Atzinums

20. punktā ir rakstīts:  “20. Ņemot vērā EK līdzšinējos ieteikumus Fonda ietvaros izmantot esošās nacionālās un ES fondu pārvaldības un informācijas sistēmas, KEM ierosina Fonda tiesiskā regulējuma ietvaru veidot, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, proti, Likumu par budžetu un finanšu vadību papildināt ar pantu par Fondu, kurā attiecīgi iekļaut deleģējuma normas Ministru kabinetam izdot horizontālos Ministru kabineta noteikumus, nosakot Plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzībai pielāgot esošo ES struktūrfondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu portālu jeb Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (KPVIS).”
Vēršam uzmanību, ka, mūsuprāt, Ministru kabineta noteikumu izdošanas deleģējuma iekļaušana Likumā par budžetu un finanšu vadību ir pārāk burtiska interpretācija EK aicinājumam Fonda ietvaros izmantot esošās nacionālās un ES fondu pārvaldības sistēmas pēc analoģijas ar ATM un citiem ES fondu instrumentiem. Ir normāla prakse deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par Plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību (tostarp finansējuma uzraudzību) likumprojektā "Klimata likums", kas ietver visas klimata politikas tiesību normas vienuviet, attiecīgi uz tā pamata izdot horizontālos Ministru kabineta noteikumus.

-

Lūdzam Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM) nodrošināt, ka, izstrādājot Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032.gadam
(turpmāk - plāns), tiek nodrošināts, ka plānotie atbalstpasākumi ir tieši mērķēti uz plānā noteikto mērķu sasniegšanu. Tāpat aicinām KEM izvērtēt un ņemt vērā Valsts kontroles secinājumus un ieteikumus lietderības revīzijas “Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu enerģētikas nozares attīstībai” ietvaros.

Vienlaikus aicinām lemt par plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītām institūcijām, izvēloties resursu un pārvaldības efektīvāko pieeju balstoties uz plānā īstenotajiem pasākumiem.

-

Attiecībā uz Informatīvā ziņojuma 24.punktā minēto, sniedzam šādu viedokli. Ņemot vērā līdzšinējo Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - Aģentūra) pieredzi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu un Atveseļošanās fonda (turpmāk – AF) projektu uzraudzībā, Aģentūra neiebilst pret samērīgu iesaisti Sociālā klimata plāna īstenošanā, ja tiek nodrošināti atbilstoši administratīvie resursi un skaidri noteiktas Aģentūras funkcijas un iesaistes līmenis Sociālā klimata fonda (turpmāk - SKF) ietvaros. Vēršam uzmanību, ka SKF ieviešanas periods pārklājas ar ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda aktīvo ieviešanas fāzi, un ņemot vērā līdzšinējos riskus ES fondu investīciju tempu kāpināšanai un N+3 izpildes nodrošināšanai, Aģentūras prioritāte turpmākajos gados ir maksimāli koncentrēt resursus uz ES fondu programmu atlašu, uzraudzības un maksājumu funkcijas nodrošināšanu. Lai neapdraudētu ne ES fondu, ne SKF atbalsta pasākumu sekmīgu ieviešanu un ņemot vērā, ka SKF atbalsts pasākumi ir vērsti tieši uz mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, aicinām informatīvajā ziņojumā paredzēt, ka Aģentūra SKF atbalsta pasākumos tiek iesaistīta tikai gadījumos, ja šīs programmas tiek īstenotas divpakāpju shēmu ietvaros, kur uzraugošās iestādes funkcijas veiktu Aģentūra. Ņemot vērā, ka SKF plāna īstenošanu plānots uzsākt jau no 2026.gada un, lai līdz tam izveidotu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu uzraudzības kārtību, Aģentūrai būs jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, ko ar esošajiem Aģentūras resursiem un kapacitāti nav iespējams paveikt. Saskaņā ar Aģentūras aplēsēm, šīs funkcijas nodrošināšanai būtu nepieciešamas vismaz 2 terminētas amata vietas jau 2025.gadā. Vēršam uzmanību, ka papildus amata vietas Aģentūrai aprēķināmas saskaņā ar SKF plānā paredzēto atbalsta pasākumu ieviešanas shēmu - divpakāpju shēma vai "tiešās" atlases.

-

Lūgums izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi papildināt 7. punkta tekstu vai atsauci ar informāciju par nacionālā līdzfinansējuma apjomu, kas būs jānodrošina (EUR), ja tiks piemērots Regulas 2023/955 10. panta 1. punkta 3.rindkopas nosacījums par Direktīvas 2003/87/EK 30.k. pantā noteikto atkāpi par ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS atlikšanu par vienu gadu.

-

Ņemot vērā, ka plānā vēl nav identificēti pasākumi, un to, ka iespējams, pasākumu ietvaros gala saņēmēji varētu būt gan fiziskas personas, gan arī juridiskās personas, kas veic saimniecisko darbību, lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projekta sadaļu “ V. Fonda un Plāna ieviešana” ar informāciju, ka, ieviešot plānā ietvertos pasākumus, tiks izvērtēts, vai pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts saimnieciskai darbībai un atbalsts, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un gadījumā, ja pasākums kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākums, tiks nodrošināta tā atbilstība piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam.

-

Lai nodrošinātu optimāli efektīvāko finanšu resursu pieejas izvēli, lūdzam skaidrot, kādi apsvērumi ir ņemti vērā nosakot, ka Sociālā klimata fonda ieviešanu nodrošina, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (turpmāk - KPVIS). Ņemot vērā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzšinējo pieredzi ar KPVIS pielāgošanu Atveseļošanās fonda vajadzībām un potenciālās izmaksas, kas varētu rasties SKF moduļa izstrādei, pielāgošanai, un ikdienas uzturēšanai, aicinām izvērtēt, vai nebūtu atbilstošāk SKF projektu administrēšanai izvēlēties Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformu (turpmāk - MAP), kas ir risinājums, kas nodrošina pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, kur dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiek koplietoti un atkalizmantoti. MAP ir izveidota, lai valsts pārvaldes iestādēm nodrošinātu atbalstu procesos, kuros tiek pārvaldīts valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojums. MAP pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, ar kuru aicinām sazināties par šīs platformas izmantošanas iespējām. MAP izmantošana ir bez maksas, tai skaitā arī datu centra izmaksas, savukārt, ja esošajā funkcionalitātē ir nepieciešami individuāli pielāgojumi (to izmaksas sedz katrs pasūtītājs atsevišķi), sistēmas pārzinim ir spēkā esošs uzturēšanas līgums ar izstrādātāju (nav jāveic atsevišķs iepirkums). Ņemot vērā MAP izveidošanas mērķi (sk. MAP Ministru kabineta noteikumu anotāciju https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e5f7b796-9dcc-468c-b686-51ffc1c7651a#), uzskatām, ka šī risinājuma izvēle būtu vislietderīgākā un ekonomiskākā.

-