Atzinums

Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā atbildīgo institūciju no 9.2. pasākuma, jo Tieslietu ministrija, atbilstoši savai kompetencei, nevar izvērtēt, kādas izmeklēšanas darbības būtu jāveic pirms imunitātes atcelšanas, lai pasargātu pierādījumus. Šādu izvērtējumu var veikt tikai izmeklēšanas iestādes, jo tas ir saistīts ar kriminālprocesuālā regulējuma praktisko piemērojamību. Vienlaikus norādām, ka Tieslietu ministrijas kompetencē ir jautājumi, kas regulēti Kriminālprocesa likumā. Savukārt, kriminālprocesuālā imunitāte, attiecībā uz Saeimas deputātiem, ir noteikta Satversmē, kas ir ekskluzīva Saeimas kompetence.

Atbildīgā institūcija - KNAB.

Lūdzam 12.3.2., 12.3.3. un 12.4.punktā minētos uzdevumus apvienot vienā (nosakot, ka Tieslietu ministrija to veic sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru), ņemot vērā, ka tie visi saistīti ar partiju biedriem un nav nepieciešams tik sīki tos atsevišķi izdalīt, tādējādi arī nevajadzīgi nesarežģījot projektu saskaņošanas procesu un virzību uz Ministru kabinetu.
Vienlaikus lūdzam mainīt uzdevuma izpildes termiņu uz 2024.gada decembri, ņemot vērā, ka vienai visaptverošai izpētei būs vajadzīgs ilgāks laiks.

-

Atkārtoti lūdzam svītrot Tieslietu ministriju no 7.3.uzdevuma, jo valsts rīcībpolitika pretkorupcijas jomā un pētniecība nav Tieslietu ministrijas kompetencē.

-

Lai arī no 4.6.uzdevuma ir svītrotas valsts biedrības un nodibinājumi, tomēr atkārtoti norādām, ka no 2023. gada 1. janvāra stāsies spēkā jaunais Pašvaldību likums, kas krietni ierobežo pašvaldībām tiesības dibināt un iestāties biedrībās un nodibinājumos. Līdz ar to šis uzdevums būtu jāskata kontekstā ar jauno Pašvaldību likumu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 10. punkts paredz, ka pašvaldības līdz 2023. gada 30. jūnijam likvidē to izveidotās biedrības un nodibinājumus, kas neatbilst šā likuma 79. pantā noteiktajam, vai izbeidz savu dalību šādās biedrībās un nodibinājumos. Tieslietu ministrijas ieskatā būtu nepieciešams laiks, lai varētu izvērtēt, vai atbilstoši jaunajam regulējumam vēl pastāv problēmas ar pašvaldību dibinātajām biedrībām un nodibinājumiem, un tikai pēc tam veikt nepieciešamos izvērtējumus, ja tādi ir nepieciešami. Tāpat pašvaldību darbība ir VARAM kompetence, tāpēc, ja tiek saglabāts šāds uzdevums, tad kā atbildīgā institūcija būtu jānosaka VARAM, nevis Tieslietu ministrija.

-

Atkārtoti lūdzam svītrot Tieslietu ministriju no atbildīgo institūciju saraksta 1.13.uzdevumā, jo tā nav Tieslietu ministrijas kompetence. 

-

Atkārtoti norādām, ka amatu savienošanas jautājumi nav Tieslietu ministrijas kompetencē, tāpēc lūdzam svītrot Tieslietu ministriju no 1.10.punktā minētā uzdevuma izpildes.

-

Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju no līdzatbildīgo institūciju saraksta 1.7.punktā minētajā uzdevumā, ņemot vērā, ka tā nav Tieslietu ministrijas kompetence.

-

Eiropas Savienības pamattiesību hartas 7. pants paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību. Tomēr tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību nav absolūtas. Tās var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tas kalpo leģitīmam mērķim un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Eiropas Savienības pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā ir prasīts ne tikai tas, ka visiem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt “noteiktiem tiesību aktos”, bet arī tas, ka tie ir jāīsteno, stingri ievērojot samērīguma principu. (..) Proti, tajā samērīgums nav noteikts kā vispārējs Eiropas savienības princips, bet daudz konkrētāk, kā jebkura pamattiesību ierobežojuma būtisks priekšnosacījums.
Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs.
Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23. punktu).
Rīcības plāna 2.4.punkta darbības rezultātā norādīts “[..] kā arī vērtējot datu apstrādes samērīgumu attiecībā pret ieguldāmajiem finanšu resursiem un datu apstrādes mērķi.” Vēršam uzmanību, ka nav saprotams rīcības plāna 2.4.punkta sasniedzamais darbības rezultāts, jo īpaši ar ko saprotama datu apstrādes samērīguma izvērtēšana pret datu apstrādes mērķi, ņemot vērā, ka pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtēšana jau ietver darbību, noskaidrot vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Līdzīgi arī nav saprotams, ar ko tiek apzīmēta datu apstrādes samērīguma izvērtēšana pret ieguldāmajiem finanšu resursiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt rīcības plāna 2.4.punkta sasniedzamo darbības rezultātu.

-

Lūdzam precizēt 27.lpp. otro rindkopu, ņemot vērā to, ka 2021. gada 2. februārī Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē apstiprināts jauns Tiesnešu ētikas kodekss.

-

Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 107.1 panta pirmajai daļai Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu administratīvo darbu. Ievērojot minēto, lūdzam 3. Rīcības virziena "Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās" 3.4. pasākumam samainīt vietām par pasākuma izpildi atbildīgās institūcijas kā pirmo iekļaujot Tiesu administrāciju. 

Atbildīgā institūcija - TA, TM.