Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (25-TA-1838) redakciju un sniedz sekojošus apsvērumus. LTRK atbalsta likumdevēja ieceri paredzēt iespēju slēgt līgumus starp valsts institūcijām un valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Vienlaikus LTRK norāda uz būtiskiem trūkumiem 78. panta septītās daļas redakcijā, kas apdraud normas praktisku piemērošanu un rada tiesiskās nenoteiktības riskus.

LTRK ieskatā 78. panta septītās daļas 1. punkts (“attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu kā valsts dibinātajās augstskolās”) ir pārlieku vispārīgs un subjektīvs. Līdz šim ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne citas iesaistītās puses nav sniegušas skaidru atbildi, kā šādu kritēriju objektīvi mērīt un piemērot. Šāds formulējums praksē nav realizējams, tādēļ vienīgais tiesiski skaidrais risinājums būtu izslēgt minēto punktu.

Vienlaikus LTRK uzsver, ka 78. panta septītajā daļā minētie kritēriji pašreizējā redakcijā var tikt interpretēti kā vienlaikus piemērojami. Tas nozīmētu, ka visiem trim punktiem jābūt izpildītiem reizē, kas faktiski padarītu normu nepiemērojamu un liegtu privātpersonu dibinātajām augstskolām sniegt ieguldījumu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošanā. Lai novērstu šādu risku, nepieciešams skaidri noteikt, ka līgumu slēgšanai pietiek ar viena punkta izpildi. LTRK gadījumā, ja pirmais punkts tiek saglabāts, piedāvā šādu 78. panta septītās daļas redakciju:
“(7) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumu ar valsts akreditētu privātpersonas dibinātu augstskolu par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja izpildās viens no šādiem kritērijiem:
1) attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju un zinātnisko procesu kā valsts dibinātajās augstskolās, vai;
2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas, vai;
3) netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.”

LTRK uzskata par būtisku pievērst uzmanību arī 52. pantam, kura pirmajā daļā noteikts, ka primāri ir Senāta priekšlikums par studiju programmu attīstību un resursu sadali. Lai gan Senāta loma studiju procesa kvalitātes nodrošināšanā un akadēmisko jautājumu risināšanā ir neapšaubāma, jāņem vērā, ka Senāta sastāvā, saskaņā ar 15. panta ceturto punktu, vismaz 75% ir akadēmiskā personāla pārstāvji. Tas rada risku, ka Senāta priekšlikumi par studiju vietu sadalījumu un attīstības virzieniem var būt pārmērīgi orientēti uz akadēmiskajām interesēm, nevis sabiedrības un tautsaimniecības vajadzībām, darba tirgus prognozēm un racionālu publisko resursu izmantošanu, kas arī ir pretrunā ar ministrijas piedāvātājiem grozījumiem likuma 70. panta pirmās daļas ceturtajā punktā.

Savukārt 78. panta piektajā daļā noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumus ar valsts dibinātajām augstskolām par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu, finansējumu studiju nodrošināšanai, snieguma finansējuma piešķiršanu un konkrētu mērķu īstenošanu. Ņemot vērā, ka šo līgumu saturs tiek balstīts uz darba tirgus vajadzībām un tautsaimniecības attīstības prognozēm, ir būtiski, lai tie būtu noteicošie augstskolu darbības regulējošie dokumenti. Atbildība par līgumu izpildi gulstas uz augstskolu padomēm, savukārt Senātam jānodrošina akadēmiskā procesa plānošana atbilstoši šajos līgumos noteiktajam.

Ja šāda hierarhija netiek skaidri nostiprināta, rodas risks, ka Senāta priekšlikumi nonāk pretrunā ar valsts vajadzībām un līgumos noteiktajām prasībām, kavējot gan sabiedrības līdzekļu efektīvu izmantošanu, gan nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. LTRK ieskatā būtu skaidri jāparedz, ka Senāta priekšlikumi ir saistoši un īstenojami tikai tiktāl, ciktāl tie atbilst līgumos noteiktajam un valsts attīstības prioritātēm.
 

-