Atzinums

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) ir iepazinies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas starpposma izvērtējums” (turpmāk tekstā -Informatīvais ziņojums).
Izvērtējot sagatavoto Informatīvi ziņojumu sniedzam sekojošu viedokli un komentārus.
2025. gada 26. septembrī, Vidzemes plānošanas reģions pēc VARAM lūguma, Limbažos organizēja diskusiju ar Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, ko vadīja piesaistīts eksperts/pētnieks Līga Brasliņa. Papildus pašvaldību pārstāvjiem tika sagatavota arī aptaujas anketa par RPP ieviešanu. Pēc diskusijām un aptaujas veikšanas Līga Brasliņa sagatavoja kopsavilkumu un secinājumus, kas detalizēti atspoguļoja diskusijas ietvaros paustos viedokļus.

I. Esošais sagatavotais Informatīvais ziņojums tikai daļēji atspoguļo diskusijas un aptaujas ietvaros sniegtos komentārus/viedokļus.
1. Diskusijas ietvaros vairākkārt tika izteikts priekšlikums, kas iekļauts arī sagatavotā kopsavilkuma secinājumu daļā, ka lai reģionālā attīstība būtu mērķtiecīga, plānošanas reģioni ir jāiesaista reģionālo prioritāšu definēšanā un kritēriju izstrādē. Informatīvajā ziņojumā praktiski nav sniegts izvērtējums par reģionālā līmeņa stiprināšanu. Vienlaikus reģionālā līmeņa būtiskā loma reģionālajā attīstībā ir akcentēta arī OECD veiktās izpētes “Adopting the OECD Regional Attractiveness Approach to Enhance the Capacity of Local and Regional Governments in Latvia” ietvaros, norādot pašreizējos trūkumus efektīvas reģionālās attīstības koordinācijā. Lūdzam atbilstoši un pēc būtības papildināt Informatīvā ziņojuma redakciju, integrējot gan VPR diskusiju ietvaros izteiktos priekšlikumus, gan ņemot vērā OECD veiktās izpētes rezultātus (OECD izpētes dokuments un ziņojums pieejams VARAM).
2. Diskusijas ietvaros vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība pēc konkrēta atbalsta militārajai industrijai reģionos. Informatīvajā ziņojumā ir atspoguļota šī vajadzība, bet 4. nodaļas turpmākajos uzstādījumos nav plānots atbalsts šai jomai. Lūdzam papildināt.

II. Papildus Vidzemes plānošanas reģions uzsver, ka A.1.7. uzdevumā – Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība – aprakstītā Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveide ir konkrēta, mērķtiecīga un praksē īstenota Vidzemes plānošanas reģiona un Vidzemes Augstskolas proaktīva iniciatīva Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktā uzdevuma ieviešanai. Vidzemes Atvērto inovāciju centrs (VAIC) ir izveidots 2024. gadā kā reģionāla sadarbības platforma ar skaidru mērķi attīstīt Vidzemes zināšanu un inovāciju ekosistēmu, stiprinot izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības mijiedarbību, veicinot talantu attīstību un atbalstot esošo uzņēmumu pāreju uz augstāku pievienoto vērtību. Sagatavotajā dokumentā arī lūdzam ievietot atsauci uz tīmekļa vietni, kur ir pieejama informācija par VAIC: https://va.lv/vaic
Vienlaikus Vidzemes plānošanas reģions akcentē, ka šī iniciatīva nav balstīta uz VARAM, plānošanas reģionu vai pašvaldību mērķētu finansējumu – līdz šim Vidzemes Atvērto inovāciju centra izveide un darbības uzsākšana ir nodrošināta bez stabila valsts budžeta vai institucionāla publiskā finansējuma. Jau vairāk nekā divu gadu garumā šim būtiski svarīgajam pamatnostādņu uzdevumam tiek pastāvīgi un aktīvi meklētas ārējā finansējuma piesaistes iespējas, kas būtiski ierobežo iespējas sistemātiski, ilgtspējīgi un operatīvi attīstīt inovāciju ekosistēmu reģionā.
Ir skaidri jāapzinās, ka bez mērķēta un prognozējama valsts atbalsta nav iespējams sasniegt Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kas saistīti ar:
esošo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu,
talantu piesaisti, attīstību un noturēšanu reģionos,
sistemātisku izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības sadarbības stiprināšanu kā inovāciju ekosistēmas pamatu.
Šobrīd reģionālajā līmenī ir izdarīti visi nepieciešamie “mājas darbi” – izveidota institucionāla platforma, nodrošināta sadarbība ar augstākās izglītības iestādi, identificētas prioritārās nozares un sadarbības formāti, kā arī uzsākta praktiska darbība ar uzņēmumiem, studentiem, pētniekiem un pašvaldībām dažādos reģionālos, nacionālos un starptautiskos formātos. Līdz ar to, nodrošinot mērķētu valsts budžeta finansējumu reģionālo inovāciju un zināšanu platformu darbībai, virzība uz A.1.7. uzdevuma pilnvērtīgu ieviešanu var notikt strauji, ar augstu pievienoto vērtību un būtisku ietekmi uz reģionu ekonomisko noturību un konkurētspēju.
Vidzemes plānošanas reģions uzskata par kritiski nepieciešamu pēc iespējas ātrāk izveidot valsts līmeņa mehānismus stabila pamata finansējuma nodrošināšanai plānošanas reģionu koordinētām inovāciju un zināšanu platformām sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, skaidri definējot šo platformu lomu esošo uzņēmumu attīstībā, talantu politikā un reģionālās inovāciju ekosistēmas stiprināšanā.

III. A.1.5.uzdevums. Pašvaldību darbības standarts – atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai
44. lpp. secinājumos norādīts, ka plānošanas reģioniem attīstības plānošanas dokumentos nav noteikta reģionu un pašvaldību ekonomiskā specializācija jeb profilēšana uzņēmējdarbības jomās. Vēršam uzmanību uz to, ka Vidzemes plānošanas reģionam ir izstrādāta Viedās specializācijas stratēģija un tajā definētie prioritārie virzieni, ir iekļauti arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā 2015-2021. Lūdzam šo informāciju precizēt.

B.2. Rīcības virziens Sasniedzamība un dzīves vide uzdevumā B.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp reģionos 67. lpp. ir norādīts  Ir palielināts vilcienu ātrums un pieskaņoti laiki autobusiem, kas pasažierus no dzelzceļa stacijas nogādā tālāk uz apdzīvotām vietām – vēršam uzmanību uz to, ka vilcienus nepieskaņo autobusiem, bet otrādāk. Autobusu kursēšanu maina atbilstoši dzelzceļā notikušajām izmaiņām. Lūdzam precizēt.
Tā paša uzdevuma ietvaros, aprakstot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju lūdzam papildināt, norādot ka īpaši svarīgi virzīties uz plānoto BEMU vilcienu iegādi lai tie, kā plānots, 2029. gadā uzsāktu pasažieru pārvadājumu izpildi maršrutos “Rīga-Cēsis” un “Rīga-Daugavpils”, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti un to savienojamību ar Rīgu.
Tā paša uzdevuma ietvaros 68. lpp. norādīts, ka Attiecīgi uz 2025. gada 2. ceturksni kopumā aktīvi ir 11 komerciālie maršruti. Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd jau ir zināms, ka pārvadājumu firma 'Ecolines" no 2026. gada 18. aprīļa pārtrauc visu komerciālo autobusu reisu izpildi Latvijas teritorijā valsts atbalsta trūkuma un pieaugošo izmaksu dēļ.

B.2.2. uzdevums. Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās – 74. lpp. norādīts, ka Plānots, ka pasākumu administrē un nodrošina attiecīgais plānošanas reģions sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Šobrīd esošie SM uzstādījumi paredz, ka Autotransportu pēc pieprasījuma (APP) koordinēs, uzturēs un uzraudzīs VSIA 'Autotransporta direkcija''.

B.3.5.uzdevums. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas
Lai tuvotos RPP minētajam mērķim - datos balstītai pārvaldei (politikai) – kā risinājums minēts reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un prognozēšanas rīka izveide - Reģionālās attīstības indikatora moduļa (https://raim.gov.lv/) attīstība vai CSP rīku būtiski uzlabojumi.[1] Saskaņā ar RPP ieviešanas izvērtējumu uzraudzības periodā pilnveidota RAIM tehniskā un funkcionālā bāze, pārejot uz atvērtā koda tehnoloģisko risinājumu, kā rezultātā paplašināts pieejamo statistisko datu un teritorijas rādītāju klāsts, tostarp attīstīta funkcionalitāte datu vizualizācijai kartēs un rādītāju atlasei pēc teritorijām, kas uzlabo pašvaldību un reģionālās politikas veidotāju iespējas izmantot datus plānošanas un izvērtēšanas vajadzībām.[2] Tomēr, neskatoties uz RAIM infrastruktūras digitalizāciju un uzlabojumiem, VPR Attīstības programmas vidusposma izvērtējums (2025)[3] izgaismo būtiskas nepilnības valsts piedāvātās statistikas saturā un metodoloģijā, kas liedz reģionam un pašvaldībām pilnvērtīgi uzraudzīt savu stratēģisko mērķu izpildi:

- Datu trūkums par Viedās specializācijas (RIS3) un inovāciju sektoriem reģionālā griezumā: Lai gan RPP kā uzdevums definēta “Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība” (A.1.7.)[4] un VPR Attīstības programmā 2021. – 2027.gadam (VPR AP)[5] kā prioritātes noteiktas “Inovācijas un zinātne” (E1) un “Industrijas pārveide” (E2), kas balstās uz inovatīvas ekonomikas attīstību, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu piedāvājumu, tomēr šobrīd reģionam nav pieejami detalizēti dati, kas ļautu novērtēt progresu RIS3 sektoros. Piemēram, VPR AP iekļautajam rādītājam “Radošo nozaru uzņēmumu pievienotā vērtība” CSP nesniedz datus novadu līmenī – tie ir pieejami tikai nacionālā mērogā. Tāpat rādītājam “Inovāciju jomā aktīvo uzņēmumu īpatsvars” apsekojumi tiek veikti tikai reizi divos gados, un dati bieži nav reprezentatīvi mazo pašvaldību līmenī statistiskās konfidencialitātes (mazā uzņēmumu skaita) dēļ. Rezultātā VPR un pašvaldībām nav instrumentu, lai nomērītu, vai to sniegtais atbalsts patiešām veicina tehnoloģisko pārveidi vietējos uzņēmumos. RAIM un TSI projekta fokuss uz izglītību, sociālo aizsardzību un zaļo kursu ir lielisks solis publisko pakalpojumu kvalititātes un pieejamības novērtēšanai, taču tas būtiski neuzlabo reģionālās ekonomikas mērķtiecīgas un fokusētas plānošanas iespējas. Ja nacionālā politika paredz reģioniem definēt savas ekonomiskās specializācijas jomas (RIS3) un uz tām balstīt ES fondu piesaisti, tad valstij būtu jānodrošina arī atbilstoši statistikas rīki. Bez precīziem datiem par augstas pievienotās vērtības nozaru apgrozījumu un nodarbinātību pašvaldību līmenī, RIS3 ieviešana, diemžēl, arvien paliek deklaratīva. Te arī jāmin, ka RAIM šobrīd ir virkne rādītāju, par kuriem nav pieejami aktuāli dati – piemēram, par rādītājiem “Jaunveidoto uzņēmumu skaits”,  “Kopējais uzņēmumu skaits”, “Kopējais uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem” pēdējie dati pieejami par 2024.gadu, bet par rādītājiem “Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinātā summa, EUR”, “Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju skaits” pēdējie dati pieejami par 2023.gadu. Tāpat īstenotais RAIM uzlabojums ar datu vizualizāciju kartēs, diemžēl, neļauj ģenerēt datu vizualizāciju par reģionu kopumā, bet tikai pašvaldību griezumā.

- Vides un ekosistēmu kvalitatīvo datu pieejamības centralizācija. VPR AP kā viens no attīstības pamatpilāriem ir dabas ekosistēmas un resursu saglabāšana un gudra apsaimniekošana (prioritātes T1.Dabas kapitāls, T2.Dabas un kultūras mantojums, E3. Aprites un bioekonomika), VPR izvērtējums norāda uz metodoloģiskām problēmām novērtēt tādu attīstības programmā iekļauto rādītāju dinamiku kā “Bioekonomikas jomās strādājošo uzņēmumu apgrozījums”, “Pārstrādāto atkritumu īpatsvars no savāktajiem sadzīves (visiem nebīstamajiem) atkritumiem”, “Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars”, jo dati primāri pieejami nacionālā, nevis reģionālā mērogā, tādējādi liedzot plānošanas reģionam izprast ekoloģiskās situācijas izmaiņas savā specifiskajā teritorijā. Turklāt valstī trūkst metodoloģijas un regulāru apsekojumu, lai mērītu iedzīvotāju paradumu maiņu ilgtspējīgā dabas resursu apsaimniekošanā.

- Datu nesakritība starp valsts reģistriem un pašvaldību reālo situāciju: VPR AP vidusposma uzraudzības ziņojuma gatavošanas laikā atklājās datu konflikti, to salāgojamības iespējas. Piemēram, VPR AP rādītājs “Veloinfrastruktūras kopgarums” atbilstoši “Latvijas Valsts ceļi” inventarizācijas datiem, VPR teritorijā ir 37,8 km veloinfrastruktūras, savukārt VPR pašvaldību pašu apkopotie un iesniegtie dati uzrāda vairāk kā 260 km veloinfrastruktūras kopgarumu. Nesakritība pamatojama ar to, ka valsts statistika uzskaita tikai infrastruktūru gar valsts autoceļiem, bet reģiona teritorijas attīstības kontekstā būtiski ir arī pašvaldību radītā un uzturētā veloinfrastruktūra. Tāpat būtu jāvienojas par kopīgu izpratni saistībā ar jēdziena “Veloinfrastruktūra” izpratni, uzskaiti un aprēķiniem – vai tas attiecas tikai uz atdalītajiem veloceļiem, vai tomēr iekļauj arī ar gājējiem dalītos veloceļus, jāprecizē, kā uzskaitāmi divvirzienu veloceļi. Ņemot vērā, ka RPP uzsver “nepieciešamību uzlabot mobilitātes infrastruktūras plānošanu pašvaldībās, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos un koordinētu plānošanu starp teritorijām, t.sk. meklējot jaunus, inovatīvus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus”[6], tad būtiski ir nostiprināt videi draudzīgas mobilitātes attīstības novērtēšanai svarīgos rādītājus un nodrošināt publiski pieejamus datus to uzraudzībai. Attiecībā uz veloinfrastruktūras attīstības novērtēšanu šobrīd nereti tiek izmantoti alternatīvi brīvpieejas datu avoti – piemēram, atvērtā koda, rediģējamo karti “OpenStreetMap”.[7]  Tajā datu ievadi organizē un pārrauga brīvprātīga, starptautiska entuziastu kopiena un jāņem vērā, ka tajā var būt nekorekti ievadīti dati, ja brīvprātīgais kartētājs atzīmē ietvi kā izmantojamu velosatiksmei, jo reāli tajā pārvietojas velobraucēji, lai gan pašvaldība to nav paredzējusi šādiem nolūkiem un nav izvietojusi oficiālu ceļa zīmi “Gājēju un velosipēdistu ceļš”. Tāpat, ja tomēr mobilitātes attīstībai tiek izmantoti “OpenStreetMap” dati, tad svarīgi, lai analīzei tiek sagatavoti iespējami atbilstoši dati, atzīmējot noteiktus atribūtu datus (piemēram, atsevišķi izbūvēti veloceliņi (highway=cycleway), velojoslas uz ielas braucamās daļas (cycleway=lane), kopīgi gājēju un velosipēdistu ceļi (segregated=yes/no)).

- Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) radītie datu pārrāvumi: Lai gan ATR noslēdzās 2021. gadā, tikai kopš 2024. gada janvāra statistisko reģionu robežas CSP datubāzēs tika pilnībā salāgotas ar plānošanas reģionu robežām (VPR pievienojot Ogres, Saulkrastu un Limbažu novadus). VPR AP vidusposma uzraudzības ziņojuma gatavošanas laikā atklājās, ka joprojām ir virkne vēsturisko rādītāju, kuriem “nav datu bāzes vērtības aktualizēšanai pēc ATR”. Piemēram,  rādītāja “Tirgus sektora ekonomiski aktīvo vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem” uzraudzībai nepieciešami dati pieejami par periodu no 2021.-2023.gadam pieejami tikai par VPR pirms ATR, par 2024.gadu - tikai par VPR pēc ATR. Līdz ar to pilnvērtīgs reģiona attīstības ilgtermiņa salīdzinājums ir metodoloģiski apgrūtināts.

- Pāreja no administratīvās uz funkcionālo telpu statistiku: Statistikas ieguve Latvijā primāri ir piesaistīta noteiktām administratīvajām robežām (novadiem un pagastiem). Taču ekonomiskā darbība, pakalpojumu patēriņš un cilvēku mobilitāte notiek funkcionālajās telpās (piemēram, Rīgas metropoles areāls spēcīgi iestiepjas VPR teritorijā caur Ogri un Saulkrastiem, mainot demogrāfiju un nekustamā īpašuma tirgu). RPP paredz ES fondu atbalsta plānošanā turpināt  pilsētu funkcionālo teritoriju pieeju[8], tādēļ lai to sekmīgi īstenotu, RAIM un CSP būtu jānodrošina dinamiska datu analītika, piemēram, izmantojot telekomunikāciju operatoru mobilitātes datus, radot telpiskās “siltuma kartes” reālajām darbaspēka svārstmigrācijām. Šis virziens jau definēts RPP B.3.5.uzdevumā, kas uzsver nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus reģionālās statistikas klāsta paplašināšanai, izvērtējot iespējas datu iegūšanai izmantot mobilo sakaru, satelītu informācijas dati u.c. risinājumi un reālā laika un situācijas datu pieejamību.[9] Iespējams, reģionālās statistikas pieejamības uzlabošanā un statistisko administratīvo teritoriju ierobežojumu pārvarēšanā varētu palīdzēt spēcīgāka ģeotelpiskās informācijas sistēmu rīku integrācija oficiālās statistikas platformās (RAIM, CSP).

- Plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšana datu analītikā: Lai spētu objektīvi novērtēt teritorijas attīstības procesu dinamiku un pieņemt datos un pierādījumos balstītus lēmumus, kritiski svarīgi ir stiprināt reģionālo un vietējo speciālistu analītisko kapacitāti. Nacionālā līmenī ir jāturpina un jāpaplašina atbalsta programmas (piemēram, ES fondu 5.1.1.2. pasākuma ietvaros īstenotie projekti plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanai), kas sniedz apmācības un instrumentus datu analītisko rīku izmantošanai ikdienas pārvaldībā un integrētā teritorijas plānošanā. Pat ar pilnveidotu RAIM sistēmu un plašāku statistiku (B.3.5. uzdevuma ietvaros), bez atbilstošas cilvēkresursu kapacitātes un datu pratības pašvaldībās un reģionos šo rīku stratēģiskais potenciāls paliks neizmantots. Lūdzam papildināt Informatīvo ziņojumu, ņemot vērā norādītos komentārus

[1] RPP, 54.lpp

[2] RPP izvērtējums, 99.lpp.

[3] https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/attistibas-planosana/uzraudziba/

[4] RPP, 30.-32.lpp.

[5] https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/attistibas-planosana/regiona-attistibas-dokumenti/

[6] RPP, B.2.5.uzdevums, 47.lpp.

[7] OECD Latvijas reģionu pievilcības novērtēšanas pētījumā “Adopting the OECD Regional Attractiveness Approach to Enhance the Capacity of Local and Regional Governments in Latvia” kā viens no rādītājiem ir “Veloceļu blīvums”  (Cycleway density (in km per km squared)), kura datu avots ir “OpenStreetMap”

[8] RPP izvērtējums, 111.lpp.

[9] RPP, 54.lpp.

 

-