Atzinums

FID ierosina informatīvajā ziņojumā ietvert darba organizācijas salīdzinājumu ne tikai ar iestādēm, kuras īsteno tikai administratīvo funkciju, bet arī pēc personāla skaita un funkcijām salīdzināmām iestādēm, kas īsteno gan administratīvo, t. sk. preventīvo funkciju un krimināltiesisko funkciju – Valsts policiju, Valsts robežsardzi. Informatīvā ziņojuma 20. lapas 1. rindkopā pausts, ka VID ir viena no retajām iestādēm, kas līdzās administratīvajai funkcijai pilda arī krimināltiesisko funkciju un ka šādas iestādes ir tikai Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts robežsardze. Taču Latvijā lielākā daļa ar izmeklēšanas funkciju apveltīto iestāžu īsteno administratīvo funkciju tām piekritīgajās jomās, t. sk. arī informatīvajā ziņojumā attiecīgajā sadaļā neminētās iestādes – Valsts policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

-

FID izsaka priekšlikumu informatīvajā ziņojumā ietvert izvērtējumu par identificēto problēmjautājumu citiem iespējamiem risinājumiem, šo risinājumu pozitīvajiem, negatīvajiem aspektiem, sekām izvēloties vienu vai otru risinājumu. Šobrīd informatīvais ziņojums pakārtots vienam konkrētam risinājumam – izveidot Nodokļu un muitas policiju kā autonomu iestādi. Informatīvais ziņojums nesniedz priekštatu, vai Latvijā ir iespējami citi risinājumi. Minētais ir īpaši svarīgi, jo tiek piedāvāts izvēlēties modeli, kas pastāv tikai retā OECD pētījumā aplūkoto valstu vidū (informatīvā ziņojuma 7., 8. tabula).

-

FID ierosina informatīvajā ziņojumā detalizētāk atspoguļot iespējamos problēmjautājumus un to risinājumus attiecībā uz informācijas apriti un piekļuvi VID informācijai, nodalot NMPP no VID. FID praksē nākas secināt,  ka ārpus VID esošām tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī FID, ir ierobežotākā informācijas pieeja VID resursiem, salīdzinājumā ar VID NMPP.

-

Tāpat FID izsaka priekšlikumu informatīvajā ziņojumā vairāk akcentēt vēl nepieciešamos soļus Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (turpmāk – NMPP) kapacitātes stiprināšanai un ar iestādes kapacitāti saistītos riskus iestādes pamatfunkciju izpildei un kvalitatīvas un savlaicīgas pirmstiesas izmeklēšanas nodrošināšanai, it īpaši liela apjoma starpreģionāla un starpnacionāla rakstura lietās (Valsts kontrole. Izmeklēšanas iestādes Latvijā: kompetenču un resursu, bet ne skaita jautājums. 72.–73. lpp. Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29562-WbZXA-8dkHkQ98VO7Wl4picDzTcCosRb.pdf.) Atbilstoši 2022. gada 21. oktobra revīzijas ziņojumā “Izmeklēšanas iestādes Latvijā: kompetenču un resursu, bet ne skaita jautājums” (turpmāk – Revīzijas ziņojums) iekļautajiem secinājumiem, NMPP izmeklētāju vidējā noslodze ir piecas reizes lielāka nekā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes izmeklētājiem, kas ir otra noslogotākā izmeklēšanas iestāde (Revīzijas ziņojuma 75. lpp.). Ņemot vērā, ka Revīzijas ziņojumā aplūkotais periods beidzās pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, paredzams, ka šis nesamērīgais sadalījums ir pasliktinājies, jo NMPP lietvedībā nonāk ļoti ievērojams skaits kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu. Vienlaikus jāakcentē, ka atbilstoši Revīzijas ziņojumā secinātajam NMPP izmeklētāju atalgojums ir zemāks nekā pārējās izmeklēšanas iestādēs, atšķirībai atalgojumā atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 40% (Revīzijas ziņojuma 14. lpp., 98.–99. lpp.).
Revīzijas ziņojumā konstatētās NMPP cilvēkresursu, atalgojuma un tehniskā nodrošinājuma problēmas ir arī uzsvērtas Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu ( Latvijas Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu. 80.–81. lpp.  Pieejams: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf).
 

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā “Strukturālo izmaiņu nepieciešamība un nodokļu un muitas policijas turpmākās darbības modelis” (27. lpp.) tiek norādīts, ka “starpinstitucionālās reformas iniciēšana var negatīvi ietekmēt Latvijas nākamās kārtas Moneyval novērtējumu un šis risks nav pieļaujams”. Ievērojot to, ka netiek skaidri norādīts, kā tieši šādas reformas iniciēšana varētu ietekmēt Latvijas nākamās kārtas Moneyval novērtējumu, aicinām šo teikumu svītrot, jo tas ir tikai pieņēmums.

-