Atzinums

Noteikumu projekta 81.⁵ punkts.
Anotācijā no 9.lp. ir apraksts par projekta ietekmi, atbilstību - tur ir norādīts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ka projekts neskar valsts un pašvaldības budžetu, ka projekts neskar tā izpildes nodrošināšanu un ietekmi uz institūcijām. 
81.⁵ punkts vistiešākajā veidā  skar budžetu, arī bāriņtiesas cilvēkresursus. Ja, piemēram, vienam darbiniekam ir 90 audžubērni, un katram no viņiem ir radinieki (4 vecvecāki, vecāku brāļi/māsas, pilngadīgie brāļi/māsas, brālēni/māsīcas), tad katru gadu sūtīt viņiem informatīvās vēstules (360) ar jautājumu, vai viņi vēlas uzņemties aizbildņa pienākumus prasīs ievērojamos finanšu un darbinieka laika resursus (līdz ar to šo grozījumu izpildei  daļai bāriņtiesu būtu nepieciešams kā minimums 1 amata vieta un papildus līdzekļi korespondencei).
Ja 81.⁵ punkts tiek saglabāts, tad nepieciešams detalizēti papildināt anotāciju, tai skaitā  ar norādi, ka kādiem  finanšu resursiem tas tiks segts.

-

Par 32.punktu.
Ir saprotams mērķis novienādot dokumentu nosūtīšanu personas dzīvesvietas maiņas gadījumā, tomēr bāriņtiesu viedoklis ir atšķirīgs un daudzi uzskata, ka ir atstājama iepriekšējā kārtība, kad atsevišķām kategoriju lietām pārsūtīšana nebija reglamentēta.
Līdz ar to bērnu mantu lietās, vecākam, ar kuru bērns dzīvo, mainoties dzīvesvietai, tika pārsūtītas lietas nevis dokumentu kopijas, jo šajās lietās bāriņtiesa, kura sākotnēji lietu ir ierosinājusi, nekādus citus lēmumus nepieņems un pārraudzību neveiks. Savukārt lietu kopēšana prasīs papildus resursus un personai mainoties dzīvesvietai vairākkārt varētu veidoties situācijā, ka lieta tiek vairākkārt pārkopēta un tiek taisītas kopijas no kopijām un atbildīgajai bāriņtiesai būs vairākkārt pārkopēti lietas materiāli.
Tāpat šādā situācijā nebūs saprotams, ko bāriņtiesai, kurai ir lietas oriģināls, kurā nekas turpmāk netiek veikts, darīt ar attiecīgo lietu, jo faktiski nav pamata to nodot arhīvā, jo tā nosacīti ir aktīva lieta.

-

Analogi kā 32.punktā(izziņas 16.punkts).
Aizgādnības lietu kategorijā nav lietderīgi un ir resursus tērējoši pārsūtīt lietas kopijas nevis pašu lietu, kā tiek darīts līdz šim. Tur, kur ir persona ar ierobežotu rīcībspēju, tur būtu jābūt arī lietas oriģinālam. Dažādu kategoriju un piekritību lietu pārsūtīšanas novienādošana tikai tādēļ, lai visiem būtu vienādi, nav efektīva un jēgpilna.
Pie tam aizgādnības lietas (tāpat kā mantu lietas) ir vienas no ilgstoši aktīvajām lietām un personas salīdzinoši bieži maina savu deklarēto dzīvesvietu.
Pie šī  atkārtoti jāuzsver arī  vispārzināms fakts, ka deklarēšanās kārtība Latvijā ir ļoti vienkārša, tai skaitā kā viens no pamatojumiem ir iespējama  mutiska vienošanās, kas praksē pieļauj arī negodprātīgu deklarēšanos un attiecīgi  pēc tam visnotaļ ilgstošu anulēšanas procesu.

-

Anotācijā par šo punktu tiek skaidrots, ka grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu praksi un ka " 3 darbdienu" laikā  tiek aizstāts ar "septiņu dienu". Tomēr salīdzinot  spēkā esošo 43.punkta redakciju ar piedāvāto jāsecina, ka  tās nav vienīgās izmaiņas un ka  tiek svītrots arī teksts par lūguma pamatošanu. Pamatošanu paredz arī Administratīvā procesa likums, līdz ar ko vēl vairāk nav skaidra šo izmaiņu nepieciešamība, kas netiek arī skaidrota anotācijā.
Aicinām saglabāt spēkā esošo redakciju, attiecīgi mainot tikai laika periodu, kā tas arī ir paskaidrots anotācijā.

 

"43. Administratīvā procesa dalībnieks, pamatodams savu lūgumu, var rakstiski lūgt bāriņtiesu nomainīt personu..."

Noteikumu projekta 81.⁵ punkts (Izziņas 23.punkts).
Papildus jau norādītajam vēršam uzmanību, ka bērna radiniekiem jau sākotnēji ir jābūt, kā jebkurai citai personai, sasniedzamiem deklarētajā dzīvesvietā, jau pirmajā vēstules nosūtīšanas gadījumā un jāspēj izvērtēt savas iespējas un motivāciju uzņemties bērna aizbildņa pienākumus. Ja katru gadu bāriņtiesai būs jānoskaidro visu radinieku viedoklis par aizbildnību, tie būs  gan papildus izdevumi, gan papildus funkcijas. 
Turklāt anotācijā no 9.lp. ir apraksts par projekta ietekmi, atbilstību - tur ir norādīts, ka nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ka projekts neskar valsts un pašvaldības budžetu, ka projekts neskar tā izpildes nodrošināšanu un ietekmi uz institūcijām. Tomēr šis punkts vistiešākajā veidā noteikti skar budžetu, arī bāriņtiesas cilvēkresursus. Ja, piemēram, vienam darbiniekam ir 90 audžubērni, un katram no viņiem ir radinieki (4 vecvecāki, vecāku brāļi/māsas, pilngadīgie brāļi/māsas, brālēni/māsīcas), tad katru gadu sūtīt viņiem informatīvās vēstules (360) ar jautājumu, vai viņi vēlas uzņemties aizbildņa pienākumus prasīs ievērojamus finanšu un darbinieka laika resursus. Līdz ar to šo grozījumu izpildei virknei bāriņtiesu būtu nepieciešams kā minimums 1 amata vieta un papildus līdzekļi korespondencei, kurus pie tam  ir risks iztērēt nelietderīgi, jo jau pašreiz ir gadījumi, kad radinieki zvana bāriņtiesai un pat rupji lamā, ja  bāriņtiesa uzdrošinās atkārtoti pajautāt, vai nav pārdomājuši un nevēlas uzņemties bērna aizbildnību.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka te noteikti prasības un izmaksas nav samērīgas ar ieguvumiem. Bērni jau dzīvo ģimeniskā vidē audžuģimenē. Tāpat nav saprotams, līdz kurai pakāpei/šķirai radinieki jāaptaujā un kuri ir tie gadījumi, kad drīkst vairs neaptaujāt (uzraksta vai telefoniski pasaka, ka nevar uzņemties aizbildņa pienākumus u.t.t.).
Pilnībā izprotam, ka tas ir Valsts kontroles ieteikums, tomēr pirms ieteikumu ieviešanas vai neieviešanas ir izvērtējami visi aspekti un šajā gadījumā argumenti  ir ļoti pamatoti. Ja nepieciešams, esam gatavi piedalīties kopīgā sarunā arī ar Valsts kontroles piedalīšanos un atkārtoti aicinām Labklājības ministriju  ņemt vērā  pašvaldību izvirzītos apsvērumus. 
 

-

Izziņā (17.;18.punkti) norādīts, ka “ņemts vērā”, tomēr  vārds “adresāts”  ir saglabāts.
Kā arī kopumā uzskatām, ka būtu tomēr jāpavērtē un jāpaskatās detalizētāk kontekstā ar visiem punktiem par paziņošanas kārtību, īpaši ņemot vērā, kā arī par vārdam “paziņošana” ir dažādās interpretācijas, īpaši kontekstā ar konkrēti noteiktajiem terminiem, piemēram, 10 darba dienas pirms sēdes par to paziņo u.t.t.

-

 Par izziņas 30.punktā izteikto LPS  priekšlikumu un atbildi uz to.
Arī saīsināta lēmuma izsniegšana ļaus personai vērsties tiesā un lēmumu pārsūdzēt. Kopumā attiecībā uz bāriņtiesas lēmuma spēkā stāšanos, rakstveida noformēšanu un tiesībām pārsūdzēt ir vērojama nekonsekvence, jo ja lēmuma pilno tekstu persona var saņemt pēc 10 darba dienām pēc tā pieņemšanas, bet pārsūdzēt var mēneša laikā no spēkā stāšanas, personai jau šādā veidā tiek saīsināts pārsūdzēšanas termiņš, līdz ar to ir izveidojusies tiesu prakse, ka pieteikumu par bāriņtiesas lēmumu pieņem mēneša laikā no dienas, kad personai ir paziņots pilns lēmuma teksts. Tāpat, ministrijas komentārs nesniedz atbildi uz jautājumu, kā bāriņtiesai izpildīt normatīvajos aktos noteikto termiņu, ja visi 3 bāriņtiesas locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu būs attaisnotā prombūtnē.

-