Atzinums

Atkārtoti aicinām skaidrot, kurš lems par nekustamā īpašuma atsavināšanu, t.i., nekustamā īpašuma īpašnieks vai ostas pārvalde, ja otrās zonas - ostas teritorijas daļa tiks noteikta kā Ministru kabineta noteiktā teritorijas daļas, kas atrodas ostas pārvaldes valdījumā.

Vēršam uzmanību, ka informatīvā ziņojuma 5.lpp. norādīts, ka otrajā zonā – ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā un nav tieši saistīta ar ostas pamatfunkciju nodrošināšanu, – īpašuma īpašniekiem būs lielāka rīcības brīvība. Šajā teritorijā īpašuma atsavināšana būs iespējama pēc īpašnieku ieskatiem, tostarp atsavinot īpašumus trešajām personām.
Informatīvā ziņojuma 6.lpp. piedāvāti grozījumi Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktā, kas paredz, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija, Ministru kabineta noteiktās teritorijas daļa.
 

-

Informatīvā ziņojuma 5.lpp. norādīts, ka īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības. Tā kā ostas teritorijā ir ostu pārvaldei, pašvaldībai un valstij piederošs īpašums, tad būs atļauta arī pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa.
Vēršam uzmanību, ka piedāvāto grozījumu tabulā (7.lpp.) paredzēts, ka Ostas likuma 4.panta devītā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas pārvaldes valdījumā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības. Savukārt, piedāvāto grozījumu desmitā daļa paredz, ka valstij, pašvaldībai un ostas pārvaldei ir tiesības savstarpēji mainīt tām piederošos nekustamos īpašumus, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
Ņemot vērā, ka no piedāvāto grozījumu tabulas un informatīvajā ziņojumā norādītās informācijas attiecībā uz nekustamo īpašumu maiņu veidojas pretrunas,  t.i., no informatīvā ziņojuma izriet, ka būs atļauta tikai pašvaldībai un ostas pārvaldei piederoša īpašuma savstarpēja apmaiņa, bet no piedāvātajiem grozījumiem izriet, ka arī valstij būs tiesības mainīt tai piederošo nekustamo īpašumu, lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt vai nu informatīvo ziņojumu vai piedāvāto grozījumu 4.panta desmito daļu, tādējādi salāgot informatīvo ziņojumu ar piedāvātajiem grozījumiem.

Vienlaikus, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka īpašumu atsavināšanas darījumi varēs notikt tikai starp valsti un pašvaldību bez atlīdzības. Vēršam uzmanību, ka viens no atsavināšanas veidiem ir arī nekustamā īpašuma maiņa. Līdz ar to aicinām kopumā izvērtēt informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju, lai nepārprotami būtu skaidrs, kādi atsavināšanas veidi varēs notikt un starp ko. 
 

-

Informatīvā ziņojuma 8.lpp. norādīts, ka ostas padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā. Savukārt tālāk informatīvajā ziņojumā piedāvātajos grozījumos (8.un 10.lpp.) divās atsevišķās normās paredzēts noteikt ostas padomes kompetenci un normās iekļautais atšķiras no informatīvā ziņojuma aprakstošajā daļā norādītās kompetences (piemēram, aprakstošajā daļā minēts, ka ostas padome būs atbildīga par ostas attīstības stratēģiju, taču piedāvātajos grozījumos tas nav paredzēts).
Lūdzam pārskatīt ostu padomes kompetenci un attiecīgi salāgot informatīvā ziņojuma aprakstošajā daļā un piedāvātajās redakcijās noteikto.
 

-

Atbilstoši precizētajā informatīvajā ziņojumā norādītajam paredzēts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk - LSEZ) pārvaldi šī reforma skartu pēc 2035.gada 31.decembra. Ar informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem grozījumiem paredzēts izslēgt LSEZ likuma 9.pantu, kurā šobrīd ir regulēta LSEZ valde, un noteikt, ka LSEZ valde tiek likvidēta, tā vietā papildinot likuma pārejas noteikumus, nosakot LSEZ valdes sastāvu līdz 2035.gada 31.decembrim un noteikt, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pagarināts LSEZ darbības termiņš pēc 2025.gada 31.decembra, tad LSEZ pārvaldē tiek izveidota padome atbilstoši Ostu likuma 7.¹ pantam.
Ņemot vērā, ka šāds risinājums nebija iekļauts iepriekšējā informatīvā ziņojuma redakcijā, lūdzam:
1. papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par veiktajām izmaiņām attiecībā uz LSEZ, t.sk. sniedzot pamatojumu šādu izmaiņu nepieciešamībai un paredzētajam termiņam,
2. ņemot vērā, ka pārejas noteikumos paredzēts noteikt, ka viss LSEZ likuma 9.pants tiek izslēgts un LSEZ valde tiek likvidēta, lūdzam skaidrot, vai pareizi saprotam, ka paredzēts likvidēt pašreizējo valdi un tās vietā izveidot jaunu valdi uz termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim (t.i.valdes darbības termiņš būtu garāks nekā šobrīd). Tādā gadījumā lūdzam papildus arī skaidrot, kā tiks nodrošināts LSEZ valdes likvidēšanas process un jaunās  valdes iecelšana.
 

-

Ņemot vērā, ka Rīgas un Ventspils ostas teritorijai ir noteikts brīvostas statuss, bet  speciālās ekonomiskās zonas statuss ir noteikts Liepājas ostas teritorijai, lūdzam informatīvā ziņojuma 5.lpp. precizēt teikumu šādā redakcijā:
"Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas (turpmāk- LSEZ un BO) teritorijas, kur norisinās dažādi komercdarbības procesi, piemēram, ražošana, kravu pārkraušana, kravas glabāšana un loģistikas pakalpojumi, nodrošinās brīvāku rīcības iespēju investoru piesaistei un attīstībai."
Vienlaikus lūdzam minēto saīsinājumu precizēt turpmākajā informatīvā ziņojuma tekstā. 

-