Atzinums

Noteikumu projektā dažādās vietās tekstā tiek lietota atšķirīga terminoloģija attiecībā uz valsts finansētajām vietām un pašvaldību finansētajām vietām. Līdzīgi 46. punkta ievaddaļā lietots formulējums “studē par maksu”, kas neatbilst citos normatīvajos aktos lietotajam formulējumam. 

Priekšlikums – Noteikumu projekta tekstā izmantot vienotu terminoloģiju:
a) attiecībā uz valsts finansētajām (studiju) vietām un pašvaldību finansētajām (studiju) vietām 1.1. apakšpunktā, 2. punktā, II. nodaļas nosaukumā, 4. punkta ievaddaļā, 6. punktā, 7. punkta ievaddaļā, 12. punkta ievaddaļā, III. nodaļas nosaukumā, 46. punkta ievaddaļā, – [valsts] “finansētās vietas” vai “finansētās studiju vietas”, vai kādu citu variantu, attiecīgajos locījumos;
b) attiecībā uz cita veida finansējumu 46. punkta ievaddaļā, piemēram, šādi: “no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem finansētā vietā” (sal. – Augstskolu likuma 52.p.2.d.).

-

Noteikumu projekta 3. punktā ietvertais formulējums satur norādi uz spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”, kas izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28. panta otro un trešo daļu. Pašlaik to vietā ir spēkā Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 496 “Noteikumi par kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”. Saskaņā ar minētā likuma 28. panta trešo daļu Ministru kabinets reglamentē nosacījumus, ar kādiem un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes amatpersona, valsts drošības iestādes amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu amata pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus. Tāpat Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” ir paredzēta iespēja, ka ministrijas un citas valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātām augstskolām un koledžām par noteiktu speciālistu sagatavošanu (..) (21. punkts, kā arī (8.2. apakšpunkts, 15.1, 20. punkts). Respektīvi, regulējums citos normatīvajos aktos paredz, un praksē starp augstskolām un citām valsts institūcijām tiek slēgti līgumi par noteiktu speciālistu sagatavošanu, kā rezultātā izglītības iestādēs tiek izglītots plašāks amatpersonu loks.
Tāpēc nepieciešams saskaņot šo regulējumu ar Noteikumu projekta 3. punktā noteikto  regulējumu, paplašinot personu loku, kurām stipendiju nepiešķir. Aicinām saskaņot 3. punktā ietverto formulējumu ar citos normatīvajos aktos lietoto, paplašinot personu loku šādā redakcijā:
3. Tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, valsts drošības iestādes amatpersonai vai karavīram, kura izglītības ieguvi finansē no valsts budžeta līdzekļiem un kurš izglītības ieguves laikā saņem normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību, stipendiju nepiešķir.

-

Noteikumu projekta 49. punktā, cita starpā, minēts, ka sociālo stipendiju “Studētgods” neizmaksā studiju pārtraukuma laikā, bet izmaksā studiju mobilitātes laikā. Faktiski šis noteikums par stipendijas izmaksu studiju mobilitātes laikā būtu attiecināms arī uz minimālo un vienreizējo stipendiju.

Lūdzam papildināt projektu ar noteikumu par minimālās un vienreizējās stipendijas izmaksāšanu studiju mobilitātes laikā, piemēram, šādā redakcijā:
4.2. pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu (tajā skaitā studiju mobilitātes laikā).

-

Noteikumu projektā, tāpat kā spēkā esošajos noteikumos, paredzēta stipendiju piešķiršana rezidentiem medicīnā. Rezidentiem medicīnā līdz šim jau ilgstoši finansējums stipendijām nav plānots, jo Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība” tas nav paredzēts [1]. Arī faktiski rezidentiem nav piešķirtas stipendijas. Stipendijas rezidentiem var noteikt tikai tad, ja tam ir paredzēts piešķirt finansējumu.

Jāpiebilst, ka rezidentu atlīdzības apmēru un pienākumu pēc studiju beigām noteiktu laiku strādāt ārstniecības iestādēs nosaka iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 57. pantu. Tādā ziņā rezidentu tiesiskais statuss ir līdzīgs noteikumu projekta 3. punktā minētajam personu lokam, kurām stipendiju nepiešķir.

Lūdzam izvērtēt finansējuma piešķiršanu rezidentu stipendijām, un, ja tāds netiek plānots, ierosinām izslēgt noteikumu projektā norādes uz rezidentiem medicīnā no 5.1.1., 7.1.1. un 10.1. apakšpunkta, kā arī no pielikuma 8. punkta.
__________
[1] Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”:
23. Līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu un 10.1.apakšpunktu, augstskolas izmanto:
23.1. ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai;
23.2. rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros.

-

Saskaņā ar noteikumu projektu tā pielikums paredzēts iesniegumiem par minimālās vai vienreizējās stipendijas piešķiršanu studiju programmās un profesionālās augstākās izglītības programmās studējošajiem (5. un 13. punkts), bet nav paredzēts sociālās stipendijas “Studētgods” (IV. nodaļa) un stipendijas profesionālās kompetences pilnveidei (V. nodaļa) saņemšanai. Pamatkritēriji minimālās stipendijas piešķiršanai noteikti 7. punktā. Savukārt, papildkritēriji minimālās stipendijas piešķiršanai noteikti 15. punktā. Minētajiem kritērijiem neatbilst pielikuma 12.6., 12.7., 12.8., 12.9. un 12.10. apakšpunktos minētā informācija par studējošā nodarbinātību un pabalstu saņemšanu. Līdz ar to šajos apakšpunktos noteiktās informācijas vākšana nav pamatota, un tā var tikt uzskatīta par pārmērīgu datu apstrādi.

Savukārt noteikumu projekta 8. punktā paredzēts, ka pretendents apliecina savu atbilstību nosacījumiem, iesniedzot augstskolas stipendiju komisijai darba līguma ar izglītības iestādi vai rakstveida vienošanās kopiju. Respektīvi, tā ir informācija, kuru augstskolas stipendiju komisija neiegūst patstāvīgi. Līdz ar to ir pamats papildināt pielikumu ar attiecīgu norādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam apsvērt iespēju pielikumā veikt šādus papildu precizējumus:
- izslēgt 12.6.-12.10 apakšpunktu;
- papildināt 12. punktu ar jauniem apakšpunktiem, piemēram, šādā redakcijā:
“12.6. noslēgts darba līgums ar izglītības iestādi;
12.7. noslēgta rakstveida vienošanās par nodarbinātību izglītības iestādē pēc skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanas;
12.8. saņemta pozitīva prakses vadītāja un iestādes rakstveida atsauksme par studējošā profesionālo piemērotību skolotāja profesijai.”

-

Šā gada jūnijā valdībā tika pieņemts konceptuālais ziņojums "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" (2024. gada 18. jūnija MK rīkojums Nr. 502 "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"". https://likumi.lv/ta/id/352919). Ziņojumā cita starpā tika paredzētas izmaiņas arī stipendiju piešķiršanas kārtībā, piemēram, veidojot vairākas stipendiju programmas. Ziņojumā apgalvots, ka "tiks definēti vairāki stipendiju tipi, paredzot, ka studējošais var saņemt visas, kurām kvalificējas:
- Izcilības stipendijas, kas balstītos akadēmiskajos un zinātnes kritērijos;
- Sociālās stipendijas, kas balstītos demogrāfiskos un sociālajos kritērijos;
- Studiju jomas stipendijas, kuru mērķis būtu atbalstīt izvēli par labu kādai noteiktai studiju jomai."

Lūdzam sniegt skaidrojumu - kad ziņojumā ierosinātās izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā plānots iestrādāt normatīvajos tiesību aktos? Ja plānotas būtiskas izmaiņas - vai ir lietderīgi šobrīd gatavot jaunus MK noteikumus, kurus drīzumā nāksies grozīt?

-

Tematiskās jomas “Pedagogu izglītība un izglītības zinātne” programmu grupas “Pedagogu izglītība” studējošajiem projekta 7.2.1.6. apakšpunktā noteikts ierobežojošs kritērijs stipendijas saņemšanai – nesaņem citu no valsts budžeta līdzekļiem finansēto stipendiju, izņemot sociālo stipendiju “Studētgods”. Vienlaikus saskaņā ar noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu, cita starpā, noteikts, ka tie attiecas uz profesionālās izglītības programmās izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam. Respektīvi, formāli tiek pieļauta iespēja, ka topošie pedagogi vienlaikus var saņemt arī sociālo stipendiju “Studētgods” un no pašvaldības budžeta līdzekļiem finansētu stipendiju.

Aicinām apsvērt nepieciešamību papildināt noteikumu projekta 7.2.1.6. apakšpunktā noteikto ierobežojošo kritēriju stipendijas saņemšanai un izteikt, piemēram, šādi:
7.2.1.6. nesaņem citu no valsts budžeta līdzekļiem vai pašvaldības budžeta līdzekļiem finansēto stipendiju, izņemot sociālo stipendiju "Studētgods".
 

-