Atzinums

Iekšlietu ministrija pēc Starpinstitūciju sanāksmes ir atkārtoti izvērtējusi Satiksmes ministrijas sagatavotos Grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" un informē, ka uztur  visus iepriekš izteiktos iebildumus.
 
Iekšlietu ministrijas ieskatā esošais tiesiskais regulējums t.i. gan Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešajā daļā, gan Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22. panta astotajā daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam izdot konkrēta satura noteikumus  ir pilnīgi pietiekams, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas piedāvāto tiesību normu precizēšanu vai iekļaušanu Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" (turpmāk – Noteikumi).
 
Lai veiktu pilnvērtīgus un visaptverošus kontroles pasākumus pašreizējo ģeopolitiski notikumu un pieaugoša plaša spektra hibrīda apdraudējuma apstākļos ir būtiski Noteikumos paredzēt, ka visi kuģošanas līdzekļi, tai skaitā arī atpūtas kuģi paziņo par ieiešanu un uziešanu no ostas. Atpūtas kuģošanas ziņošanas gadījumi par ienākšanu vai iziešanu uz trešās valsts ostu ir ļoti zemi, no 2019. gada – 28 gadījumi, savukārt apkopojot datus par atpūtas kuģu  ieceļošanu kopumā ostās (dati pieejami tikai par 6 ostu robežšķērsošanas vietām – Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure) – no 2019. gada  konstatēti 7308 atpūtas kuģi.
Atpūtas kuģošanas ziņošanas gadījumi par ienākšanu vai iziešanu uz trešās valsts ostu ir ļoti zemi, lai gan Latvijas tiešā tuvumā atrodas trešo valstu ostas, tostarp agresorvalsts ostas, kas būtiski paaugstina iekšējās drošības un nelikumīgas imigrācijas draudu iespējamību.  Valsts robežsardzes rīcībā nav rīku, kas rastu iespēju pārliecināties, ka konkrētais atpūtas kuģošanas līdzeklis patiešām ienācis no kādas dalībvalsts, vai izies uz to, ja vien tas nav aprīkots ar Automātisko identificēšanas sistēmu (AIS), kuras nepieciešamība nav obligāta nelieliem atpūtas kuģošanas līdzekļiem, proti, vairumam no ostās ienākošajiem/izejošajiem atpūtas kuģiem. Lai gan Nacionālo bruņoto spēku  Jūras spēku Jūras novērošanas sistēma (turpmāk– Sistēma) ļauj fiksēt atpūtas kuģošanas līdzekļus, kas nedaudz atvieglo situācijas monitorēšanu ostās, tomēr Sistēma nedod pilnīgu pārskatu par to maršrutu, jo to veiktspēja sniedzas jūras radaru darbības zonas ietvaros, kas ir aptuveni 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, kā rezultātā nav iespējams izsekot atpūtas kuģošanas līdzekļa maršrutu pilnībā. Minētie apstākļi rada iespēju izvairīties no nepieciešamās robežpārbaudes deklarējot ka atpūtas kuģošanas līdzeklis ienāk vai izies uz valsti, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus.
Lai gan Noteikumu prasības paredz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu Valsts robežsardzei gadījumos, kad atpūtas kuģošanas līdzeklis plāno ienākt/iziet vai jau ir ienācis ostā no tādas valsts ostas, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus, tomēr nav atrunāta vienota nepieciešamās informācijas iesniegšanas kārtība, kas rezultējas ar informācijas iesniegšanu telefoniski vai elektroniski, vai to neiesniegšanu vispār. Šāda situācija apgrūtina robežpārbaudes veikšanu, jo bieži atpūtas kuģošanas līdzekļa vadītājs vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona nav sagatavojuši apkalpes sarakstu vai pasažieru sarakstu, kā rezultātā tas tiek veidots robežpārbaudes laikā palielinot piemērojamo kontroles pasākumu laiku. Informācijas iesniegšana Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) dotu iespēju veikt vienveidīgu datu iesniegšanu un uzglabāšanu par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību un sniegtu iespēju operatīvi piekļūt informācijai arī citu tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, piemēram, iespējamā apdraudējuma novērtēšanas ietvaros, kas skar valsts drošības jautājumus.
Attiecībā uz informācijas saņemšanu par atpūtas kuģošanas līdzekļu kustību starp to valstu ostām, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, saskatāma problemātika attiecībā uz faktisko maršrutu un ienākšanas/iziešanas ostā deklarēto.
Valsts robežsardze dislocēta tikai trīs ostu robežšķērsošanas vietās (Liepāja, Ventspils, Rīga), bet pārējās septiņās tā ierodas pēc iepriekšējas informācijas saņemšanas un iespējamā apdraudējuma izvērtējuma. Ierašanas laiks bieži mērojams vairāku stundu ietvaros.
 
Tāpat turpinām uzturēt prasību par paziņošanu par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās, kas nepieciešams, lai stiprinātu kuģošanas līdzekļu saistošo ziņošanas pienākumu izpildi un nodrošinātu informācijas sniegšanu vienā ziņošanas kanālā, tādejādi veicinot kompetento iestāžu spējas savlaicīgi un efektīvi veikt nepieciešamās pārbaužu procedūras. Minēto nepieciešamību iespējams realizēt Noteikumos paredzot kā vienīgo paziņojuma iesniegšanas kanālu SKLOIS. Cits paziņošanas kanāls būtu pieļaujams vien gadījumā, ja SKLOIS nav pieejams tehnisku iemeslu dēļ. Tāpat jārod iespēja papildināt arī iesniedzamās informācijas apjomu ar datiem par uz kuģa esošo personu valstspiederību, kuģa karogvalsti un pēdējo apmeklēto ostu, kas sniegtu būtisku atspaidu pilnvērtīga iespējamā apdraudējuma novērtējumam un atbilstošai kontroles procedūru piemērošanai.
 

-