Atzinums

Nav skaidrs šādas joslas noteikšanas mērķis, jo nav regulējuma atļautajām/aizliegtajām darbībām buferjoslā. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas regulējums Aizsargjoslu likumā, kur noteikti saimnieciskās darbības un būvniecības ierobežojumi piekrastes aizsargjoslās teritorijā, neietver terminu “augstākās bangas buferjosla”. Ja ir paredzēts ieviest vēl kādus papildu ierobežojumus, kas attiektos tieši uz augstākās bangas buferjoslu, tad tādi ir izstrādājami vienlaikus ar metodikas izveidi un iekļaujami Aizsargjoslu likumā, pretējā gadījumā pašvaldība nevar piekrist augstākās bangas un buferjoslas risinājumam bez skaidra regulējuma, kā tas ietekmēs zemes īpašniekus. Savukārt, ja papildu regulējums nav paredzēts, tad nav skaidrs mērķis šādas joslas noteikšanai. Tāpat arī sabiedrībai / zemes īpašniekiem ir jānodrošina noteikumu pārskatāmība, respektīvi, noteikumiem, kas ierobežo darbību ar īpašumu saistībā ar jūras aizsardzību, ir jābūt vienkopus vienā likumā, jo Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums pamatā nosaka jūras izmantotāju tiesības un pienākumus, savukārt, augstākās bangas robežas un tās buferjoslas robežas ietekmēs zemes īpašniekus piekrastē un tas netiek atspoguļots Aizsargjoslu likumā, kur ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi piekrastes aizsargjoslā.

-

Saskaņā ar Civillikuma 1104. panta regulējumu jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras bangas, un saistībā ar anotācijā norādīto, ka nav izstrādāta kārtība īpašumu tiesību izmaiņu īstenošanai, uzskatām, ka līdz ar šiem noteikumiem un to īstenošanas uzsākšanu, ir jābūt izstrādātam arī regulējumam par īpašuma tiesību izmaiņām un īpašumu kompensācijas kārtību. Nebūtu pieļaujami atlikt minēto grozījumu izstrādi un, līdz ar to, skaidrojuma sniegšanu par šo noteikumu ietekmi uz personu īpašumu, uz nenoteiktu laiku, īpaši, ņemot vērā izziņā iekļauto informāciju par to, ka “Tieslietu ministrija veicot sākotnējo izvērtējumu minētajam jautājumam ir secinājusi, ka pašlaik nav nosakāma īpaša kārtība, kādā noritēs īpašuma tiesību izmaiņu noteikšana, jo daļā gadījumu ar to saistīti satversmīguma riski”.

Šajā kontekstā jāpiemin, ka arī nav vērtēta augstākās bangas regulējuma un ar to saistīto īpašumtiesību izmaiņu īstenošanas ietekme uz valsts budžetu. Kopumā secināms, ka šis noteikumu projekts nav virzāms apstiprināšanai, līdz nav izstrādāts ar to saistītais normatīvais regulējums un gūta skaidrība par rīcību ar personu īpašumiem, regulējuma ietekmi uz valsts budžetu, kā arī novērsti pamattiesību aizskāruma riski.

 

-

Ņemot vērā Civillikuma 1104. pantā noteikto, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, nepieciešams precīzi norādīt un skaidrot tālākās šī regulējuma sekas attiecībā uz nekustamiem īpašumiem – ēkām un būvēm, kas nav valsts īpašums, un kuras atradīsies augstākās bangas ietekmes zonā.

Priekšlikums precizēt punkta redakciju, to papildinot ar tekstu “Augstākās bangas robežu nosaka pa būvju (ēku) ārējo kontūru jūras pusē.”
 

-