Atzinums

Projekta ID
22-TA-3320
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam izvērtēt personu, kurām Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta, loku un informācijas paziņošanas veidus privātpersonām.

1. Likumprojekta "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - projekts) 1. un 2. pants, tāpat kā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pants kopumā, neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu. Tas izriet gan no administratīvās atbildības sistēmas un nozaru likumos pieļaujamā regulējuma (Administratīvās atbildības likuma 2. pants), gan paziņošanas regulējuma administratīvā pārkāpuma procesā (Administratīvās atbildības likuma 81. pants).

Šobrīd arī projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ir norādīts: "VID administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu), citu lēmumu, dokumentu un informācijas paziņošanas procesam tiks nodrošināta auditācija, izslēdzot strīdu rašanās iespēju par neatbilstošu paziņošanu. Risinājums netiks attiecināts uz citos procesos, piemēram, administratīvā pārkāpuma procesā sagatavoto dokumentu paziņošanu, jo tie tiks paziņoti konkrēto procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā)."

Līdz ar to secināms, ka projektā paredzētais un grozāmajā likumā noteiktais saziņas (paziņošanas) regulējums neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu.

2. Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikumu, Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (21-TA-183) ir paredzēts šāds regulējums: "Dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc informācijas par dokumenta pieejamību nosūtīšanas uz valsts informācijas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi vai dokumenta nosūtīšanas uz oficiālo elektronisko adresi."

Kopsakarā ar automatizētu lēmuma pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienestā (Administratīvās atbildības likuma 164. pants) Latvijas Pašvaldību savienība ir izteikusi iebildumu neattiecināt regulējumu uz fiziskajām personām, kas nav reģistrējušas saimniecisko darbību. Latvijas Pašvaldību savienība norāda: "Tāpat šīs personas nelieto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu ikdienā un iespējams atver šo sistēmu vienu reizi gadā, bet, ja persona nezina, ka viņai obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, tad viņa var neatvērt elektroniskās deklarēšanās sistēmu gadiem ilgi. Informācijas nosūtīšana uz elektronisko pastu neatrisina šo problēmu, jo pats Valsts ieņēmumu dienests ir norādījis, ka lielam skaitam fizisko personu vispār nav elektroniskajā deklarēšanas sistēmā reģistrētu elektronisko pastu, kā arī ļoti lielam skaitam fizisko personu, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, elektroniskajā deklarēšanās sistēmā reģistrēti elektroniskie pasti, kas vairs netiek lietoti ikdienā." (Plašāk skatīt Latvijas Pašvaldību savienības atzinumus par likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā"; pieejami: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/994eaae5-5c22-459f-9d08-85c95b71e925/review_submissions).

Būtībā minētais iebildums un ar to saistītie apsvērumi par personas informēšanu pirms lēmuma pieņemšanas ir attiecināmi uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumu. Tādējādi aicinām Latvijas Pašvaldību savienības norādītos apsvērumus izvērtēt šā projekta kontekstā.

Valsts informācijas sistēmas obligāta izmantošana saziņai ar iestādi (it īpaši gadījumā, ja iestāde pēc savas iniciatīvas nosūta informāciju privātpersonai) ir grūti attaisnojama, ja saziņa ir neregulāra, incidentāla. Šādos gadījumos Latvijas Pašvaldību savienības izteiktie argumenti par saziņas veidu un brīdināšanu patiešām ir rūpīgi izvērtējami. Tas attiecas ne tikai uz automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumiem administratīvā pārkāpuma procesā, bet arī uz citiem gadījumiem, kad informācijas paziņošanai izmantojama valsts informācijas sistēma atbilstoši likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" paredzētajam regulējumam.

3. Papildus minētajam norādām, ka projekta 1. un 2. panta kontekstā likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējumam nav obligāti jābūt vienādam ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu. Šajos likumos ietvertās attiecīgās normas ir patstāvīgi piemērojamas un tipiskā gadījumā nav skatāmas kopsakarā (izņēmums varētu būt, ja nepieciešams aizpildīt vienā vai otrā likumā esošu robu, vai veicot sarežģītu sistēmisku interpretāciju). Protams, ja vien tam nav racionāla pamata, nav veidojams atšķirīgs regulējums. Tiesību sistēmai kopumā tomēr vajadzētu būt harmoniskai, un saprātīgs likumdevējs nerada nevajadzīgas atšķirības regulējumā, kur tam nav pamata.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Anotācijas 1.3. sadaļā minēts: "Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padome ar mērķi apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ko izraisa komersantu krāpnieciska rīcība pārrobežu tirdzniecībā un e-komercijā, 2019.gada novembrī Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmē pieņēma jaunu regulējumu, ar ko tiek noteikta jauna pārrobežu datu apmaiņa – ieviesta centralizētā elektronisko maksājumu informācijas sistēma (turpmāk - CESOP), kuras ietvaros ES dalībvalstis veiks maksājumu datu apkopošanu un savstarpēju informācijas apmaiņu starp ES  dalībvalstu nodokļu administrācijām. [..] Regulējums nosaka ierobežojumus no CESOP saņemto datu izmantošanai, bet neierobežo no MPS saņemto datu izmantošanu, atļaujot glabāt un izmantot no MPS saņemtos datus, kas nosakāms ar nacionālās likumdošanas regulējumu." Aicinām konkretizēt, no kāda Eiropas Savienības tiesību akta un tā vienības izriet iepriekš minētais, attiecīgi arī izvērstāk pamatojot likumprojektā ietvertā regulējuma pieļaujamību un atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Iebildums
Anotācijas 1.3. sadaļā dažviet minēta projektā ietverto normu sasaiste ar konkrētiem Eiropas Savienības tiesību aktiem (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu Nr. 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīvu (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu) un to prasībām. Lūdzam izvērtēt un, ja projektā ir ieviestas vai pārņemtas kādas Eiropas Savienības tiesību aktu normas, aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pantu un ar to saistīto regulējumu kopumā. Īpaša uzmanība pievēršama dienas, kad informācija uzskatāma par paziņotu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, noteikšanai.
 
1. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta otrajā daļā ir noteikts: "Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā."

Šajā gadījumā atskaites punkts informācijas paziņošanai ir diena, kad informācija ievietota Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Rodas jautājums, kā persona uzzinās, ka dokumentu tai paziņo, izmantojot valsts informācijas sistēmu. Ir skaidrs, ka ar dokumenta ievietošanu sistēmā vien nepietiek. Pretējā gadījumā personai katru dienu būtu jāpārbauda, vai informācijas sistēmā nav ievietots kāds jauns dokuments. Tas būtu izteikti pretēji valsts pārvaldes principiem (labas pārvaldības princips, pakalpojumu ērtums un pieejamība u. tml.). Tā kā persona parasti pieslēdzas šīm informācijas sistēmām, izmantojot tīmekļa pārlūku, varētu apsvērt kā atskaites punktu izmantot darbvirsmas paziņojumu attiecīgajā pārlūkprogrammā. Taču pat tad, ja informācijas sistēma šādu iespēju piedāvātu, to var ietekmēt personas izmantotā pārlūkprogramma. Līdz ar to ir nepieciešams kāds cits drošticams atskaites punkts.

2. Likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (21-TA-183) ir paredzēts, ka par dokumenta ievietošanu informācijas sistēmā paziņo uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad varētu paziņot par dokumenta ievietošanu uz oficiālo elektronisko adresi. Ja persona nav norādījusi sistēmā elektroniskā pasta adresi (tostarp, ja norādītā adrese vairs nedarbojas) un tai nav arī oficiālās elektroniskās adreses konta, tad dokumentu paziņošanai valsts informācijas sistēmu izmantot nevar.

3. Valsts informācijas sistēmā būtu vienkārši un saprotami jāatspoguļo visi nolūki, kāpēc ir jānorāda elektroniskā pasta adrese un kam tā tiks izmantota. Savukārt paziņojumā par dokumenta (informācijas) ievietošanu ir jānorāda, kāds dokuments informācijas sistēmā ir ievietots. Tas jādara tādā veidā, lai būtu saprotams dokumenta saturs un persona varētu izvērtēt, vai tai tiešām ir nepieciešams nekavējoties aplūkot šo dokumentu. Nepietiek nosūtīt vispārīgu ziņu, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir ievietots kaut kāds dokuments.
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīva (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu MPS, un Padomes 2020. gada 18. februāra Regula (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, ir vērstas uz pārrobežu krāpšanas PVN jomā apkarošanu, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju ar kādu mērķi ikvienas PVN maksātāju reģistrā iekļautas fiziskas personas dati, proti, vārds, uzvārds un personas kods, tiks publicēti atvērto datu veidā. Turklāt lūdzam norādīt  cik ilgi fiziskas personas dati tiks publiski pieejami PVN maksātāju reģistrā un pamatot šo termiņu vai norādīt attiecīgo normatīvo aktu.   
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk