Atzinums

Informatīvajā ziņojumā sniegtajā informācijā vēl joprojām konstatējamas atsevišķas neskaidrības par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu, kuras Tieslietu ministrijas ieskatā būtu novēršamas, ņemot vērā koncertzāles projekta apmērus un nozīmīgumu, kā arī to, ka pirmās divas projekta kārtas principā plānots finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī nav skaidrs, kā tiks finansēta trešā kārta, jo par to vienošanās tiks panākta tikai pēc pirmo divu kārtu noslēgšanās. Tieslietu ministrijas ieskatā augstāk minētie trūkumi ir sekojoši:

1. Informatīvā ziņojuma 2. lpp. norādīts, ka "lēmums par būvdarbu realizētāju un līdz ar to arī par Koncertzāles īpašnieku tiks pieņemts vēlākā stadijā vienlaikus ar Koncertzāles būvdarbu finansēšanas risinājuma izvēli, kā prioritāro modeli paredzot – Pašvaldība realizē būvniecības ieceri ar aizņēmumu Valsts kasē", vienlaikus šajā pašā lapaspusē zemāk norādīts, ka "atbilstoši nodomu protokola projektā Koncertzāles projekta īstenošanai (turpmāk – nodomu protokols) (1.pielikums), kuru paredzēts parakstīt starp iesaistītajām pusēm – Kultūras ministriju, Pašvaldību un SIA ,,Rīgas nami”, paredzētajam Pašvaldība veiks Kongresu nama atsavināšanu no SIA ,,Rīgas nami” par labu Pašvaldībai". Arī izziņā par informatīvā ziņojuma saskaņošanas laikā izteiktajiem iebildumiem Kultūras ministrija vairākkārt norāda, ka "no informatīvā ziņojuma SIA "Rīgas nami" ir izslēgti kā iespējamais koncertzāles ieceres realizētājs". Tāpat arī informatīvā ziņojuma 3. lpp. iekļauta informācija, kas rada tāda paša veida nekonsekvenci saistībā ar informāciju par plāniem koncertzāles projekta īstenošanā, jo šajā lapaspusē atbilstoši šī brīža uzstādījumam ir ietverts izvērtējums tieši modelim, kad "pašvaldība ir faktiskais Koncertzāles būvniecības ieceres realizētājs un nekustamā īpašuma īpašnieks", taču tajā pašā laikā šajā lapaspusē saistībā ar informāciju par koncetzāles plānotajiem pamatnomniekiem un iznomāšanai piemērojamajiem Ministru kabineta noteikumiem ietverta sekojoša piebilde: "pie nosacījuma, ja nomas attiecības tiks dibinātas starp pamatnomniekiem un Pašvaldību." Tādējādi nav skaidrs, ar ko citu pamatnomnieki varētu nodibināt nomas attiecības (ja ne ar pašvaldību), ja šobrīd tiek apsvērts tikai risinājums par pašvaldību kā nekustamā īpašuma īpašnieci.

2. Vēl joprojām no informatīvā ziņojuma nav skaidrs, kad un kādā kārtībā plānots, ka pašvaldība atsavina no SIA "Rīgas nami" tam piederošo nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu. Lai arī no vienas puses attiecīgā nekustamā īpašuma iegūšana pašvaldības īpašumā ir tieši pašvaldības lēmums un Ministru kabinets nevar lemt par to, kad un kādā veidā pašvaldiba šo savu nodomu protokolā pausto apņemšanos īsteno, tomēr no otras puses Tieslietu ministrijas ieskatā tieši tas ir informatīvajā ziņojumā aprakstītā koncertzāles projekta īstenošanas modeļa būtisks trūkums. Konkrētajā gadījumā, kad valsts plāno ieguldīt būtiskus resursus koncertzāles projekta īstenošanā (ne tikai valsts budžeta līdzekļus, bet arī cita veida resursus, piemēram, laika un cilvēkresursus, veicot visas nepieciešamās darbības koncertzāles projekta īstenošanai), šāda veida nenoteiktība un neskaidrība būtu vērtējama negatīvi. Tieslietu ministrijas ieskatā šobrīd šķietami nav pietiekami izvērtēti riski, kas saistīti ar to, ka nekustamais īpašums, kurš veido būtisku daļu no koncertzāles projektam nepieciešamā apvienotā nekustamā īpašuma, šobrīd nepieder ne valstij, ne pašvaldībai.

3. Tieslietu ministrijas ieskatā nav korekti informatīvajā ziņojumā atsaukties uz Rīgas domes 2022.gada 25.maija lēmumu Nr.1572 (prot. Nr. 61 23.§) „Par sadarbību ar Kultūras ministriju nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā un vienošanās apstiprināšanu”, proti, ka ar šo lēmumu Rīgas dome ir apstiprinājusi nodomu protokolu un pilnvarojusi Rīgas domes priekšsēdētāju to parakstīt. Nodomu protokola redakcija kopš 25. maija informatīvā ziņojuma saskaņošanas gaitā ir diezgan būtiski mainīta, līdz ar to atsauce informatīvajā ziņojumā būtu ietverama uz Rīgas domes nostāju par aktuālo nodoma protokola redakciju.
 

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar pamatojumu, kādēļ kā viens no jautājumiem, kura noregulēšanai Kultūras ministrijas ieskatā nepieciešams izstrādāt speciālu normatīvo regulējumu (likumu), ir minēts nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana, ja Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 11. punktā noteikts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

-