Atzinums

Pašreiz 4.2.3.4.pasākuma atbalstu pārsvarā ir plānots sniegt ekonomiski neaktīvo jauniešu daļai. Ierosinām precizēt mērķa grupu, paredzot iesaistīt 4.2.3.4.pasākumā Nodarbinātības valsts  aģentūrā (turpmāk - NVA) reģistrētus jauniešus - bezdarbniekus, kas uz iesaistes brīdi pasākumā nepiedalās aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, izņemot dalību karjeras atbalsta un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos. Vēršam uzmanību, ka reģistrētie jaunieši - bezdarbnieki ir viena no NEET mērķa grupām, kurai arī būtu nepieciešams sniegt līdzvērtīgu atbalstu 4.2.3.4.pasākuma ietvaros. Atbilstoši Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā vidēji 51% no visiem NEET jauniešiem (31 000;15-29 gadi) bija bezdarbnieki (15 800) un 49% - ekonomiski neaktīvi jaunieši, pie tam no kopējā bezdarbnieku skaita vidēji 50% (7 974) bija reģistrēti NVA.
Vienlaicīgi ir jānodrošina abu grupu proporcionāla iesaiste - ekonomiski neaktīvo jauniešu mērķa grupai ir jābūt lielākai pēc skaita, jo primārais 4.2.3.4.pasākuma mērķis ir aktivizēt tieši tos NEET jauniešus, kas atrodas tālāk un ārpus darba tirgus (reģistrēto jauniešu - bezdarbnieku mērķa grupai ir jābūt robežās līdz 25% no kopējā dalībnieku skaita).

-

Ņemot vērā, ka arī jaunājā ES fondu plānošanas periodā ir paredzēta sadarbība ar NVA NEET jauniešu aktivizēšanā un integrēšanā darba tirgū, lūdzam iekļaut informāciju un aprakstu anotācijā, kāda veida sadarbība ir paredzēta un kādas būs līgumiskās attiecības starp abām iestādēm. 

-

Lūdzam visur lietot vienotu definīciju NEET jauniešiem - jaunieši, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.

-

Lūdzam kā partnerus iekļaut arī policijas un probācijas dienestus, izglītības iestādes.

-

Lūdzam anotācijā minēt, kādas būs līgumiskās attiecības starp sadarbības un stratēģisko partneri. 

-

Lūdzam sadaļā "Risinājuma apraksts" sniegt indikatīvo finansējumu sadalījumu pa atbalstāmajām darbībām.

-

Lūdzam papildināt sadaļu "Risinājuma apraksts" ar atbalsta darbību kopumu (atbalsta veidiem/programmām/pasākumiem, kuros tiks iesaistīta mērķa grupa) - kā ir plānots piedāvāt konkrētas darbības atkarībā no jauniešu profila, kas var būt šo darbību īstenotājs u.c. informācija (attiecībā uz profilēšanu un mentoriem - laika apjomu minētajām aktivitātēm).

-

Lūdzam precizēt sadaļu "Problēmas apraksts", pārnesot pamatinformāciju par projekta "Proti un dari!" īstenošanu uz sadaļu "Pašreizējā situācija". 
Ierosinām papildināt problēmu aprakstu ar šādu informāciju:
- kaut arī kopumā NEET situācijai valstī ir tendence uzlaboties, tomēr joprojām vidēji 30 000 jauniešu būtu nepieciešams atbalsts iesaistei izglītības un nodarbinātības pāsākumos, kā arī sociālajā dzīvē;
- ne visiem jauniešiem ir apgūtas iemaņas darba meklēšanā un ir pieejama informācija par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, profesijām un vakancēm – par to liecina IZM veiktie jaunatnes politikas monitoringi („Jaunatnes politikas monitorings 2015”, kurā secināts, ka tikai 18% no aptaujātajiem jauniešiem ir izmantojuši karjeras konsultācijas, lai saņemtu papildus informāciju par tendencēm darba tirgū). 
- darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem augstajam jauniešu bezdarba līmenim.
Zems izglītības līmenis veicina jauniešu neaizsargātību darba tirgū un palielina viņu diskriminācijas risku. Līdzšinējā NVA un Valsts darba inspekcijas pieredze liecina, ka jaunieši ar pamatskolas izglītību bieži nepārzina darba tiesisko attiecību aspektus, līdz ar to tiek pakļauti augstākam nedeklarētās nodarbinātības jeb aplokšņu algas riskam.
- daļa jauniešu saskārās ar vairākām barjerām darba tirgū (piemēram jaunieši ar zemu izglītību, kas dzīvo lauku apvidos un saskāras ar veselības problēmām), kuru risināšanai nepieciešama kompleksā pieeja un starpinstitucionāls atbalsta modelis. 

-

Lūdzam sadaļā "Pašreizējā situācija" atjaunot statistiku par NEET mērķa grupu un papildināt to ar 2022.gada datiem. 
Kopumā pēdējos gados ievērojami samazinājās gan jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (turpmāk – NEET) skaits un īpatsvars jauniešu kopskaitā, gan jauniešu-bezdarbnieku skaits un to īpatsvars jauniešu kopskaitā (skat. tabulas zemāk). Samazinājumu veido gan pozitīvie faktori – ekonomiskās situācijas uzlabošanās un visaptverošas Jauniešu garantijas programmas īstenošana Latvijā 2014.-2022.gadā, gan negatīvie – kopējais jauniešu skaits valstī turpina samazināties, kas arī ietekmē izmaiņas kopējos rādītājos. No otras puses, neaktīvo jauniešu skaits joprojām paliek diezgan augsts un samazinās lēnāk – tas atstāj iespaidu arī uz jauniešu nodarbinātības un bezdarba līmeni.
Attiecībā uz Covid-19 situāciju ir jāmin, ka tā ietekmēja jauniešu situāciju darba tirgū vairāk salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Tā jauniešu nodarbinātības līmenis (15-24 gadi) 2022.gadā (30,6%) salīdzinājumā ar 2019.gadu (31,8%) bija par 1,2 procentpunktiem zemāks (ES vidējais 2022.gadā – 34,7%), savukārt bezdarba līmenis (15-29 gadi) 2022.gadā (11,1%) bija par 1,8 procentpunktiem augstāks kā 2019.gadā (9,3%), ES vidējais 2022.gadā – 11,3%.
NEET jauniešu 15-29 gadu vecumā īpatsvars jauniešu kopskaitā (NEET līmenis) 2022.gadā veidoja 10,8% (ES vidējais – 10,9%) – rādītājs pakāpeniski samazinās kopš 2010.-2014.gada, kad tas bija 14-19% robežās, un tās ir 30 500 personas (2010.gadā - 80 200).
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku skaits NVA arī ievērojami samazinājās. 2023.gada maijā beigās NVA uzskaitē bija 7 645 jaunieši vecumā 15-29 gadi, 15% no kopējā bezdarbnieku kopskaita. Jaunieši daudz retāk nokļūst ilgstošā bezdarba situācijā – tikai 0,5% no iepriekš minētā jauniešu kopskaita bija NVA uzskaitē ilgāk par gadu. Jauniešu vidū, kas reģistrēti NVA, ir ievērojami lielāks cilvēku ar nepietiekamu izglītības līmeni (pamata, vispārējā vidējā) īpatsvars – 69% no kopskaita 15-24 gadu vecuma grupā.
 

-

Lūdzam sadaļā "Pašreizējā situācija" pievienotot atsauci uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam), kurās ir uzsvērtā aktīvās darba tirgus politikas pasākumu loma NEET jauniešu aktivizēšanā (3. politikas rezultāts un 3.7. politikas rādītājs).  

-