Atzinums

Militārās policijas amatpersonu kompetences regulējums administratīvā pārkāpuma procesā ietverams pantā, kur ir regulēta kompetence administratīvā pārkāpuma procesā ( likuma "Par aviāciju" 125. pants).

1. Likuma "Par aviāciju" 6. pants ir ietverts nodaļā "Valsts pārvalde un uzraudzība Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā". Tomēr projektā un grozāmajā likumā nošķirama administratīvā uzraudzība (kontrole) un administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības un kontroles funkcijās. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem.

Ievērojot minēto, administratīvās atbildības un tās piemērošanas jautājumi nav regulējumi vienkopus ar uzraudzības jautājumiem.

2. Likuma nodaļā var apvienot pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 17. punkts). Kā iepriekš minēts, regulējums, kas saistīts ar Militārās policijas amatpersonu rīcību administratīvā pārkāpuma procesā, nav uzraudzības sastāvdaļa. Tāpat likumā "Par aviāciju" ir iekļauta 12. nodaļa "Administratīvie pārkāpumi civilās un militārās aviācijas jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesa", kur arī iekļaujams viss ar administratīvo atbildību saistītais regulējums.

3. Tādējādi projektā paredzētā grozāmā likuma 6. panta devītā daļa iekļaujama grozāmā likuma 125. pantā (vārdi "atbilstoši kompetencei" nav nepieciešami).

Papildus minētajam norādām, ka arī spēkā esošajā likuma "Par aviāciju" 6. pantā ir ietvertas norādes, ka Civilās aviācijas aģentūra, Valsts robežsardze un Valsts policija veic administratīvā pārkāpuma procesu noteiktā jomā. Šāds regulējums nav nepieciešams. Tas arī dublē likuma "Par aviāciju" 125. pantā esošo regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts). Ja nākotnē tiks grozītas attiecīgās likuma vienības, aicinām novērst arī šo nepilnību.
 

-

Projektā iekļautais Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas izmantošanas regulējums nav pienācīgi izvērtēts un paredz neattaisnotas atkāpes no Paziņošanas likuma. Projekta anotācijā iekļaujams pamatojums šīs sistēmas obligātai izmantošanai, dokumentu juridiskā spēka esībai un izņēmumiem no paziņošanas vispārīgā regulējuma. Pretējā gadījumā šī norma izslēdzama.

1. Projekta 2. pantā (grozāmā likuma 117.¹ panta piektā daļa) paredzēts: "Pieteikumu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un citus dokumentus Civilās aviācijas aģentūrai iesniedz, izmantojot Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu (turpmāk – portāls)." Projekta anotācijā ir vienīgi atkārtots projektā esošais regulējums. Pieņemot, ka šīs normas mērķis ir noteikt, ka pieteikumu (un citus dokumentus) Civilās aviācijas aģentūrai iesniedz, izmantojot tikai Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu, nepieciešams pamatojums šādam privātpersonu ierobežojumam.

2. Projektā paredzēts, ka "portālā iesniegtam dokumentam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts"". Iespējams, ka šādu regulējumu varētu attiecināt uz pieteikumu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem vai citiem dokumentiem, ko persona sagatavo minētajā portālā. Taču šāds regulējums nav piemērojams jebkuram dokumentam (pieteikumam pievienotajiem dokumentiem u. tml.).

3. Projektā paredzēts: "Portālā izdotos administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un informāciju adresātam paziņo vai nosūta, izmantojot portālu, vienlaikus par to nosūtot paziņojumu uz adresāta oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta, vai uz portālā norādīto adresāta elektroniskā pasta adresi."

3.1. Projekts šķietami paredz nepamatotu atkāpi no Paziņošanas likumā esošā regulējuma. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta trešo daļu dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā.

3.2. Minētā regulējuma vārdiskās izteiksmes pietiekami precīzi neatklāj tā mērķi un jēgu. Piemēram, regulējuma adresātam sagaidāmi radīsies jautājums, uz kādiem tieši dokumentiem tas attiecas (kāds ir pazīmes "portālā izdotos" saturs). Nav arī saskatāmi informācijas veidu uzskaitījuma pamatā esošie kritēriji (kāpēc tieši minēti administratīvie akti un lēmumi, kas tipiski ir viens no administratīvā akta nosaukumiem; kāpēc nodalīti dokumenti un informācija), kā arī "paziņošanas" un "nosūtīšanas" atšķirības.

3.3. Projektā esošais regulējums nav saskaņots ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu. Šā likuma 12. panta otrā daļa noteic, ka, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā. Tādējādi informācija dublējama elektroniskās adreses kontā. Minēto regulējumu gan nav nepieciešams un pieļaujams dublēt projektā. Tā vietā būtu paredzama iespēja portālā atteikties no informācijas dublēšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā. Tāpat šajā gadījumā apsverams informācijas paziņošanas brīža noteikšanas regulējums. Ar ievietošanu portālā vien nav pietiekami, lai informāciju atzītu par paziņotu.

3.4. Projekta anotācijā iekļaujama norāde, ka minētais paziņošanas regulējums neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu. Nozares likumā dokumentu (informācijas) paziņošanas administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu nemaz nav pieļaujams iekļaut (Administratīvās atbildības likuma 2. panta otrā un trešā daļa).
 

-

Precizējams aizlieguma atteikties no apreibinošo vielu lietošanas pārbaudes regulējums. To pieļaujams attiecināt tikai uz medicīnisko pārbaudi.

1. Projekta 2. pantā paredzēts, ka "bezpilota gaisa kuģu personālam ir aizliegts atteikties no alkohola asinīs un izelpotajā gaisā koncentrācijas pārbaudes, kā arī citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanas". Ne projektā esošais regulējums, ne skaidrojums anotācijā neatklāj, kāpēc attiecībā uz alkoholu ir lietots termins "pārbaude", bet saistībā ar citām apreibinošām vielām – "ietekmes noteikšana". Tas nesaskan arī ar projekta 6. pantā ietverto regulējumu.

2. Administratīvo pārkāpumu tiesībās dominē pieeja, ka persona var nepiekrist izelpas gaisa pārbaudei vai šādas pārbaudes rezultātiem (Administratīvās atbildības likuma 113. pants). Ja par atteikšanos ir paredzēta administratīvā atbildība, tāda pati pieeja attiecināma arī uz uzraudzības laikā īstenotu apreibinošo vielu lietošanas pārbaudi. Ja, piemēram, persona atsakās no izelpas gaisa pārbaudes, tad uzsākams administratīvā pārkāpuma process un persona nogādājama ārstniecības iestādē, lai veiktu medicīnisko pārbaudi.

3. Projektā paredzētajā likuma "Par aviāciju" 124.¹ panta trešajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Tādējādi, neskatoties uz projekta 2. pantā esošo regulējumu, administratīvā atbildība par atteikšanos no izelpas gaisa pārbaudes nav paredzēta.

4. Lai neradītu sistēmiski neatbilstošu regulējumu, lūdzam precizēt projekta 2. pantu. Aizliegums attiecināms tikai uz medicīnisko pārbaudi. Tāpat saskaņojams projekta 2. un 6. pantā esošais regulējums (tā vārdiskās izteiksmes).
 

-

Lūdzam pārskatīt visu projektā paredzēto administratīvās atbildības regulējumu un izvēlēties konkrētajam gadījumam atbilstīgāko grozījumu noformēšanas veidu (piemēram, aizstāt vārdus likuma vienībā).

1. Projekta 3., 4., 5., 6. un 7. pants izteic attiecīgos administratīvās atbildības regulējuma pantus jaunā redakcijā. Kopumā grozījumus likumā var izdarīt, izsakot attiecīgas likuma vienības jaunā redakcijā, papildinot likumu ar jaunu vienību vai teikumu, vārdiem, skaitļiem, aizstājot vārdus un skaitļus, kā arī izslēdzot no likuma vienību, teikumu, vārdus, skaitļus. Atkarībā no grozījumu veida, apzīmējot grozījumus, lieto darbības vārdus "izteikt", "aizstāt", "papildināt" vai "izslēgt" (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/105). Tādējādi pastāv iespēja izvēlēties konkrētajam gadījumam atbilstošu grozījumu veidu. Piemēram, ja maina tikai soda veidu vai apmēru, tad nav nepieciešams izteikt visu normu jaunā redakcijā.

2. Ja administratīvās atbildības regulējumu izteic jaunā redakcijā, tas nozīmē, ka projekta anotācijā par katru pārkāpumu ietverams pārkāpuma skaidrojums, pilnīgs un argumentēts administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, soda veida un apmēra pamatojums, kā arī amatpersonu, kas veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles skaidrojums. Tādējādi arī projekta saskaņošanā būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt visu šo administratīvās atbildības regulējumu.

3. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt visu projektā esošo administratīvās atbildības regulējumu. Pirmkārt, jāizvēlas tas grozījumu veids, kurš visprecīzāk atklāj likuma vienībā izdarītās izmaiņas. Otrkārt, projekta anotācijā ietverams izmaiņu (grozījumu) raksturojums, kā arī tam atbilstošs skaidrojums. Piemēram, ja tiek mainīts soda veids vai apmērs, tad par katru šādu izmaiņu projekta anotācijā ietverams pienācīgi argumentēts soda veida un apmēra izvēles pamatojums. Šobrīd projekta anotācijā atrodami vien fragmentāri vai ļoti vispārīgi skaidrojumi.
 

-

Precizējamas administratīvo pārkāpumu bezpilota gaisa kuģu jomā pazīmes. Saistībā ar jaunajiem administratīvajiem pārkāpumiem projekta anotācijā ietverams pilnvērtīgs, argumentēts un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums un soda pamatojums.

1. Projekta 6. pantā vairākkārt pārkāpumu definējumā ir norādītas tādas pazīmes kā, piemēram, "neievērojot jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības". No vienas puses, tā var būt vienkārša liekvārdība un attiecīgie vārdi izslēdzami. Administratīvo atbildību nevar piemērot par tiesisku rīcību. No otras puses, nav izslēgta iespējamība, ka pārkāpuma pazīmes nav pietiekami konkrēti noteiktas. Lūdzam izvērtēt, vai, izņemot minēto vārdisko izteiksmi, atlikusī teksta daļa joprojām satur pietiekami skaidras, precīzas un paredzamas visas nepieciešamās pārkāpuma pazīmes.

2. Vairākos pārkāpumos projektā ir ietverta tāda pazīme kā "neievērojot ģeogrāfiskajā zonā noteiktos nosacījumus" vai tamlīdzīgi. No projekta anotācijā ietvertā skaidrojums secināms, ka šis regulējums varētu būt saistīts ar Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 429 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi".

2.1. Līdz šim Satversmes tiesa nav tieši vērtējusi jautājumu, vai administratīvos pārkāpumus ir jānosaka vienīgi likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Līdzīgs secinājums attiecināms arī uz citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām.

Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria) (Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Līdz ar to īpaša uzmanība pievēršama arī pilnvarojuma Ministru kabinetam kvalitātei, tā saturam, apjomam un citām pilnvarojumu raksturojošām pazīmēm. Sodošās normas precizitātei nav pietiekami, ja pārkāpuma pazīmes atrodamas izpildvaras normatīvajā aktā, kas balstīts uz nepietiekami precīzu pilnvarojumu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 102. lpp.).

2.2. Iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117.⁶ panta otro un trešo daļu. Šā panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā. Kā redzams, konkrētajā gadījumā likumā nav noteikti nekādi kritēriji, kā Ministru kabinets varētu īstenot šo pilnvarojumu (piemēram, kāda veida noteikumus tam vajadzētu apsvērt, kādi kritēriji vispār ir pieļaujami).

Tas nozīmē, ka būtībā šādu administratīvo pārkāpumu saturu noteiktu nevis Saeima, bet gan Ministru kabinets. Minētais attiecas uz tām projekta vienībām, kur administratīvā atbildība ir paredzēta par Ministru kabineta noteikumos ietvertā regulējuma neievērošanu un likumā nav vismaz attiecīgā jautājuma pamatregulējuma vai pietiekami detalizēta (precīza) pilnvarojuma.

2.3. Lai novērstu norādītās nepilnības iespējami vairāki risinājumi. Pastāv iespēja projektā detalizēti norādīt pārkāpuma pazīmes, kas jau saturētu konkrētus "nosacījumu" pārkāpumus. Cits risinājums ir papildināt grozāmo likumu ar atbilstošu attiecīgo jautājumu pamatregulējumu, kā arī precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam.

3. Tā kā projektā ir paredzēti arī jauni administratīvie pārkāpumi, tad projekta anotācijā par katru pārkāpumu ietverams: 1) pārkāpuma pazīmju skaidrojums, norādot arī korespondējošās normas; 2) administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, 3) soda veida un apmēra izvēles pamatojums; 4) kompetences administratīvā pārkāpuma procesā skaidrojums (amatpersonas izvēles apsvērumi).

3.1. Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

3.2. Projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Ja ir paredzēts naudas soda īpašs minimālais apmērs, tad arī tā nepieciešamība ir jāpamato. Vienlaikus, ja par pārkāpumu paredzēta iespēja piemērot brīdinājumu, tad naudas soda minimālais apmērs nebūtu paredzams.
 

-

Projekta anotācijā norādāms projekta mērķis, proti, vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar projektā paredzētā regulējuma palīdzību.

Projekta anotācijā norādīts, ka tas ir "izstrādāts, lai noteiktu lielākus administratīvo soda apmērus gaisa kuģu ekspluatācijas, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu, aviācijas personāla uzraudzības jomā, kā arī precizētu un ieviestu jaunas tiesību normas par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi un tā sistēmu, un, lai noteiktu pieteikuma bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un citu dokumentu iesniegšanas un izsniegšanas kārtību, izmantojot Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu". Šāds skaidrojums nepavisam neatklāj projekta mērķi.

Mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību. Tam jābūt vērstam uz problēmu izraisošo cēloņu mazināšanu vai likvidēšanu. Parasti mērķi formulējami kā pozitīvi atrisinātas problēmas (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 10. lpp.). Administratīvā atbildība un tās elementi var būt vienīgi līdzekļi, lai sasniegtu kaut kādu mērķi. Sodīšana nedrīkst būt pašmērķīga.
 

-

Lūdzam precizēt anotāciju, ņemot vērā, ka, atbilstoši tās 1.3. apakšsadaļā sniegtajai informācijai, spēkā esošajā likuma "Par aviāciju" (turpmāk - Likums) redakcijā nav paredzēta atbildība par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi. Proti, netiek ievēroti Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk - Regula 2019/947) nosacījumi un tos ir nepieciešams paredzēt Likumā. Atbilstoši anotācijas 1.3. apakšsadaļas risinājuma aprakstam un likumprojektam, šī problēma ir risināta un ir izpildītas no Regulas 2019/947 izrietošās saistības. Likuma 124.¹ panta 5. daļā ieviests Regulas 2019/947 8.pants (paredzot administratīvo atbildību par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atbilstošas tālvadības pilota kvalifikācijas), bet Likuma 124.¹ pants 6. daļā ieviests regulas 2019/947 4.panta 1. punkta f) apakšpunkts un "UAS.STS-01.010.punkta 4) apakšpunkts" (paredzot administratīvo atbildību par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi).
Attiecīgi lūdzam arī anotācijas 5. sadaļā atspoguļot minētās regulas ieviešanu, ietverot pilnīgu no likumprojekta un anotācijas 1.3. apakšsadaļas izrietošās informācijas atspoguļojumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 131. panta izriet dalībvalstu pienākums paredzēt noteikumus par sankcijām, kurus piemēro par konkrētās Regulas pārkāpumiem, tajā pašā laikā atstājot dalībvalstij rīcības brīvību sankciju veida, apjoma un nepieciešamo pasākumu to nodrošināšanai un piemērošanai ieviešanai. Attiecīgi, lūdzam anotācijas 5. sadaļā konkrēti skaidrot, kā ir izmantota Eiropas Savienības tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas tiesību akta normas? Kādēļ?

-

Izvērtējama projekta ietekme uz pārvaldes funkcijām un uzdevumiem.

Projekta anotācijas 7. sadaļā ietverams administratīvās atbildības regulējuma ietekmes uz pārvaldes uzdevumiem izvērtējums. Tā kā projekts paredz jaunus administratīvos pārkāpumus, tad vismaz pārvaldes uzdevumu apjoms noteikti mainīsies.
 

-

Aicinām atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 4. nodaļai, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka nepieciešamības gadījumā saīsinājumu atrunā pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgā normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, "Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk - Regula 2019/947)". Tādā veidā izvairoties no nepieteiktu saīsinājumu lietošanas, piemēram, "UAS.STS-01.010.punkta 4)apakšpunktā", kas tiesību normu piemērotājam var radīt neviennozīmīgu vai apgrūtinošu sniegto skaidrojumu uztveri.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļu, ņemot vērā, ka atbilstoši Likumā veikto grozījumu anotācijām Likuma pantos, kurus paredz grozīt likumprojektā, iepriekš ieviests arī, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) 9. pants vai Komisijas 2010. gada 25. marta Regulas (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus 15. pants.
Attiecīgi lūdzam pārskatīt likumprojektu un izvērtēt, vai uz to attiecināmās, anotācijā nenorādītās (iepriekš ieviestās) Eiropas Savienības tiesību normas joprojām ir attiecināmas. Šādā gadījumā, iesakām papildināt anotācijas 5. sadaļu ar norādēm uz Eiropas Savienības tiesību normām un/vai norādīt, ka līdz šim pārņemtās/ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām  izrietošās prasības netiek mainītas, ietekmētas vai nepārņemtas.

-