Atzinums

Izpildot Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta rīkojuma Nr. 534 "Par konceptuālo ziņojumu "Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu"" 3. punktā noteikto uzdevumu, šobrīd Tieslietu ministrijā tiek izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekta mērķis ir atbilstoši valdības nolemtajam nodrošināt pakāpenisku un daļēju ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanu no Valsts policijas, nododot to Ieslodzījuma vietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde), un attiecīgi ietverot visu konvojēšanas tiesiskai norisei nepieciešamo regulējumu. Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta 2025. gada 1. jūlijā (ar atsevišķu likumprojekta pantu spēkā stāšanās termiņu 2027. gada 1. janvārī).
Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 8. punkts noteic, ka Pārvaldes amatpersonas pienākumu nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi šādu pakalpojumu saņemšanas laikā.
Ievērojot minēto, un lai nodrošinātu vienotu jēdzienu lietošanu normatīvajos aktos, Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" (turpmāk – Noteikumi Nr. 810) nepieciešams jēdzienu "pārvešana un apsardze ārpus ieslodzījuma vietas" aizstāt ar jēdzienu "konvojēšana".
Tāpat līdz ar ieslodzīto konvojēšanas kompetences daļēju pārņemšanu no Valsts policijas būtiski paplašināsies Pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas kompetence un būtiski pieaugs darba apjoms, un ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanas nodrošināšanai būs nepieciešama gan Pārvaldes personāla apmācības, gan arī iekšējā normatīvā regulējuma izstrāde. Šobrīd Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. saimē "Ieslodzījuma vietu apsardze" nav paredzēts tāds amats, kas atbilstu minētajiem kritērijiem un atbilstu ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanas no Valsts policijas nodrošināšanai, tostarp personāla apmācībai un procesa kā tāda organizēšanai. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Pārvaldes amatu sarakstu un iekļaut tajā amatpersonu, kuru pienākumos, cita starpā, ietilptu ar konvojēšanas kvalitatīvu organizēšanu saistītie jautājumi, piemēram, personāla apmācība un normatīvās bāzes izstrāde.
 

1. Aizstāt 1. pielikuma 26. saimes "Ieslodzījuma vietu apsardze" tekstā vārdus "ieslodzīto pārvešana un apsardze ārpus ieslodzījuma vietas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšana" (attiecīgā locījumā), vārdus "apsardzi ieslodzīto pārvešanas laikā ārpus ieslodzījuma vietas" ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšanu" un vārdus "ieslodzīto pārvešanas laikā ārpus ieslodzījuma vietas" ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšanas laikā".

2. Papildināt 1. pielikuma 26. saimi "Ieslodzījuma vietu apsardze" ar VI C un V E līmeni šādā redakcijā:
"VI C
- līmeņa raksturojums:Koordinē un kontrolē ieslodzījuma vietu attiecīgo daļu darbu, organizē un veic ieslodzīto konvojēšanas ieslodzījuma vietās
- amata nosaukums: Galvenais inspektors
- amata paraugapraksts: 
          Izskata iesniegumus, priekšlikumus, sūdzības un ziņojumus un sagatavo atbilžu projektus jautājumos, kas saistīti ar apsardzi ieslodzījuma vietā, ieslodzīto konvojēšanu
          Sniedz ieslodzījuma vietu attiecīgajām daļām praktisku un metodisku palīdzību darba organizācijas jautājumos un ieslodzīto konvojēšanas jomā
          Sniedz pārvaldes struktūrvienībām konsultatīvu un praktisku palīdzību jautājumos, kas saistīti ar ieslodzīto konvojēšanu
          Koordinē un kontrolē ieslodzījuma vietu amatpersonu apmācību attiecībā uz ieslodzīto konvojēšanu
          Kontrolē caurlaižu režīma nosacījumu ievērošanu ieslodzījuma vietās
          Piedalās ieslodzījuma vietu kompleksajās pārbaudēs un veic pēkšņās pārbaudes, sagatavo izziņas par pārbaužu rezultātiem un sniedz priekšlikumus apsardzes funkciju uzlabošanai
          Izstrādā reglamentējošo normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar apsardzi ieslodzījuma vietā un ieslodzīto konvojēšanu
          Iesniedz daļas priekšniekam un iestādes vadībai priekšlikumus par darba organizācijas uzlabošanu ieslodzījuma vietu attiecīgajās daļās un attiecībā uz ieslodzīto konvojēšanas procesa nodrošināšanu un uzlabošanu pārvaldē
          Apkopo un iesniedz pārskatus par ieslodzījuma vietu attiecīgo daļu darbu, kā arī sagatavo pārskatus ieslodzīto konvojēšanas jautājumos
          Izstrādā tehniskās specifikācijas projektus tehnisko līdzekļu, speciālo līdzekļu un bruņojuma iepirkuma procedūrām
- augstākā speciālā dienesta pakāpe: Majors

"V E
- līmeņa raksturojums: Koordinē un kontrolē ieslodzījuma vietu attiecīgo daļu darbu
- amata nosaukums: Vecākais inspektors
- amata paraugapraksts:
          Izskata iesniegumus, priekšlikumus, sūdzības un ziņojumus un sagatavo atbilžu projektus jautājumos, kas saistīti ar apsardzi ieslodzījuma vietā un ieslodzīto konvojēšanu
          Sniedz ieslodzījuma vietu attiecīgajām daļām praktisku un metodisku palīdzību darba organizācijas jautājumos un ieslodzīto konvojēšanas jomā
          Sagatavo dokumentu projektus sarakstei ar ieslodzījuma vietām, tiesībaizsardzības iestādēm un citām organizācijām
          Piedalās ieslodzījuma vietu kompleksajās pārbaudēs un veic pēkšņās pārbaudes, sagatavo izziņas par pārbaužu rezultātiem un sniedz priekšlikumus apsardzes funkciju uzlabošanai
          Sagatavo pārskatus par daļas un ieslodzījuma vietu attiecīgo daļu darbu, kā arī sagatavo pārskatus ieslodzīto konvojēšanas jautājumos
          Kontrolē caurlaižu režīma nosacījumu ievērošanu ieslodzījuma vietās
          Izstrādā reglamentējošo normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar apsardzi ieslodzījuma vietā un ieslodzīto konvojēšanu
          Pilda daļas galvenā inspektora (26. saimes VI C līmenis) pienākumus tā prombūtnes laikā
- augstākā speciālā dienesta pakāpe: Majors"

3. Papildināt 3. pielikuma 26 saimes "Ieslodzījuma vietu apsardze" 8.mēnešalgas grupu ar V E līmeni un 9.mēnešalgas grupu ar VI C līmeni.

4. Izteikt 1. pielikuma 27. saimes "Ieslodzīto uzraudzība" II līmeņa raksturojumu šādā redakcijā: "Veic ieslodzījuma vietas uzraudzības posteņu pārraudzību, nodrošina ieslodzīto konvojēšanu" un papildināt 1.pielikuma 27.saimes "Ieslodzīto uzraudzība" II līmeņa amata paraugaprakstu ar jaunu pienākumu šādā redakcijā: "Nodrošina ieslodzīto konvojēšanu".

5. Izteikt 1. pielikuma 27. saimes "Ieslodzīto uzraudzība" I līmeņa raksturojumu šādā redakcijā: "Veic ieslodzīto nepārtrauktu diennakts uzraudzību, nodrošina ieslodzīto konvojēšanu" un papildināt 1. pielikuma 27. saimes "Ieslodzīto uzraudzība" I līmeņa amata paraugaprakstu ar jaunu pienākumu šādā redakcijā: "Nodrošina ieslodzīto konvojēšanu".

6. Papildināt noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Šie grozījumi stājās spēkā kopā ar grozījumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, kas paredz ieslodzīto konvojēšanas kompetences daļēju pārņemšanu."

Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes izteiktos iebildumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 1.pielikuma 26. un 27.saimē un 3.pielikuma 26.saimē, attiecīgi nepieciešams papildināt arī anotāciju.

Problēmas apraksts
Izpildot Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta rīkojuma Nr. 534 "Par konceptuālo ziņojumu "Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu"" 3. punktā noteikto uzdevumu, šobrīd Tieslietu ministrijā tiek izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekta mērķis ir atbilstoši valdības nolemtajam nodrošināt pakāpenisku un daļēju ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanu no Valsts policijas, nododot to Ieslodzījuma vietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde), un attiecīgi ietverot visu konvojēšanas tiesiskai norisei nepieciešamo regulējumu. Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta 2025. gada 1. jūlijā (ar atsevišķu likumprojekta pantu spēkā stāšanās termiņu 2027. gada 1. janvārī).
Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 8. punkts noteic, ka Pārvaldes amatpersonas pienākumu nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi šādu pakalpojumu saņemšanas laikā.
Ievērojot minēto, un lai nodrošinātu vienotu jēdzienu lietošanu normatīvajos aktos, Noteikumi Nr. 810 nepieciešams jēdzienu "pārvešana un apsardze ārpus ieslodzījuma vietas" aizstāt ar jēdzienu "konvojēšana".
Tāpat līdz ar ieslodzīto konvojēšanas kompetences daļēju pārņemšanu no Valsts policijas būtiski paplašināsies Pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas kompetence un būtiski pieaugs darba apjoms, un ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanas nodrošināšanai būs nepieciešama gan Pārvaldes personāla apmācības, gan arī iekšējā normatīvā regulējuma izstrāde. Šobrīd Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. saimē "Ieslodzījuma vietu apsardze" nav paredzēts tāds amats, kas atbilstu minētajiem kritērijiem un atbilstu ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanas no Valsts policijas nodrošināšanai, tostarp personāla apmācībai un procesa kā tāda organizēšanai. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Pārvaldes amatu sarakstu un iekļaut tajā amatpersonu, kuru pienākumos, cita starpā, ietilptu ar konvojēšanas kvalitatīvu organizēšanu saistītie jautājumi, piemēram, personāla apmācība un normatīvās bāzes izstrāde.

Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, nepieciešams noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes "Ieslodzījuma vietu apsardze" vārdus "ieslodzīto pārvešana un apsardze ārpus ieslodzījuma vietas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšana" (attiecīgā locījumā), vārdus "apsardzi ieslodzīto pārvešanas laikā ārpus ieslodzījuma vietas" ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšanu" un vārdus "ieslodzīto pārvešanas laikā ārpus ieslodzījuma vietas" ar vārdiem "ieslodzīto konvojēšanas laikā", kā arī papildināt ar jaunajiem amata līmeņiem VI C un V E.
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū nosakāma augstāka mēnešalgu grupa, ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 1.pielikuma 27. saimes "Ieslodzīto uzraudzība" II un I līmeņa raksturojumus un amatu paraugaprakstos, paredzot to, ka ieslodzīto konvojēšanu veiks ieslodzījuma vietu uzraudzības daļas amatpersonas, ka arī 3. pielikumā, nosakot 26. amatu saimes amata līmenim V E 8. mēnešalgas grupu un VI C – 9.mēnešalgas grupu. Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.



 

Lūdzam nodrošināt projekta un tā anotācijas atbilstību Administratīvās atbildības likumam, kā arī izmantot vienotu, sistēmisku, precīzu un konsekventu pieeju amatu paraugaprakstu veidošanā saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu.

1. Projektā anotācijā, skaidrojot Valsts policijas struktūru, norādīts: "Paredzēts, ka Reaģēšanas nodaļa nodrošina reaģēšanu uz saņemto informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, nodrošina operatīvu izbraukšanu uz notikuma vietu; uzsāk kriminālprocesu, kā arī novērš, atklāj un pārtrauc administratīvos pārkāpumus, noskaidro vainīgās personas, kā arī veic administratīvā pārkāpuma procesu. Izmeklēšanas nodaļa atbilstoši piekritībai izmeklē noziedzīgos nodarījumus, veic operatīvās darbības pasākumus noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, veic policijas resorisko pārbaudi un izmeklēšanu administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī veic pasākumus personu meklēšanai un identificēšanai."

Minētais skaidrojums un attiecīgais regulējums projektā nerada skaidru šo nodaļu kompetences nošķīrumu un precīzi neatklāj to nodarbināto pieļaujamo rīcības apjomu. Domājams, administratīvo pārkāpumu atklāšana kaut kādā mērā ietver administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu (tostarp arī vainojamās personas noskaidrošanu). Savukārt, piemēram, atšķirībā no kriminālprocesa administratīvā pārkāpuma procesā izmeklēšana nav atsevišķs un patstāvīgs procesa posms. Visas procesuālās darbības, kas tiek veiktas pēc procesa uzsākšanas, ir attiecināmas uz lietas sagatavošanu izskatīšanai (Laveniece-Straupmane N. Izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesā iestādē. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52, 40. lpp.). Izmeklēšanas darbības ir tikai viens no iespējamiem lietas sagatavošanas izskatīšanai elementiem, turklāt dažkārt grūti norobežojams no citām darbībām (procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošana, personu lūgumu izlemšana u. tml.).

2. Kā viena no problēmām projektā anotācijā norādīta: "konstatētas nepilnības un nevienveidība noteikumu Nr. 810 lietotajā terminoloģijā, tajā skaitā, kas neatbilstība Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai." Tomēr, izvērtējot projektā iekļauto regulējumu, nav secināms, ka būtu izmantota vienota, sistēmiska, precīza un spēkā esošajam regulējumam atbilstoša terminoloģija.

Administratīvās atbildības likuma 46. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersona šā likuma izpratnē ir persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais regulējums iezīmē termina "administratīvā pārkāpuma procesa veikšana" iespējamo saturu. Neskatoties uz to, projektā dažādās detalizācijas pakāpēs ir raksturotas iespējamās amatpersonu darbības, dažkārt īpaši nodalot procesa uzsākšanu, lēmumu pieņemšanu, neatliekamo darbību veikšanu u. tml. Arī tādas norādes kā, piemēram, "nodrošina administratīvā pārkāpuma procesu", "nodrošina lietvedību administratīvo pārkāpumu procesos" vai "uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, kompetences ietvaros pieņem lēmumus par administratīvā soda piemērošanu" rada virkni jautājumu par iespējamo amatpersonu kompetenci (pienākumiem). Turklāt dažādām amatu saimēm šķietami ir izmantota atšķirīga detalizācijas pakāpe, procesuālo darbību iedalījums vai vispār atšķirīga pieeja amata paraugapraksta veidošanā. Ciktāl tas attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu, tad visā projektā vajadzētu nodrošināt vienotu pieeju (piemēram, pamatā izmantojami tādi apzīmējumi kā "veic administratīvā pārkāpuma procesu", "organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi", "veic administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli" vai "ir augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā").

Vienlaikus aicinām pievērst uzmanību, ka šā procesa veida atbilstošais apzīmējums ir "administratīvā pārkāpuma process" (nevis "administratīvo pārkāpumu process", "administratīvā pārkāpuma lieta", "administratīvo pārkāpumu procesa lietvedība" vai tamlīdzīgi).

3. Būtiska izmaiņa Administratīvās atbildības likumā, salīdzinot ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir tā, ka likums vairs neregulē amatpersonas kompetenci atkarībā no tās amata, bet tikai noteic iestādes, kuru amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Likuma mērķis bija paātrināt un citādi efektivizēt procesu, atsakoties no kārtības, ka lēmuma pieņemšanu atliek, jo konkrēta amatpersona ir tiesīga tikai uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet nav tiesīga pieņemt lēmumu lietā. Nav pamata ierobežot konkrētu amatpersonu tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Lai arī Administratīvās atbildības likuma 115. panta otrā daļa pieļauj iestādes nolikumā noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām, jāizvairās turpināt iepriekšējo praksi (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 377.-378. lpp.). Vispārīgi, ja amatpersona var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, tad tā var arī turpināt veikt administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt lēmumu par soda piemērošanu. Lūdzam ievērot šo pamatprincipu, veidojot amata paraugaprakstu.

 

-