Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB), izvērtējot informatīvo ziņojumu “Par valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra izveides progresu laika periodā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 30. novembrim”, lūdz papildināt minēto dokumentu ar izvērtējumu par KNAB pievienošanos Vienotajam pakalpojumu centram (turpmāk – VPC).
Ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 404 “Par konceptuālo ziņojumu “Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē”” apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) ir konstatēti specifiski procesi, kas būtiski apgrūtina grāmatvedības uzskaites un citu atbalsta funkciju centralizāciju atsevišķās iestādēs. Konceptuālajā ziņojumā īpaši akcentēts, ka KNAB, ņemot vērā operatīvās darbības pamatfunkciju, visa grāmatvedības uzskaite un personāla lietvedība tiek organizēta slepenajā vidē, un šī procesu specifika ir obligāti ņemama vērā, vērtējot iespējamo iestādes pārņemšanu VPC procesā. Tāpat ziņojumā norādīts, ka atsevišķos resoros un iestādēs, tostarp KNAB, pastāv būtiski informācijas aprites ierobežojumi, kas saistīti ar iestādes darbības specifiku un organizatorisko struktūru. Minētie ierobežojumi lielākoties attiecas uz informāciju, kas satur valsts noslēpuma objektus, un tādēļ nav pieļaujama tās iekļaušana atklātās datubāzēs vai centralizētās informācijas sistēmās, kā arī nav pieļaujama datu apkopošana vai apstrāde ārpus slepenās vides.
Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 653 “Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros” 56. punkta 56.10. apakšpunkts paredz, ka Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes uzsāk pakalpojuma saņemšanu ar 2027. gada 1. janvāri, savukārt izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekti ar 2028. gada 1. janvāri. Minētā norma nosaka konkrētām institūciju grupām pakalpojumu ieviešanas termiņus, ņemot vērā to funkciju specifiku, tostarp paaugstinātas slepenības režīmu un operatīvās darbības uzdevumus, kā tas ir KNAB gadījumā.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktu KNAB veic izmeklēšanas un operatīvās darbības korupcijas apkarošanas jomā. Šo funkciju īstenošana prasa paaugstinātu informācijas aprites kontroli un ierobežotu piekļuvi.
Atbalsta funkcijas (tai skaitā grāmatvedība, personāla vadība, loģistika un informācijas sistēmu uzturēšana) KNAB darbībā ir cieši integrētas ar operatīvo uzdevumu izpildi un bieži ietver informāciju, kas, lai arī ne vienmēr ir klasificēta kā valsts noslēpums, ir īpaši aizsargājama, satur taktiskus un izmeklēšanas procesiem būtiskus datus un atspoguļo speciālo izmeklēšanas darbību plānošanas un resursu izmantošanas modeli. Šādas informācijas nonākšana centralizētā atbalsta struktūrā radītu tiešu apdraudējumu izmeklēšanas taktikas slepenībai, pierādījumu aizsardzībai un valsts pretkorupcijas mehānisma efektivitātei.
KNAB darbības specifika atbilst augstākajām informācijas aizsardzības un slepenības prasībām, kas raksturīgas iestādēm ar valsts drošības funkcijām. KNAB rīcībā esošā informācija par izmeklēšanas struktūru, operatīvajiem resursiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, izmantotajiem līdzekļiem, amatpersonu identitāti un nodarbināto skaitu, kā arī citi ar operatīvo darbību saistīti dati vairākos gadījumos var tikt kvalificēti kā valsts noslēpums vai pielīdzināti šai aizsardzības pakāpei. Šī informācijas aprite ir tieši saistīta ar izmeklēšanas un operatīvās darbības efektivitāti. Attiecīgi iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas pieejamības noteikšanu un tās izpaušanas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē valsts noslēpuma aizsardzību un operatīvās darbības informācijas izmantošanu. Līdz ar to jebkāda informācijas nodošana ārējai struktūrai, tai skaitā atbalsta funkciju ietvaros, nav tikai tehnisks jautājums, tā skar KNAB spēju saglabāt kontroli pār izmeklēšanas procesu un tā slepenības režīmu.
Ņemot vērā minēto, KNAB norāda, ka VPC modelis nav savietojams ar KNAB slepenās vides prasībām un operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas aprites kontroli, jo tas radītu riskus valsts noslēpuma aizsardzībai, personāla informācijas drošībai un izmeklēšanas procesu konfidencialitātei.

-

Ņemot vērā veikto izvērtējumu, papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
Pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības specifiku, kuras ietvaros informācija par finansēm, materiāltehnisko nodrošinājumu un personālsastāvu ir cieši saistīta ar operatīvo darbību, kā arī ir noteiktās prasības informācijas sistēmām un piekļuves tiesību nodalīšanai, noteikt, ka Valsts kase nesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina veikt grāmatvedības uzskaiti un ar to saistītās atbalsta funkcijas iestādē, nodrošinot Valsts kasei nepieciešamos datus pārskatu sagatavošanai.
 

-