Atzinums

Vispārējs iebildums.
Būtiskākais ir tas, ja pašvaldība savos saistošajos noteikumos drīkstēs paredzēt tikai tās 4 lietas, kas paredzētas likumā (kapsētā esošo kulta ēku izmantošanas kārtība, kapavietu rezervēšana, kapavietas izmēri un dziļums, laika periods pēc kura var veikt virsapbedījumu) noteikti radīsies problēmas ar kārtības nodrošināšanu kapsētās, jo daudzos jautājumos nebūs visiem saistoša normatīvā regulējama. Likumā būs noteiktas tikai pamatprasības, bet lai nodrošinātu kārtību kapsētās ir nepieciešami konkrētākas prasības attiecībā un kapavietu kopšanu un uzturēšanu, kapavietu labiekārtošanas darbiem (amatnieku – kapavietu labiekārtotāju profesionālā darbība kapsētās, kura jau rada, un nekontrolētas darbības rezultātā radīs vēl lielākas problēmas), kapsētu iekšējās kārtības noteikumiem, kapavietu piešķiršanas un lietošanas tiesību nodošanas kārtību u.c. Jāņem vērā, ka pavisam mazā kapsētā laukos varbūt daļa no šī papildus regulējuma nav nepieciešama, bet lielā kapsētā (Liepājā lielākās kapsētas teritorijas ir vairāk kā 15ha) kas atrodas pilsētā, bez šī papildus regulējuma pašvaldība nevarēs kvalitatīvi nodrošināt kārtības uzturēšanu kapsētās, atzīt kapavietas par nekoptām un atņemt lietošanas tiesības, kā arī skaidri reglamentētu kapavietu piešķiršanas un lietošanas tiesību nodošanas kārtību.
Būtu nepieciešams Likumā paredzēt, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar Likumā noteikto regulējumu, savukārt Likumā ir noteiktas tikai pamatprasības.
 

-

Panti, kur ir par darba laiku un kapsētas pieejamību to apmeklēt:

Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi kapsētām ir publiskas lietas statuss līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem, parkiem, līdz ar to būtu nepieciešams argumentēts pamatojums, nosakot konkrētu darba laiku kapsētās jau likumā. Saprotams, ka kapsētas apsaimniekotājam ir darba laiks, bet kapsētas apmeklēšanu ierobežot laika intervālu nav pamatojuma, jo nav ņemts vērā, ka pilsētā un ārpus pilsētas tradīcijas atšķiras. Būtu saprotams šādu darba laiku, lai apmeklētu kapsētu noteikt pilsētās no drošības viedokļa, izslēdzot iespēju personām, arī nepilngadīgām tur slepus diennakts tumšajā laikā lietot aizliegtas vielas, vai  ar preventīvām darbībām nodrošināt materiālo vērtību saglabāšanu, kas atrodas kapsētā.
Aicinām, noteikt, ka pašvaldības pašas izvērtē, katras kapsētas specifiku, tad nosaka, kurām ir darba laiks, kurām nav.
Ārpus pilsētas darba laiku noteikt nebūtu nepieciešams. Pašvaldībām nav finansiālu resursu, lai vairāk kā 60 kapsētām tās tiktu atslēgtas un vakarā aizslēgtas. Gadījumā, ja valsts piešķirs finansējumu, tad pašvaldības to varētu izpildīt.
Konstatēta pretruna starp likuma projektu un anotāciju par darba laiku, anotācijā minēts “kapsētas darba laiks, ja tāds ir noteikts”.

-

Terminu apzīmējumus ir nepieciešams papildināt vismaz ar tādiem terminiem, kā:
- “Atvērta kapsēta”, “Daļēji slēgta kapsēta”, “Slēgta kapsēta”, vienlaikus likumā skaidrojot apbedīšanas iespējas šādās kapsētās;
- “kulta ēkas”, “koplietošanas objekti” – sk.komentāru pie 4.panta;
- “kapavietas labiekārtojums”;
- “kapliča”, vienlaikus likumā skaidrojot tās izmantošanas kārtību

-

Aizstāt 1.panta 6.punktā lietoto terminu “kapavietas lietotājs” ar terminu “kapavietas uzturētājs”;

-

Jāņem vērā, ka atsevišķās pašvaldībās nav noteikts kapsētu darba laiks un nebūs iespēju to nodrošināt arī turpmāk. Pašvaldības ir norādījušas, ka kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem bez laika ierobežojuma. Turklāt, lai slēgtu kapsētu pēc darba laika, ir jābūt pārliecībai, ka tās teritorijā neatrodas neviena persona, kas lielu kapsētu teritorijā, ir neiespējami. Bez tam atsevišķas kapsētas ir norobežotas, bet nav iežogotas, nav norobežotas, līdz ar to nav iespējams nodrošināt, ka ārpus darba laika kapsēta ir nepieejama apmeklētājiem.
Piedāvātā redakcija:
“Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka kapsētas nosaukumu, robežas, kapsētā iespējamos apbedījuma veidus un, ja nepieciešams, darba laiku. “

“Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka kapsētas nosaukumu, robežas, kapsētā iespējamos apbedījuma veidus un, ja nepieciešams, darba laiku. “

Sk. iebildumus par kapsētas darba laiku.
Piedāvātā redakcija:
"pie ieejas kapsētā izvieto norādi ar kapsētas nosaukumu, kurā ietver vārdu “kapsēta” vai “kapi”, kā arī norāda kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju, un kapsētas darba laiku, ja tāds ir noteikts."
 

"pie ieejas kapsētā izvieto norādi ar kapsētas nosaukumu, kurā ietver vārdu “kapsēta” vai “kapi”, kā arī norāda kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju, un kapsētas darba laiku, ja tāds ir noteikts."
 

Pašvaldībai ir vairāk kā 60 kapsētas, lielai daļai nav žogu, attiecīgi tas ir neizpildāms slogs pašvaldības budžetam un novada nodokļu maksātājiem. Kā arī nav skaidrs mērķis šādam nosacījumam, ja būtu tikai žogs, tad būtu mērķis skaidrs, ka nepieciešama fiziska aizsargbarjera pret meža dzīvniekiem, bet citādi norobežot var arī ar dekoratīvu viena līmeņa stiepli, kas nekādā veidā nesasniegs mērķi, lai teritorijā neierastos meža dzīvnieki.

-

No likumprojekta 4.panta pirmās daļas 3.apakšpunkta svītrot vārdus “kā arī tualeti”, jo tā ir nesamērīga prasība, piemēram, attiecībā uz slēgtajām vai daļēji slēgtajām, mazajām lauku kapsētām.
Pašvaldībai pašai ir jāizvērtē, kur nepieciešama šāda tipa infrastruktūra, tādēļ  4. panta pirmās daļās trešais apakšpunkts būtu svītrojams, vai precizējams, izsakot likumprojekta 4.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu šādā redakcijā:
“3) Laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kapsētas teritorijā  vai pie tās robežām iekārto vismaz vienu ūdens ņemšanas vietu, sadzīves atkritumu savākšanas punktu.”

-

Nav saprotams, ko nozīmē 4.panta otrajā daļā lietotie apzīmējumi kulta ēkas un citi koplietošanas objekti, par kuru izmantošanas kārtību pašvaldības būs tiesīgas izdot saistošos noteikumus. Nepieciešama šo terminu skaidrošana likuma terminu definīcijās.
 

-

Paredzēto nav iespējams piemērot, jo tā  ir subjektīvi vērtējama rīcība, lai par šādu pārkāpumu noteiktu administratīvā pārkāpuma. Likumdevējs jau ir paredzējis citos tiesību aktos sīkā huligānisma iespēju.

-

Šādā situācijā sanāk, ka persona 3 gadus nekopj, kapavietu aktē un tā pāriet pašvaldības valdījumā pēc kā pašvaldības pienākums ir kopt atņemtās kapavietas, attiecīgi šāda kapavieta vairs teorētiski nevarēs kļūt par aktētu, kur pēc 20 gadiem drīkst veikt virsapedījumu, jo tā tiks kopta. Pie šāda regulējuma virsapbedījumu iespēja paliek “dzimtas kapavietās” pēc to lietotāju velmes. Šādā kārtībā pilsētās pēc gadiem 10 sāks trūkt vietu kapsētās.
Izvērtēt. vai nepieciešams papildināt, ka pie apbedīšanas norāda, kā mirušai ir apglabāts: audumā (tuvo austrumu tradīcijas), koka zārkā, vai cinka zārkā (tranportētie no ārzemēm, arī militārpersonas), ņemot vērā, ka nezinot šādu informāciju pēc 20 gadiem virsapbedījumu uz cinka zārka nevarēs veikt.

-

Nav iespējams nodrošināt izpildi. Ņemot vērā, kā ārpus pilsētu teritorijas ir daudz kapsētu, tad nav iespējams nodrošināt cilvēkresusrsus  un finansiālos resursus ne mazāk kā 60 kapsētām visā novada teritorijā, lai katru dienu kāds atslēgtu un aizslēgtu kapsētas vārtus.
Kā arī šādā veidā tiek liegts apmeklēt kapsētu atbilstoši tradīcijām un reliģijai, jo piemēram ir vietas, kur tuvinieki kapus apmeklē Jāņu naktī, vai dodas laistīt stādus vēlu vakarā, kad ir padarīti lauku darbi un nav karsts.
Svītrot 5. panta otrās daļas 4. punktu.
 

-

Pilsētu kapsētās nav fiziski iespējams izsekot visiem veiktajiem labiekārtošanas darbiem, bieži tiek veikti nesaskaņoti labiekārtošanas darbi, kā arī nav zināms, kādā laika periodā tie veikti. Likumā nav noteikts, ko nozīme labiekārtošanas darbi, vai piemēram grunts piebēršana, esošo apmalīšu nomaiņa pret citām, vai pieminekļa nomaiņa ir uzskatāma par labiekārtošanas darbiem. Kapsētu apbedījumu reģistrā nevajadzētu iekļaut informāciju par labiekārtošanas darbiem.
Svītrot 6.punktu, jo prasība praksē būs neizpildāma un ir nesamērīga. Šobrīd likumprojekta izpratnē arī apstādījumu veikšana uz kapavietas ir uzskatāma par labiekārtošanas darbu (sk. 9.panta pirmās daļas 2.punktu);
 

-

Svītrot no otrās daļas vārdus “savā oficiālajā”, jo reģistra ierakstu veikšana ir reģistra veicēja (iestādes, kuras pārziņā nodota kapavietu piešķiršana) kompetence, savukārt, pašvaldības tīmekļvietnes uzturēšanu un informācijas ievietošanu tajā ir citas pašvaldības iestādes kompetence. Šāda veida un apjoma informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē var būt arī tehniski neiespējams risinājums, līdz ar to pašvaldības tīmekļvietnē var tikt publicēta informācija uz tīmekļvietni, kur kapsētu reģistra uzturētāja ievadītā informācija par kapsētām atrodama.

-

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2018-08-03 ietverto atziņu, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves, kas tiklab nozīmē vienādus tiesiskus un faktiskus apstākļus visiem. Un, ņemot vērā  VARAM 05.12.2019. vēstuliNr.1-18/11339, kur minēts, ka pašvaldībai nav tiesību aizliegt apglabāt pašvaldības kapsētās personas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta nav bijusi pašvaldības administratīvā teritorija.
Anotācijā ir minēts, ka tāpat, vadoties no pašlaik pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta. Attiecīgi, ja līdz likuma spēkā stāšanās brīdim šāda vieta nav tikusi rezervēta, tad tiek liegta iespēja apglabāt citā administratīvajā teritorijā.
Priekšlikums Ļaut pašvaldībām īpašos gadījumos, kas ir ārpus laulības un likuma projekta minētas radniecības, piemēram, krustvecāki un krustbērni, tantes,onkuļi u.c., neatkarīgi no mirušā  deklarētās dzīvesvietas  atļaut, paredzot atrunu saistošajos noteikumos, tikt apglabātam. Jo praksē un teorijā ģimene ir saprotama katram individuāli savādāk, ņemot vērā emocionālo saikni.
 

-

Aizstāt otrajā daļā vārdus “Kapavietu piešķir pašvaldība atbilstoši mirušā pēdējai vai iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adresei vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei” ar vārdiem “Kapavietu piešķir tās pašvaldības kapsētā, kurā administratīvajā teritorijā ir bijusi mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai ir iepriekš izveidota, agrāk mirušo piederīgo ģimenes kapavieta”.
 

-

Miršanas apliecību uzrādīt jebkurā gadījumā, arī, ja to izsniegusi ne cita dzimtsarakstu nodaļa, jo kapsētas apsaimniekotājam nav šādas informācijas piekļuves attiecīgajām datu bāzēm., kā arī nebūtu nepieciešams kapsētas pārzinim, kas nav valsts amatpersona nodrošināt piekļuvi šādai informācijai.
 

-

No ceturtās daļas formulējuma izriet, ka pašvaldība saistošajos noteikumos būs tiesīga noteikt citas personas, kam ir tiesības rezervēt kapavietu un kapavietu rezervācijas kārtību šīm personām. Vienlaikus attiecībā uz 7.panta otrajā daļā minētajām personām likumprojekts šādu deleģējumu par detalizētu kārtību, kādā pašvaldībā iesniedzami iesniegumi kapavietas piešķiršanai vai rezervācijai, neparedz.
Iebildums - 4. daļā nav saprotams, ko nozīmē “rezervēt viņam blakus esošu kapavietu”, vai ar to ir domāta vairāku jaunu apbedījumu vietu (ģimenes vietas) piešķiršana. Līdz šim vairumā pašvaldību ar saistošajiem noteikumiem tika noteikts, kāds ir maksimālais jauno vietu skaits, ko iesnieguma iesniedzējs var pieprasīt (ņemot vērā kapsētu platību, aizpildījumu un citus specifiskus faktorus). Šis likuma punkts paredz, ka pašvaldības dome ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt citas personas, kam ir tiesības rezervēt kapavietu un rezervācijas kārtību, bet iesniegama iesniedzēja blakus esošo kapavietu rezervācijas kārtība saistošajos noteikumos nav paredzēta.
Lūdzam arī papildināt ar pilnvarojumu pašvaldībai noteikt kārtību kapavietu piešķiršanai un rezervācijai attiecībā uz visām personām.
 

-

Ne vienmēr jaunas kapavietas tiek piešķirtas secīgi, kapsētās ir salīdzinoši daudz jaunas vietas, kuras rezervētas pirms vairākiem gadiem, bet rezervēšanas līgumu termiņi ir beigušies, vai personas, kas veica rezervāciju ir mirušas. Šādas jaunas vietas tiek piešķirtas apbedījumiem, lai kapsētu aizpildītajos sektoros neveidotos tukšas un nekoptas vietas.
 

-

Trīs dienu termiņš lēmuma pieņemšanai nav pietekams iestāžu darba laika dēļ. Pašvaldības iestādes un darbinieki strādā normālo darba laiku un ievēro noteikto atpūtas laiku un svētku dienas. Ja iesnieguma saņemšanas dienai seko nedēļas brīvdienas vai svētku dienas lēmumu (administratīvo aktu) triju dienu laikā nebūs iespējams pieņemt. Piemēram, iesniegums saņemts šī gada 6.aprīlī, nākamā darba diena bija 11.aprīlis, vai iesniegums saņemts 28.aprīlī, nākamā darba diena bija 2.maijs.
Piedāvāta redakcija:
Pašvaldība pieņem lēmumu (administratīvo aktu) par kapavietas piešķiršanu un rezervēšanu (ja attiecināms) vai atteikumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, izdarot ierakstu par kapavietas piešķiršanu pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.

Par sestās daļas formulējumu - atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajai daļai, darbinieks, kas izdod administratīvos aktus ir uzskatāms par valsts amatpersonu. Attiecīgi piedāvātā likuma formulējuma rezultātā, darbinieks, kas veic ierakstu par kapavietas piešķiršanu apbedījumu reģistra būs uzskatāms par valsts amatpersonu, ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem.

-

Nepieciešams deleģējums pašvaldībai domes saistošajos noteikumos detalizētāk noteikt kārtību, kādā notiek kapavietas lietotāja tiesību nodošana citai personai. Nevar šauri noteikt tikai kapavietas lietošanas tiesību nodošanu vienīgi kapavietas lietotāja nāves gadījumā, jo kapavietas lietotāja nāve ir tikai viens no daudziem gadījumiem, kad tiesības uz kapavietas lietošanu persona vēlas nodot citai personai un ne visos gadījumos tie ir radinieki (laulība nav oficiāli reģistrēta, dokumentāli nevar pierādīt radniecību, dzīves laikā persona vēlas kapavietu nodot radiniekam vai personai, kura pēc lietotāja nāves apņēmusies kopt kapavietu u.c. gadījumi).
Priekšlikums rast iespēju paredzēt, ka lietotājs dzīves laikā, saņemot rezervēto vietu, pats nosaka pārņēmējus rindas kārtībā un par to tiek veikta atzīme apsaimniekotājam. Jo  likuma projekta kārtības gadījumā, ierodoties vienas pakāpes radiniekiem vienā laikā, šo kārtību piemērot nebūs iespējams.
 

-

Iedzīvotājiem ar šādu normu tiks liegta iespēja izmantot pilnvērtīgi Administratīvā procesa likuma iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības apelācijas un kasācijas instancē, kas nebūtu pieņemams tiesiskā un demokrātiskā valstī.
Anotācijā ir norādīts: Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams, pamatojot ar to, ka mirušā apbedīšana ir jāveic cik iespējams savlaicīgi. Pašvaldība nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo tikai laiks nevar būt par iemeslu, lai personai liegtu aizstāvēt savas aizskartās tiesības tiesā pilnvērtīgā. Latvijas Republika ir tiesiska un demokrātiska valsts.

-

8. panta pirmā daļa varētu būt grūti realizējama, jo kapavietu apstādījumos tiek stādīti gan sēru formas koki, gan stāda kokkrūmus, piemēram bukšus, lai veidotu zaļo sētu. Līdz ar lūgums paredzēt, ka šajos gadījumus nevis aizliedz, bet, ja stāda augstākus kokus, krūmus, tad jāskaņo ar  domes pilnvaroto personu (apsaimniekotāju, kapsētas pārzini, vai citu, atkarībā no tā, kā katra pašvaldība organizē savu darbu), lai var veidot vienoti skaistu kapsētu ainavu.

Panta pirmā daļa ietver tikai vienu pamatprasību kapavietas uzturēšanai, kaut gan praksē šos pienākumus ir nepieciešams noteikt daudz detalizētāk. Tā kā 9.pantā ir noteiktas kapavietas lietotāja tiesības un pienākumi, bet nav noteikti nekādi aizliegumi, kā piemēram, aizliegums patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas, aizliegums izmantot nepiemērotus materiālus kapavietas aprīkojumam u.c., tad lūdzam 8.pantu papildināt ar detalizētu informāciju, kas nosaka to, kas kapavietas lietotājam ir aizliegts, uzturot kapavietu, vai arī papildināt ar pilnvarojumu pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt konkrētas prasības, pienākumus un aizliegumus kapavietas uzturēšanā, attiecībā uz kuru neievērošanu ir piemērojama administratīvā atbildība atbilstoši Pašvaldību likuma 45.panta pirmās daļas otrajā punktā noteiktajam pilnvarojumam.

Vienlaikus attiecībā uz kapavietas labiekārtošanas darbiem 8.panta otrā daļa tikai nosaka, ka tiem netiek piemērots būvniecības tiesiskais regulējums. Likumprojektā nekas nav noteikts par prasībām un kārtību kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, kā arī iztrūkst regulējums par amatnieku profesionālo darbību kapsētās.
Šādā  gadījumā nav izslēgta iespēja pieminekļa vietā uzcelt 10 m augstu pieminekli spilgtā krāsā (novietojot, bez rakšanas) vai citas iedzīvotāju radošas idejas, kas var ietekmēt kopējo vides telpu jau personas dzīves laikā, ņemot vērā likuma projektā paredzēto rezervācijas iespēju. Šajā gadījumā argumentācija, ka iedzīvotāji tā parasti nedara ir nevietā.

Ņemot vērā, ka pašvaldībās šīs prasības ir atšķirīgas, tad likumprojektā būtu nosakāms, ka pašvaldības dome saistošajos noteikumos nosaka kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas kārtību un amatnieku, kas to veic, profesionālo darbību kapsētās.
 

-

Kas ir domāts ar “sagatavot kapavietu apbedīšanai”?
Attiecībā uz 9.panta otrās daļas 1.punktu norādāms, ka praksē kapa vietu sagatavošana apbedīšanai ir kapavietas uzturētāja nolīgtā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja kompetence. Atsevišķās pilsētās kapavietu apbedīšanai sagatavo (izrokot kapa bedri) Kapsētu pārvalde. Kapavietas sagatavošana ietver: kapavietas precīza izmēra ierādīšanu (lai veidotos precīzas apbedījuma līnijas), kapa bedres rakšanu, drošības laipu uzstādīšana, lai nepieļautu ceremonijas laikā kapu bedres malu iebrukšanu un citus pasākumus atbilstoši piederīgo izvēlei.
Priekšlikums:
Aizstāt 9.panta otrās daļas otrajā punktā vārdus “izveidot kapu kopiņu” ar vārdiem “nolīdzināt grunti kapu kopai”.

-

Ir reliģijas, kas neviedo Latvijas kultūrtelpai pierastās kapu kopiņas, bet novieto plāksnes (islams), lūgums šo pienākumu vispārināt, lai netiktu diskriminēti citu tradīciju, reliģiju pārstāvji. Lūgums skaidrojumu minētajam termiņam, kāpēc 3 mēneši, nevis mēnesis vai 4.
Priekšlikums.
Papildināt 2) punktu ar vārdiem ”, ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj”;
 

-

Nav iespējams kontrolēt. Lai lielajās kapsētās būtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt kapavietu labiekārtošanas darbus, kā paredzēts 5.panta otrās daļas 7.punktā, Kapsētu pārvalde izsniedz kapavietas labiekārtošanas darbu atļauju, kurā precīzi tiek formulēti veicamie darbi, labiekārtojamās kapavietas izmēri, darbu veikšanas laika periods, labiekārtošanas darbu veicēja dati, kā arī kapsētas pārziņa atzīme par darbu izpildes atbilstību noteiktajām prasībām.
Piedāvātā redakcija:
saskaņot ar kapsētas apsaimniekotāju plānotos kapavietas labiekārtošanas darbus un to veikšanas datumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms darbu veikšanas.

-

Vispārīgs  komentārs.
1)         nav saprotams, kas likumprojekta izpratnē ir ilgstoši nekopta kapavieta. Kāda būs tā robeža jeb gadu skaits, kad pašvaldība varēs pieņemt lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu? Vienai pašvaldībai tie būs pieci gadu, citai 10.
2)         kura pašvaldība institūcija būs tiesīga pieņemt 10.panta otrajā daļā minēto lēmumu – dome, pašvaldības izpilddirektors?


Likumprojektā noteiktais regulējums ir nepilnīgs un nepieciešams deleģējums pašvaldībai domes saistošajos noteikumos detalizētāk noteikt kārtību, kādā kapavieta tiek atzīta par nekoptu un atņemtas kapavietas lietošanas tiesības (piemēram, kā 15 ha lielā kapsētā apsaimniekotājs varēs konstatēt, ka kapavieta ir sakopta, ja uz šo brīdi par nekoptām jau ir atzītas vairāki simti kapavietu, bet kapavietas lietotājam pat nav pienākums paziņot par kapavietas sakopšanu).
Bez tam Likumā lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu pieņemšanas kompetences nodošana izlemšanai pašvaldībai, respektīvi domei, ir pārāk politizēta. Nav saprotams, kā deputāti varētu balsot, piemēram, pret lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu, kaut arī juridiski lēmums būtu pamatots. Lietderīgāk ir lēmumu pieņemšanu nodot pašvaldības deleģētai iestādei vai izveidotai komisijai.
Lūdzam papildināt pantu un panta daļas ar regulējumu par pašvaldības tiesībām deleģēt lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu  pieņemšanu iestādei vai izveidotai komisijai.


Priekšlikums.
Reizi gadā kapsētu apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi.
Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētā.
Kapavietu komisija pēc minētā akta sagatavošanas kapavietas uzturētājam, ja tas ir zināms, uz viņa norādīto adresi nosūta:
1. akta kopiju;
2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas novērst aktā konstatētos pārkāpumus.
Ja kapavietu komisija ir sagatavojusi aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētu apsaimniekotājs organizē informācijas par nekopto kapavietu ievietošanu uz informācijas stenda kapsētā, kā arī citur, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.
Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas noteiktajā termiņā nesakopj kapavietu, kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.

 

-

Šādā gadījumā līdz 15 vai līdz 20 gadiem, šāds saskaņojums būtu jāsaņem no Veselības inspekcijas, pēc kā tikai pašvaldību informē un saskaņo laiku.
Priekšlikums.
Paredzēt iespēju pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai kremētu, tikai ar kapavietas lietotāja iesniegumu vai notariāli apstiprinātu kapavietas lietotāja saskaņojumu.
 

-

Uzdodot pašvaldībai šādu kompetenci, lūgums norādīt, cik īsāku periodu pašvaldība drīkst atļaut, gadu, desmit vai 15.
Papildus norādīt, ka iesniedzējam  jāsaņem kompetentas iestādes saskaņojums pirms šīs procedūras gadījumā, ja virsapbedījumu veic ātrāk par 20 gadiem.

-

Nepieciešams ilgāks termiņš ne mazāk kā gadu, jo saskaņā ar jauno Pašvaldību likumu lai pieņemtu jaunus saistošos noteikumus ir salīdzinoši gara procedūra, kas ietver arī sabiedrisko apspriešanu, kā arī jāņem vērā, ka domes sēdes nenotiek reizi nedēļā.

-

Nepieciešams ilgāks termiņš vismaz 5 gadi, jo tas ir finansējums, kas jāparedz pašvaldības budžetā, lai nodrošinātu nožogojumu, tualetei, ūdens piegādes/apgādes vietu nepieciešams veikt tehnisko specifikāciju, iepirkuma procedūru, pašus darbus, seši mēneši nav atbilstošs termiņš veicamajam darbam, piemēram Jēkabpils novadā ir vairāk kā 60 kapsētas. Kā arī valstij jāparedz finansējums, ko piešķirt pašvaldībai.

-

Citi vispārīgi komentāri un priekšlikumi:
1. Lai praksē nerastos interpretācijas atšķirības, lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par Pašvaldību likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā pilnvarojuma ietvaru - izdot saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu un paredzēt par to administratīvo atbildību – kontekstā ar Kapsētu likumā minēto pilnvarojumu pašvaldībām.
2. Lai praksē nodrošinātu likumā noteikto normu ievērošanu, lūdzam papildināt likumu ar administratīvās atbildības sadaļu un pašvaldības tiesībām izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus.
3.Ar mērķi izslēgt pārpratumus, lūgums uzreiz noteikt likuma projekta anotācijā par kādiem pārkāpumiem pašvaldība drīkst paredzēt administratīvo atbildību.  Kā arī, ņemot vērā, ka tiek izveidots jauns likums, kas pamatā attiecas uz pašvaldību kapsētām, tad būtu  lūgums pilnveidot tā, lai nav nepieciešami saistošie noteikumi un dažāda pieeja, nosakot  to vienā pilnvērtīgā likumā. Attiecīgi anotācijā likuma projekta izstrādātājs pats to norāda: “Minētos jautājumus ir iespējams un nepieciešams regulēt vienoti, tādējādi mazinot normatīvismu un sekmējot tiesisko skaidrību iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem.” Jo savādāk ir tieši pretējs efekts, vairāk tiesību aktu, kas regulē vienu jomu.
4. Likumā nav minēts par kultūras vērtībām, kas nav ar kultūras pieminekļu statusu, kā rīkoties ar tiem. Iespējams kā speciālās aprites priekšmetiem, varētu noteikt regulējumu par rīcību ar demontētajiem kapu pieminekļiem, plātnēm, ja tiek veikts virsapbedījums, lai tie nav jānogādā sadzīves atkritumu sadaļā.
5. Noteikt skaidru pārejas laiku un vēlamo rīcību, kas notiek ar iepriekš slēgtajiem līgumiem (pirms gadiem 10 un senāk), vai ir jāizdod jauni lēmumi šiem gadījumiem.
6. Paredzēt jau likumā procedūru, ja persona ir ļaunprātīgi, nesaskaņojot apglabājusi mirušo citai personai rezervētā, piešķirtā kapa vietā. Saprotams, ka tuvākos 20 gadus atjaunot iepriekšējo stāvokli nebūs iespējams.
 

 

-

Lūdzam skaidrot, kas saprotams ar pirmajā daļā norādīto pašvaldības pilnvaroto personu - kāda procedūra būs piemērojama kapsētu apsaimniekošanas funkciju nodošanai pilnvarotai personai (deleģējuma līgums, iepirkuma līgums, pilnvarojuma līgums vai cits pamats?). Ja pašvaldībā ir vairākas kapsētas, vai tai katrai varēs būt savs apsaimniekotājs – pilnvarotā persona?

 

-

Lūgums skaidrot, ko sevī ietver uzdevums: uzraudzīt kapavietu labiekārtošanu.

-

Vispārīgs komentārs:
1.punkta minētais pienākumu ir iespējams īstenot tikai ieviešot kapu digitalizāciju, shematiski to nevarēs izpildīt. Digitalizācijas ieviešanai nepieciešams ilgāks periods, nekā likumprojekta Pārejas noteikumos noteiktais, sk. priekšlikumu pie Pārejas noteikumiem.  
Papildus vēršam uzmanību, ka uz šo brīdi ļoti daudzas pašvaldības informāciju par savām kapsētām ir digitalizējušas izmantojot Cemety sistēmu. Visa 6.pantā paredzētā informācija (un pat vēl vairāk) ir iekļauta šajā sistēmā, attiecīgi nav nepieciešams vēl papildus veidot uz uzturēt pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru.
Priekšlikums definēt Likumā terminu “labiekārtošanas darbi”.

-

Valsts paredz finansējumu pašvaldībām, lai tās apmaksā ĢIS sniegtos pakalpojumus un ārpakalpojuma izmaksas personai, kas savada ĢIS sistēmā.

-

Priekšlikums otrajā daļa.
Izslēgt vārdus “vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei” un atstāt tikai deklarēto dzīvesvietu.
Nav saprotams formulējums “ja kapsētā atrodas iesniedzēja lietošanā esoša brīva kapavieta”, jo runa ir par jau iepriekš piešķirtu ģimenes kapavietu, kurā jau ir brīva vieta. 
 

-

Pantu papildināt ar regulējumu, kurās dienās apbedījumi netiek veikti (kā piemēram, svētdienās, pirmdienās un valsts svētku dienās), vai arī jāparedz, ka to nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos.

-

Lielajās kapsētas vienā dienā var notikt pat piecas un vairāk bēres. Lai kapsētas apsaimniekotājs varētu plānot to netraucētu norisi, apbedīšanas vai urnas novietošanas laiks būtu saskaņojams.
Piedāvātā redakcija:
Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā var veikt, ja kapsētas apsaimniekotājs ir ierādījis kapavietas lietotājam piešķirto kapavietu un kapavietas lietotājs ir saskaņojis ar kapsētas apsaimniekotāju apbedīšanas vai urnas novietošanas laiku.
 

-

Precizēt, ka šis attiecināms uz nekoptām kapavietās, kuras pārgājušas pašvaldības valdījumā.

-

14.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “kapsētas īpašnieks” ar vārdiem “pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra veicējs”.

-

3.punktā noteiktais pārejas periods kapsētu apbedījumu reģistra digitalizācijai būtu pagarināms uz 5 gadiem.

-