apstākļi komersantiem var mainīties arī viena kalendārā mēneša laikā, un līdz ar to šāda prasība var apgrūtināt projektu īstenošanu, kad, piemēram, nebūs iespējams precizēt darbības plānu un īstenot kādas alternatīvas aktivitātes atbilstoši projekta mērķiem, jo normatīvais regulējums neļaus veikt šos precizējumus.

56. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošana laikā drīkst veikt grozījumus stratēģijas ieviešanas darbības plānā reizi gadā. Gadījumā, ja iestājas nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, iespējams veikt papildus grozījumus stratēģijas ieviešanas darbības plānā, to pamatojot.

Pie 3.pielikuma sadaļas Kvalitātes kritēriji:

Lai veicinātu publiskā, privātā un akadēmiskā sektora sadarbību projekta mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtētu mērķu atbilstību nozares attīstības vajadzībām, rosinām iekļaut kā kvalitātes kritēriju pie projekta pieteikuma pievienotu atbalsta vēstuli projekta iesniedzējām no nozares ministrijas/-ām, kas paredz tās atbalstu un iesaisti sadarbības tīkla aktivitāšu īstenošanā un sadarbību projekta mērķu sasniegšanā.

Projekta iesniedzējs līdz ar projekta pieteikumu iesniedz atbalsta vēstuli no nozares ministrijas par sadarbību projekta ietvaros. – 10 punkti