Atzinums

FICIL augstu vērtē Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par darbnespējas lapu (turpmāk – DNL) izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu (turpmāk – Ziņojums), ņemot vērā, cik ārkārtīgi sensitīvs un tajā pašā laikā būtisks šis jautājums ir daudziem darba devējiem.

FICIL tomēr nevar piekrist atsevišķām atziņām, kas iekļautas Ziņojumā:
- Problēmai ar DNL regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu un izsniegšanas uzraudzību Latvijā ir sena vēsture. Nenoliedzot faktu, ka sabiedrības kopējais veselības stāvoklis nav apmierinošs, FICIL biedru pieredze rāda, ka ir regulāri novērojams, ka darbinieki saņem DNL arī situācijās, kad ir radušies kādi konflikti ar darba devēju, netiek piešķirts atvaļinājums darbinieka pieprasītajā laika posmā vai tuvojas kādi svētki. Tāpēc FICIL arī nevar piekrist Ziņojumā ietvertajam atzinumam, ka neesot novērojama korelācija starp lielāku DNL skaitu un tuvojošām svētku dienām.
- Ir jāuzsver, ka faktiskais sūdzību skaits Veselības inspekcijai par DNL izsniegšanu diemžēl nav reprezentējošs rādītājs tieši tā iemesla dēļ, ka daudzi darba devēji uzskata šo procesu par neefektīvu un lēnu. Būtu vieglprātīgi uzskatīt, ka, ņemot vērā kopējo DNL skaitu 1,2 miljonu apmērā, darba devējiem tikai vidēji 250 gadījumos ir bijušas šaubas par izsniegtās DNL pamatotību.
FICIL jau vārāku gadu garumā ir uzsvēris nepieciešamību pārskatīt VI kompetenci un tiesības, piešķirot VI papildu pilnvaras DNL pārbaudes procesā. Tāpēc nevaram piekrist Ziņojumā ietvertajam secinājumam, ka esošā VI nodrošinātā uzraudzības kārtība būtu saglabājama arī turpmāk.
- Lai gan FICIL nenoliedz arī darba devēju atbildību par drošas un veselībai nekaitīgas darba vides nodrošināšanu, vēlamies uzsvērt, ka primāri valstij būtu jārūpējas par sabiedrības veselības stāvokli. Tāpat arī Ziņojums neietver pamatojumu secinājumam, ka tieši darba devējiem būtu kādā veidā vēl vairāk jāiesaistās drošas un veselībai labvēlīgas darba vides nodrošināšanā nekā jau paredzēts normatīvajos tiesību aktos un nesatur rīcības plānu, kuru apņemot realizēt valsts pārvalde no savas puses. FICIL arī atgādina, ka tā ir vairāku gadu garumā norādījusi uz problēmām obligātajā veselības pārbaudes (turpmāk – OVP) kārtībā, kurai arī ir būtiska ietekme uz drošas un veselībai labvēlīgas darba vides nodrošināšanu. Proti, OVP process rada bažas par objektīvas un kvalitatīvas veselības pārbaudes nodrošināšanu un attiecīgi risku, ka darba izpildei tiek pielaisti darbinieki, kuru veselības stāvoklis tomēr neatbilst veicamajam darbam. DNL uzraudzības un OVP veikšanas process ir cieši saistīti jautājumi, kurus nevar risināt izolēti.
- Visbeidzot, DNL apmaksas jautājums ir bijis dienas kārtībā vairāku gadu garumā un, kā jau tas vairākkārtīgi norādīts, līdz kamēr DNL apmaksas lielākais slogs būs uz darba devēju pleciem, nevaram sagaidīt arī efektīvāku DNL izsniegšanas uzraudzības kārtību. Latvijā darba devēji apmaksā 8 darbnespējas dienas, kas salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm ir ievērojami lielāks dienu skaits. Ziņojums arī nesatur pamatojumu,  kāpēc tas būtu saglabājams, ņemot vērā arī daudzu darba devējus pārstāvošu organizāciju jau izteiktus iebildumus šajā sakarā. Ziņojumā nav analizēta DNL izsniegšanas uzraudzības problemātika pārējās Baltijas valstīs, lai varētu objektīvā veidā salīdzināt vidējo DNL dienu skaitu uz vienu cilvēku un citus rādītājus un izdarīt no tiem pamatotus secinājumus.  

-